Egils Līcītis: Kirova Lipmana sāpes un niknums 8
Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans pagalam sagruzījies. Ne jau par zāģiem Prāgas čempionātā, bet par sāli uz ledus un daudzcietušo hokejistu brūcēs, ko bēruši visi trīs valsts augstākie vadītāji, neatcerēdamies izlasi apsveikt ar laba vēlējumiem Neatkarības dienā. Par šādu etiķetes niecināšanu Kirovs nav nocieties, pielietojis spēka paņēmienu un iegrūdis trīs augstās amatpersonas bortā. Redzēs, ko par to vēl teiks LHF disciplinārā arbitrāža. Valsts prezidents esot ieslīdzis pensionāra atslodzē, Saeimas priekšsēdētāju sports vispār neinteresējot, un arī premjere tik aizņemta, ka nevērš uzmanību, cik hoķis ir mūsu nacionālisma sakņu sistēmai piederīgs kā barojošs līdzeklis, ka tā ir patriotisma nesošā konstrukcija. Karikatūra, nevis valdīšana! – sodījies aizsvilies uzbrucējs Lipmans, – kamēr vieni cīnās par dzimteni, tikām otru genocīda dēļ pret hokeju spēlētājiem garīgais uz nulles, ripas strēgst, sprūst, neskrien vārtos ne lūdzamas.
Ledus cīņu ģenerālim taisnība. Pasaules čempionāts vienmēr bijis gaišo maija svētku mākslinieciskajā noformējumā ar uzvaras dienām un rūgtām traģēdijām, ko Prāgā noskalo ar krušovici vai pilzenieti. Tā stāsta, ka viņlaikos Guntis Ulmanis, pamatīgi satrenējies pēcspēles metienos, ielēcis taksometrā un pa taisno aizšāvis no Rīgas uz Ķelni, kur pārsēdināts baltā zirgā un jājis sveikt latvju varoņus. Labā burve spīkere ugunīgā Solvita katrā čempionātā atradās tribīnēs sarkanbaltsarkanā formā un mēģināja ar stariem iedarboties uz pretinieku smadzenēm.
Medaļai ir otra puse. Var jautāt, par ko sveikt mūsu komandu, kas pa mizu vien dabū? Līdz šim izskatījies, ka latvju dzīvās leģendas ripas dzīšanai lieto klūdziņu, nevis nūju, laukumā velkas kā gliemeži, trenera Beļavska vārdā saukto pirueti izgriež kā reimatiķi. Neveicas, bet, kolīdz puiši iedzers kaļķi, stipruma tīģerzāles, ko dod dr. Kvēps, tā iedarbinās brīnumieročus un aizjozīs kā ātrvilciens Balderis!
Bet Lipmanam nav taisnība, ka Inārai Mūrniecei ne silts, ne auksts par hokeju. Ik spēlē Ināra aizvien ir kopā ar “Aldara” gaišo, kapuci pārvilkusi, ielavījusies līdzjutēju teltī un monitorē notiekošo. Fani skatās: kas tur tāds maziņš, stūrī iespiedies, auro – olē, Latvija uzvara? Bet tā ir Saeimas priekšsēde, mūsu Ināra, kurai joprojām pieder “Lauku Avīzes” sporta spēļu rekords 3000 m šķēršļu skrējienā.
Protams, Čehijā ir sabraukuši šīs pasaules varenie. Kirovs “U flaki” redzējis somu premjeru, arī Merkeli, pāvesta nunciju, ieradīsies grieķu ministrs Varufakis, bet angļu princis nebūs tikai tāpēc, ka Vindzoriem ģimenes pieaugums, jāauklē mazā princesīte. It īpaši eiroprezidentūras laikā Latvijas līderiem jābūt klāt tādos pasākumos, jāatbalsta izlase, kura pa apakšgrupas režģi smagnēji virzās pretī finālam.
Labi, Laimdota lidotu palīgā. Ķeza ir, jo kurš gan tagad grib tikties ar ES melno avi panu Zēmanu! Čehu prezidents aizraus mūsu premjeri uz krodziņu pie traktiernieka Paliveca, atkal piešmigosies līdz augstspiedienam un, kad viņam švunkā būdamam ko aizrādīsi, sacels spuras pret Laimdotiņu.
Atliek Bērziņtēvs, bet viņš nekur nekandidē. Toties aizsardzības ministram Vējonim gan derētu mobilizēties pagūt pamatlaikā ierasties Prāgā kaut ar tanku, lai visas fotoacis redz! Mūsu vārtu drošība Vējonim jāatbalsta ar dāvanu kartēm no Armijas ekonomiskā veikala, bet katra gola iemetēju jāved prēmēt uz bankomātu. Tikai tā uzvarēsim!
