Sāls – zelta vērts produkts, kam piemīt dziednieciskas īpašības. Kādos gadījumos tas var noderēt? 15
Stāsta, ka aizlaikos, kad senie cilvēki sāli vēl nepazinuši, viņi maltītes garšas dažādošanai pamanījušies izmantot pelnus. Kad atklāja un sāka izmantot sāli, tas ātri vien kļuva zelta vērtē – par to ne tikai dažādas preces varēja nopirkt, bet arī zemi un vergus. Līdzīgi kā ar visu dabas doto, ko cilvēks iepazina un lika lietā, viņš ātri vien atklāja sāls dziednieciskās īpašības.
Kas sālī vērtīgs
Jūras sālī ir vairāk nekā 69 mikroelementu, bet zemes dzīlēs iegūtā akmenssāls galvenā sastāvdaļa ir nātrija hlorīds (NaCl), kas nodrošina svarīgus fizioloģiskus procesus cilvēka organismā. NaCl ir siekalās, kuņģa sulā, žultī, asinīs un audu šķidrumā.
Sālim piemīt izcilas antibakteriālas īpašības.
Mūsu platuma grādos visiecienītākais ir akmenssāls, ko ikdienā sasmalcinātā veidā ierasts saukt par rupjo jeb vārāmo sāli.
No tautas dziedniecības ieteikumu un recepšu pūra
Pret iesnām: līdzko parādās pirmās pazīmes, mutes un deguna dobumus ik pa laikam skalo ar sālsūdeni – glāzē silta vārīta ūdens izšķīdina pustējkaroti sāls. Deguna dobumus skalo šādi: kreiso nāsi aizspiež ar pirkstu, labajā iešņauc sālsūdeni, tad ar pirkstu aizspiež labo nāsi, un sālsūdens iztecēs pa kreiso nāsi. Tāpat rīkojas, aizspiežot labo nāsi. Tā pamīšus 3–4 reizes izskalo abas nāsis. Procedūra nav patīkama, toties efektīva gan. Kaklu skalo kā ar jebkuru citu skalojamo līdzekli.
Pret iesnām, angīnu, aukslēju mandeļu iekaisumu (tonsilīts), balsenes iekaisumu (laringīts), hronisku bronhītu pannā ieber 1 kg vārāmā sāls, pievieno pa 2–3 ēdamkarotēm sinepju pulveri, ingveru vai maltus melnos piparus. Pannu liek uz uguns un saturu nepārtraukti maisa, līdz sāls kļūst karsts. Tad visu ieber bļodā, kājās uzvelk plānas kokvilnas zeķes un pēdas ieliek sakarsētajā maisījumā. Tur, līdz sāls atdzisis. Procedūru veic 4 reizes diennaktī, maisījumu ikreiz uzkarsējot no jauna (sastāvdaļas nav jānomaina).
Pret klepu, lai veicinātu atkrēpošanos: no rīta tukšā dūšā izdzer pusglāzi silta ūdens, kam pievienota šķipsna sāls un pustējkarote sodas.
Pret kakla sāpēm pannā sakarsē 1 kg jūras sāls, pievieno 1–2 pilienus aromātiskās eļļas un samaisa. Tad maksimāli dziļi ieelpo sāls un eļļas aromātu. Angīnas, laringīta gadījumā sālim pievieno salvijas vai liepziedu eļļu, bet klepus, bronhīta gadījumā – baltegļu vai vijolīšu eļļu. Baltegļu eļļa ļoti ieteicama, ja ir astmatiski simptomi.
Pret augstu ķermeņa temperatūru uz pieres, pakauša, pēdām liek sālīta gurķa šķēlītes.
Pret saaukstēšanos pirtī pirms sviedrēšanās ķermeni ierīvē ar sāls un medus maisījumu.
Pret hronisku deguna blakusdobumu iekaisumu (haimorītu) uzkarsē sauju sāls, pievieno saspiestu vai sīki sasmalcinātu ķiploku, rūpīgi samaisa un iepilda blīvā lina maisiņā, to liek uz deguna blakusdobumu vietām. Notur, kamēr sāls atdziest. Procedūru atkārto katru vakaru, līdz iekaisums mazinās.
Pret mugurkaula un locītavu kaitēm: katru vakaru iet siltā vannā, kuras ūdenī izšķīdināti 2 kg sāls. Vannojas 10 minūtes. Dziednieciskais kurss – 10 vannas.
Pret gastrītu pusglāzē silta ūdens izšķīdina pustējkaroti sāls. Ar sālsūdeni izskalo mutes dobumu tūlīt pēc ēšanas un stundu pēc tam. Šī procedūra uzlabo kuņģa gļotādas stāvokli un skābes un sārmu līdzsvaru – rezultātā normalizējas kuņģa un zarnu trakts darbība.
Pret galvassāpēm sāli uz dažām minūtēm ieliek saldētavā, tad izņem un ieber garenā auduma maisiņā. Auksto kompresi liek uz pakauša – lai tā aptvertu visu pakauša daļu. Apguļas un brīdi mierīgi paguļ. Sāls uzsūks siltumu, veicinot asinsvadu sašaurināšanos, pēc 10–15 minūtēm sāpes rimsies. Kad sāls nedaudz sasilis, bet nav kļuvis auksts, kompresi uzliek aizvērtām acīm. Drošības labad – lai acīs neiekļūtu sāls putekļi, zem kompreses paklāj auduma vai papīra salveti.
Pret sīko asinsvadu artrozi sāli samaisa vienādā daļās ar upes vai jūras smiltīm. Uzkarsē un maisījumā iegremdē roku vai kāju pirkstus. Tur, līdz maisījums atdziest.
Pret parodontozi 5–10 g sāls rūpīgi samaisa ar 20 g medus. Kad sāls izšķīdis, ar maisījumu ierīvē smaganas.
Pret pēdu ādas sēnīti 1 l silta ūdens izšķīdina 1 tējkaroti sāls. Samaļ vai ķiploku spiedē izspiež 1 lielu ķiploka daiviņu, pievieno 1 ēdamkaroti sālsūdens, samaisa, izkāš un izspiež caur marli. Šim šķidrumam pievieno vēl 4 ēdamkarotes sālsūdens. Ar iegūto maisījumu vismaz 2 reizes dienā samitrina sēnītes skartās vietas. Maisījumu uzglabā ledusskapī, bet ne ilgāk par 12 stundām – pēc tam jāgatavo jauns.
Pret rahītu, skrofulozi spainī ūdens izšķīdina 400 g sāls un pielej vannas ūdenim. Vannojas 2–3 reizes nedēļā pa 15–20 minūtēm.
Ja ir vielmaiņas traucējumi, arī pret neirozes, artrīta, mugurkaula kaitēm vannas ūdenim pievieno 2 kg sāls un 150 g skuju ekstrakta. Vannojas pirms gulētiešanas.
Pret radikulītu sakarsē 1 kg jūras sāls, ieber vairākkārt pārlocītas marles maisiņā, uzlej 20–30 g propolisa tinktūras un pieliek pie sāpošās vietas. Kad āda apradusi ar karstumu, uz kompreses uzklāj polietilēna plēvi un kompresi uz 3–4 stundām cieši piesaitē ar lakatu vai šalli (polietilēns jāklāj, lai propoliss neiesūktos pārsējā).
Pret radikulītu, reimatismu, osteohondrozi, papēžu piešiem stikla burkā ielej 500 ml konjaka, tajā izšķīdina glāzi sāls un piemet 3 čili pākstis. Samaisa, burku aizvāko un notur 1 nedēļu, ik pa laikam saskalinot. Uz problemātiskajām vietām liek šķidrumā samitrinātas marles vai kokvilnas auduma gabaliņus. Vai iet sāls vannās – vannas ūdenim pieber 1,5 kg sāls.
Šādas vannas nav ieteicamas cilvēkiem, kuriem novājināta sirds.
Pret artrītu, poliartrītu, bursītu, ceļu, elkoņu reimatismu 1 l ūdens izšķīdina 100 g sāls. Marles saiti samitrina sālsūdenī, apsaitē problemātiskajai vietai un atstāj uz nakti. Procedūru veic katru vakaru, ārstēšanās kurss – 2 nedēļas.
Pret sasitumiem pie sāpīgās vietas liek sāls un etiķa maisījuma kompreses.
Pret saindēšanos ar sēnēm glāzē vārīta ūdens izšķīdina pustējkaroti sāls, pielej 1–2 tējkarotes ābolu etiķa un 2 tējkarotes medus. Samaisa un izdzer visu uzreiz.
Pret celulītu iet vannā, kurā izšķīdināti 0,5 kg jūras sāls, vannojas 20 minūtes. Pēc tam vēl mitrā ādā ieziež pretcelulīta krēmu un ar rupju masāžas cimdu apļveida kustībām masē problemātisko vietu 10–15 minūtes, lai atdalītos ragveida šūnas un uzlabotos asinsrite.
Ja visu laiku salst kājas, kokvilnas vai lina maisiņā, kurā brīvi var ievietot pēdu, ieber sakarsētu sāli. Tad maisiņu noliek uz grīdas un mīca ar pēdām, līdz sāls atdziest. Mīcīšanas laikā ne tikai sasilst viss organisms, bet arī tiek masēti visi pēdās esošie bioloģiski aktīvie punkti.
Pret biežu deguna asiņošanu strīķētu tējkaroti rupjā sāls izšķīdina 1 glāzē vēsa ūdens. Šķīdumu 10–15 reizes iešņauc caur nāsīm, aiztur 10 sekundes. Procedūru veic reizi dienā 1–2 nedēļas.
Pret lieko svaru: ķermeņa temperatūras vannas ūdenim pievieno 5 kg sāls. Vannojas 10–15 minūtes ik pēc dienas, kopā 10 reizes.
Brūču dezinficēšanai lieto sālsšķīdumu – 0,5–1 tējkarote uz 1 glāzi ūdens.
Ja uzmetas aukstumpumpa, uz tās smērē sāls, piparmētru un medus maisījumu.
Pret apdegumiem, lai neveidotos čūla: apdeguma vietu ieziež olīveļļu, kurā izšķīdināts sāls.
Pret bišu dzēlumiem, lai mazinātu sāpes un uztūkumu, dzēluma vietai pieliek ūdenī samitrinātu sāls šķipsniņu.
Ielāgo
Lai organismā neuzkrātos liekais šķidrums un neveidotos tūska, lai nepārslogotu neiroendokrīno sistēmu un nieres, dienā nav ieteicams lietot vairāk par 5–8 g sāls. Cilvēkiem, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens, insulta vai infarkta draudi, dienā patērētā sāls daudzumam nevajadzētu pārsniegt 2,5–3 gramus.
