Sāls plaukti tukši! Latvieši bailēs sev un palīdzēšanai bēgļiem, izpērk veikalus 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējās nedēļas laikā vairākos veikalos sāls plauktos vērojams tukšums. Iedzīvotāji, bažījoties par karu Ukrainā un satraucoties par turpmāko notikumu attīstību, sākuši veidot pārtikas krājumus.
Liels pieprasījums izveidojies arī pēc sērkociņiem. Veikalnieki zina teikt, ka Latvijas iedzīvotāji ne tikai veido krājumus, bet iepērk preces, lai tās nosūtītu kā humāno palīdzību Ukrainai un kara bēgļiem. Vakar “Latvijas Avīze” novēroja, ka Rīgas Centrāltirgū joprojām var iegādāties Doneckā ražoto rupjo sāli.
Pērk dubultā
To, ka audzis pieprasījums pēc sāls, apliecina vairāki tirgotāji. “Pēdējās septiņās dienās, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, sāls pārdošanas apjomi gandrīz dubultojušies – sevišķi liels pieprasījums vērojams pēc klasiskā vārāmā sāls. Šo produktu mūsu veikalu tīklam piegādā SIA “Latvijas sāls ražošanas kompānija” – produkts tiek fasēts Latvijā, taču tā izejvielas tiek importētas,” situāciju komentē SIA “Elvi Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine.
Tirgotājs saņēmis informāciju no ražotāja, ka izejmateriāli vārāmā sāls ražošanai iepriekš tika iepirkti tieši Ukrainā, un karadarbības dēļ ir aizkavējušās izejvielu piegādes. Vienlaikus ražotājs esot apstiprinājis, ka piegādes ir atsāktas un ir atrastas arī alternatīvas Eiropā, tāpēc jau tuvākajās dienās “Elvi” veikalu tīklam tiks piegādātas vairākas tonnas sāls un arī nākotnē ilgstošs sāls deficīts nav gaidāms.
Izpērk ukraiņu produktus
Arī lielveikalu tīklā “Maxima Latvija” norāda – pašlaik īpaši liels pieprasījums vērojams klientu iecienītajam rupjajam sālim. Tīkla pārstāvji sola, ka jau tuvākajā laikā to piegādās no esošajiem “Maxima” noliktavas krājumiem, kā arī tiek veikti jauni pasūtījumi no Ukrainas piegādātājiem. Gadījumā, ja tomēr tiks traucēta produktu, to skaitā rupjā sāls piegāde no Ukrainas, “Maxima” veikalos būs pieejami dažādi citi sāls veidi, ko nodrošina citi piegādātāji.
“Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule norāda, ka notiekošais Ukrainā ir šokējis ikvienu no mums, kā arī ietekmējis cilvēku iepirkšanās paradumus. “Vairāk, nekā ierasts, tiek pirkti produkti, kam ir ilgāks uzglabāšanas termiņš, piemēram, makaroni, griķi, putras, konservi, cukurs, sāls, kā arī redzam lielāku pieprasījumu Ukrainā ražotām precēm, kas saistīts ar to, ka cilvēki ļoti vēlas atbalstīt Ukrainu un tās tautu. Atsevišķām precēm iespējams īstermiņa iztrūkums, bet kolēģi intensīvi strādā, lai jau tuvākajā laikā trūkstošās preces būtu plauktos,” skaidro Liene Dupate-Ugule.
Vairāk pērk griķus un pārslas
Kopš kara sākuma Ukrainā veikalos pieaudzis pieprasījums arī pēc citām precēm. Latvijas sabiedrībā ir vērojams fenomens, ka līdz ar potenciāla apdraudējuma sajūtu strauji aug pieprasījums pēc ilgi uzglabājamiem pārtikas produktiem – arī šī situācija nav izņēmums, skaidro Vārtukapteine.
Septiņu dienu laikā “Elvi” veikalos griķi pirkti būtiski vairāk – par 37%, dažādi citi graudaugi un pārslas – par 24%, uzturvielām bagātie žāvētie augļi un rieksti – par 23%, dažādas eļļas – par 19%, konservēti dārzeņi – par 18%, sausās zupas un buljoni – par 13%, bet pieprasījums pēc gaļas konserviem audzis vērienīgi – par 90%.
Vērojams būtisks pieprasījuma pieaugums arī atsevišķu nepārtikas preču kategorijās, piemēram, par trešdaļu vairāk tiek pirkti sērkociņi un šķiltavas. Audzis pieprasījums pēc dažādām precēm mazuļu aprūpei, to skaitā autiņbiksītēm par 32%, bērnu pārtikai – par 21%, bet sieviešu higiēnas produktiem par 24%.
Gan pirkuma groza saturs, gan veikalos novērotais apstiprina, ka daļa iedzīvotāju gan gatavo personīgās pārtikas rezerves, tomēr daudz būtiskāks ir to klientu skaits, kas produktus iepērk humānās palīdzības sūtījumiem uz Ukrainu un kara bēgļu atbalstam – to apstiprina arī nepārtikas preču groza saturs, kas pamatā tiek veidots no pirmās nepieciešamības precēm māmiņām ar bērniem, komentē Vārtukapteine.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pagājušajā gadā visvairāk pārtikas sāls ievests no Baltkrievijas – 914 tūkstošu eiro vērtībā un šis bijis lielākais no Baltkrievijas ievestā sāls apjoms pēdējo 15 gadu laikā. Lielāko pārtikas sāls importētāju sarakstā ir Ukraina, Igaunija, Lietuva, Slovēnija, Spānija, Krievija un Polija. Pērn pavisam pārtikas sāls importēts 1,87 miljonu eiro vērtībā.
Pēdējo desmit gadu laikā visvairāk sāls importēts 2013. gadā – 4,05 miljonu eiro vērtībā, kad pusi no šī apjoma veidoja sāls imports no Dānijas.
