Šalote – sīpols ar maiga ķiploka garšu 0
Līdzās parastajiem sīpoliem veikalu plauktos atrodami arī kulinārijas pasaulē iecienītie Šalotes sīpoli. Ar ko tie ir tik īpaši? Vai garšas ziņā būtiski atšķiras no labi zināmajiem sīpoliem?
Šalotes sīpolu jeb Allium ascalonicum dzimtene ir Centrālā Āzija. Šajā reģionā joprojām savvaļā aug vairākas sīpolu sugas un pasugas. Šalotes sīpoli nosaukumu ieguvuši no Francijas pilsētas, kuras apkaimē tos audzē jau vairākus gadsimtus. Stādīt Šalotes sīpolus var jau agri pavasarī, papildus apsedzot ar plēvi. Pirmajā audzēšanas gadā šie divgadīgie liliju dzimtas augi veido čemuru ar četriem pieciem sīkiem sīpoliņiem, bet pēc pārstādīšanas otrajā gadā ligzdā ir jau 20 – 30 sīpoli. To forma mēdz būt no garenas olveida līdz ovālai olveida. Atšķirībā no parastajiem sīpoliem pēc nomizošanas Šalotes sīpols ir nevis viens vesels, bet sadalās vairākās daiviņās gluži kā ķiploks.
Veikalos šalotes dabūjamas visu gadu, bet svaigākas ir sezonas laikā – no aprīļa līdz augustam. Pirms liekat šo dārzeni iepirkumu groziņā, pārliecinieties, vai sīpols ir stingrs un, neņemot vērā nelielo izmēru, pietiekami smags. Tas nedrīkst būt izkaltis, mīksts un viegls.
Nevajag pirkt arī sadīgušus Šalotes sīpolus, tas liecina, ka tie ir veci. Jo mazāks sīpoliņš, jo garša maigāka. Lielās šalotes garšos līdzīgi parastajiem sīpoliem un ķiplokiem.
Svaigām, kvalitatīvām šalotēm piemīt bagātīga, maigam ķiplokam raksturīga garša. Gan Šalotes, gan parasto sīpolu lietojums ir līdzīgs – ar tiem var bagātināt gaļas ēdienus, mērces, veģetāros ēdienus un marinādes. Veselas nemizotas šalotes var izcept cepeškrāsnī un to biezeni pievienot zupām un mērcēm.
– Šalotes sīpoli īpaši populāri ir franču virtuvē, taču arvien populārāki kļūst arī pie mums. Tie ir tikpat veselīgi kā citi sīpoli, bet galvenā atšķirība ir ogļhidrātu saturā. Šalotes sīpolos to ir vairāk, tāpēc arī garšas ziņā tie ir saldāki nekā citi sīpoli. Sīpolos galvenokārt ir ogļhidrāti, arī daudzi vērtīgi vitamīni un minerālvielas un aktīvās vielas. Tie satur B6 un C vitamīnu, kāliju, mangānu, dzelzi u. c. Tomēr svarīgākās sīpolos ir aktīvās vielas – antioksidanti un ēteriskās eļļas. Antioksidanti, kā zināms, labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, piemēram, palīdzot cīnīties pret onkoloģiskajām slimībām. Bet ēteriskajām eļļām piemīt ārstnieciska un antibakteriāla iedarbība. Tādēļ tos iesaka lietot kā profilaktisku līdzekli laikā, kad ir paaugstināts saaukstēšanās risks, – stāsta uztura speciāliste Inga Širina.
Šalotes ēdienam piešķir daudz spēcīgāku garšu nekā parastie sīpoli. Tikai jāpatur prātā – šie sīpoli jākarsē uzmanīgi, līdzīgi kā ķiplokus tos nedrīkst apdedzināt, citādi tie kļūs rūgti. Šalotes ir alternatīva tiem ļaudīm, kuriem nepatīk parasto sīpolu un ķiploku spēcīgā garša. Vienu vidēja izmēra sīpolu var aizstāt ar trim četrām šalotēm. Arī Šalotes sīpolu gatavošanas laiks ir daudz īsāks. Tie nerada sliktu elpu kā ķiploki un citi sīpoli. Ir arī vieglāk sagremojami.
Kā uzglabāt šalotes? Vislabāk iegādāties tikai tik, cik nepieciešams kāda konkrēta ēdiena pagatavošanai. Bet, ja izdevies tikt pie lielākiem šo sīpolu krājumiem, jātur vēsā, sausā, tumšā, labi vēdināmā telpā. Nedrīkst glabāt ledusskapī, jo zema temperatūra veicina asnu dīgšanu.
Šalotes sīpolos: daudz ogļhidrātu vitamīni – B6, C, minerālvielas – kālijs, mangāns, dzelzs u. c. vērtīgs antioksidantu avots ēteriskās eļļas
|
