Salst, jo kaimiņi nekurina: kā risināt strīdu? 5
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Dzīvoju kopīpašumā – astoņu dzīvokļu mājā ar malkas apkuri. Mans dzīvoklis ir 2. stāvā. Divu 1. stāva dzīvokļu iemītnieki ir miruši, bet mantinieki tajos ierodas reti. Šie dzīvokļi netiek apkurināti, tāpēc manā mājoklī aukstums ieplūst no visām pusēm. Kā man rīkoties? Vai mantiniekiem ir kādi pienākumi šajā sakarībā?” – jautā Anna Rīgā.
“Latvijas būvnormatīvā LBN 211-15 Dzīvojamās ēkas noteikts, ka iekštelpu gaisa temperatūra aukstajā gadalaikā dzīvojamajā istabā un guļamistabā ir 18 grādu pēc Celsija. Šis būvnormatīvs nosaka prasības, kādas ievēro, projektējot jaunbūvējamas, atjaunojamas un pārbūvējamas dzīvojamās ēkas (daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas un mazstāvu dzīvojamās ēkas). Normatīvajos aktos nav noteikta iekštelpu gaisa temperatūra dzīvojamo māju ekspluatācijas laikā. Cilvēka komforta temperatūra iekštelpās ir 18–22 grādi,” skaidro Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko.
Taču jāsaprot, ja dzīvokļus aukstajā gadalaikā neapkurina regulāri, tas pasliktina dzīvokļa iekšējā mikroklimata rādītājus:
• netiek nodrošināts relatīvais gaisa mitrums, kam iekštelpās jābūt 55%, kas savukārt rada labvēlīgu vidi pelējuma sēnītei;
• netiek nodrošināta regulāra gaisa apmaiņa, kas pastiprina iespēju attīstīties pelējuma sēnītei;
• palielinās kaimiņos esošo dzīvokļu siltuma zudumi.
Reālākais risinājums – savstarpēja vienošanās
“Iesakām izrunāties ar mantiniekiem, piedāvāt viņiem nodrošināt kaut vai elektrisko apkuri dzīvokļos, ja nav iespēju regulāri kurināt malkas krāsnis. Neregulāra kurināšana slikti ietekmē mikroklimatu arī viņu pašu dzīvokļos. Galējā iespēja atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma nosacījumiem ir vērsties tiesā, iesniedzot tiesai pierādījumus par radītajiem zaudējumiem un diskomfortu dzīvojamajās telpās,” iesaka Ingrīda Mutjanko.
Arī LNĪPA vadītājs Vitolds Peipiņš piekrīt – neapšaubāmi situācijā, ja kāds dzīvokli neapkurina, pārējiem nama iemītniekiem var rasties lielāki izdevumi savu dzīvokļu apsildei. Diemžēl šo lietu var atrisināt vai nu sarunu un savstarpējas vienošanās ceļā, vai arī caur tiesu. Turklāt, lai panāktu taisnību tiesā, vajadzīgi skaidri un neapgāžami pierādījumi, ka personai tiek nodarīts kaitējums tāpēc, ka kaimiņš nenodrošina sava dzīvokļa apkuri.
Pierādīt kaimiņa vainu ir grūti
Tomēr ir ārkārtīgi grūti pierādīt, ka cilvēkam jāpatērē vairāk malkas vai vairāk jāmaksā par elektrību/gāzi tieši šā iemesla dēļ, jo ir daudz dažādu apstākļu, kas to var ietekmēt: laikapstākļi, malkas kvalitāte un kurināšanas paradumi, dažādu citu iekārtu enerģijas patēriņš u. tml. “Lai konkrēti pierādītu, ka gāzes vai elektrības patēriņš pieaug tieši apkures dēļ, vajadzīgs skaitītājs tikai un vienīgi apkures iekārtai. Bet attiecībā uz malku ir teju vai neiespējami pierādīt, ka tās patēriņš pieaug kaimiņa vēsā dzīvokļa dēļ,” piebilst LNĪPA vadītājs. Visbiežāk kaimiņiem arī nav apliecinājuma tam, cik tad grādu ir neapkurinātajā dzīvoklī. Izvirzot prasību par zaudējumu nodarīšanu, jāpierāda zaudējumu apmērs un jāpierāda to rašanās saikne ar konkrētā dzīvokļa īpašnieku darbību vai bezdarbību.
