Operācija vai zāles mūža garumā 0
Tad, kad cilvēkam uzstādīta diagnoze HTEPH, ārstu konsilijs piecu cilvēku sastāvā lemj, vai trombu iespējams izoperēt, vai tomēr ne. Papildus tam tiek saņemtas konsultācijas arī no kolēģiem Vīnē. Ja operāciju iespējams veikt, jārēķinās ar gana sarežģītu procesu – to dara, atdzesējot pacienta ķermeni un apstādinot asinsriti.
Ja slimību nevar izārstēt ar operāciju, cilvēkam visu atlikušo mūžu jālieto medikamenti. “Valsts kompensē zāles, kuras nav tik efektīvas, taču kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļauts medikaments, kas tiešām ļautu pacientam labi justies, strādāt un, jā, arī ilgāk dzīvot,” stāsta Andris Skride un piebilst, ka, protams, medikaments ir dārgs – gadā tas izmaksā aptuveni 28 tūkstošus eiro: “Ja cilvēks atbilst individuālās kompensācijas nosacījumiem, viņam tik un tā pašam jāsedz puse no šīs summas. Tātad mēnesī vairāk nekā 1000 eiro. Parasti mūsu pacienti nevar to atļauties.”
Jāteic, ka, pieaugot ķirurģijas iespējām, apmēram 70% HTEPH pacientu var veikt operāciju, bet galējās stadijās – plaušu transplantāciju. Ārvalstu klīnikās, kam arī nepieciešami līdzekļi.
Andris Skride ir strikts: “Varam droši teikt, ka diagnozi atklājam tikai piektajai daļai pacientu, un to izdarām galvenokārt ar kompjūtertomogrāfijas palīdzību, injicējot kontrastvielu, taču šī izmeklējuma laikā nav redzamas agrīnas slimības pazīmes, kas varētu būt aptuveni pusei no izmeklētajiem pacientiem.”
Arī valsts apmaksātu PH speciālistu Latvijā nav. “Dakteris Ainārs Rudzītis un es strādājam Stradiņa slimnīcas kardioloģijas nodaļā, tas ir mūsu pamatdarbs, un papildus darbojamies arī ar PH pacientiem,” atklāj Andris Skride. Abi speciālisti pieņem pacientus Stradiņa slimnīcas konsultatīvajā poliklīnikā, taču kā maksas ārsti.
“Tas nav normāli,” saka Andris Skride, “jo ne katrs var atļauties samaksāt par vizīti, bet, ja cilvēks nesaņem terapiju, viņš bez zālēm nomirst. Piemēram, tie pacienti, kuri sāka saņemt terapiju pirms desmit gadiem, kad medikaments bija pieejams Latvijā, viņi visi joprojām dzīvo.”
Raksturīgākās pazīmes
Vispirms jāteic, ka PH un arī HTEPH divreiz biežāk diagnosticē sievietēm, un slimība var attīstīties jebkurā vecumā, arī sportiskam un citādi veselīgi dzīvojošam cilvēkam, sākot no pirmās dzīves dienas līdz pat mūža nogalei. Vidējais vecums, kad diagnosticē šo slimību, ir 40 – 50 gadi, taču, kā saka dakteris, “mums bijuši gana daudz pacienti arī ap 20 un 30 gadu vecumu”.
Pirmā un svarīgākā pazīme, kas var liecināt par PH, ir aizdusa, kāpjot pa trepēm. Par minēto problēmu var liecināt arī roku pirkstu salšana vasarā, jo roku pirkstu asinsvadi parāda plaušu asinsvadu stāvokli.
“Ja rodas bažas par savu plaušu veselību, cilvēkam vispirms jādodas pie ģimenes ārsta, kurš uzrakstīs nosūtījumu elektrokardiogrammas un plaušu rentgena veikšanai, pēc tam, ja nepieciešams, veic ehokardiogrāfiju,” norāda dakteris Andris Skride un piebilst, ka arī šīs slimības veiksmīgai ārstēšanai ir divi pamatnosacījumi – iespējami agrīna diagnostika un efektīvu medikamentu pieejamība.
