Sāls ar fluoru, ar jodu, jūras, melnais… Kurš labāks ikdienas maltītei, kurš – konservēšanai 0
“Veikalos ir diezgan daudzveidīgs sāls piedāvājums: sāls ar fluoru, ar jodu, jūras, melnais, garšvielu sāls. Kuru ieteicams lietot, gatavojot maltītes ikdienā?” IVETA L. Valmierā
“Latvijā mazumtirdzniecībā pieejams 20–23 veidu sāls. Skaita ziņā izteikti dominē visdažādākie sāls un sāls–garšvielu maisījumi, tostarp melnais, pelēkais, rozā un citu krāsu sāls, un garšvielu maisījumi, kuros sāls ir ne mazāk par 38–45%. Šo mākslīgi veidotu maisījumu pamatā visbiežāk ir galda sāls, kam pievienoti dažādi garšaugu pelni, ekstrakti, tvaicējumi u.tml. Tās ir sāls garšvielas, to lietojumu nosaka pievienotie garšas un smaržas veidotāji, nevis pats sāls,” skaidro LU profesors Valdis Segliņš. “Ikdienā ēdiena gatavošanai optimāls ir parastais galda sāls, jo tam nav piedevu, tas ir tīrs, ar noturīgu garšu, saimniecēm viegli dozēt nepieciešamo daudzumu.”
Eiropas Savienībā šim sāls veidam tiek pievienots ierobežots daudzums silīcija dioksīda (E551, E536) kā pretsalipes viela. Valdis Segliņš stāsta, ka Eiropā sāls bez E vielas piejaukuma netiek realizēts. “Tādēļ būtu tikai godīgi pret pircēju nerakstīt, ka viens vai otrs pārtikas produkts vai jau sagatavots ēdiens nesatur E-vielas.”
Jūras sāls ir viens no senākajiem sāls veidiem, ko cilvēks iemācījās iegūt. Mūsdienās tas tirgū nonāk lielākoties no ūdens atsāļošanas stacijām (zemākās cenas produkts) vai tiek tvaicēts piekrastes lagūnās Eiropas dienvidzemēs (īpaši Spānijā, Itālijā, Maltā), retāk ir pieejams īpaši tvaicēts, ļoti dārgs jūras sāls no Francijas. “Tā atšķirīgā iezīme ir sāļu daudzveidīgums sastāvā, ko visbiežāk papildina magnija un kālija hlorīdi, nereti arī kalcija sulfāts. Šis sāls ir nedaudz rūgtens, turklāt garša ir neviendabīga un mainīga, tāpēc, gatavojot ēdienu, tas vairākas reizes jāpagaršo,” iesaka profesors. “Jūras sāls ir dārgāks, tāpēc to ieteicams izmantot sāļu ēdienu – gaļas, medījumu, zivs, arī sāļu cepumu – pagatavošanai. Tas ēdienam piešķir īpašu aromātu.”
Uzmanība jāpievērš norādēm uz iepakojuma, ka tas ir pārtikas kvalitātes sāls, jo ir arī skaistumkopšanai paredzētais. Par jūras sāls kvalitāti un piemērotību netieši liecina tā krāsa – balta vai sniegbalta, nevis pelēka vai iekrāsota. Jūras sāls ir rupjāka maluma nekā galda sāls, uz paciņas jābūt norādītam sastāvam (100 g sāls vajadzētu būt ne vairāk nekā 1,5% citiem sāļiem, kā arī aptuveni ~ 0,03% kalcija, ~ 0,1% magnija un ~ 0,15% kālija). Ja norādītie skaitļi ir daudz lielāki, šis jūras sāls, visticamāk, nav paredzēts lietošanai uzturā.
“Daudzos pasaules reģionos, gādājot par sabiedrības veselību, ir noteikts sālim obligāti pievienot fluoru vai jodu. Zinātnieki visai atšķirīgi vērtē tā efektivitāti, un Eiropā šādas prasības pastāv tikai divās valstīs. Piedevas tiek pievienotas jau ražošanas procesā. Neveicot laboratoriskas pārbaudes, šāds sāls nav atšķirams pēc garšas un smaržas no parastā galda sāls. Tas ir nedaudz dārgāks, un arī šim sālim Eiropā vienmēr pievieno pretsalipes E vielu,” informē Valdis Segliņš.
!!! Konservēšanai neder sāls ar pretsalipes vielām, jo nereti tas kopā ar marinādi veido nepatīkamas garšas nianses.
