Agris Liepiņš: Salmu līderi 38
Vasarā paredzamās pašvaldību vēlēšanas vairs nav aiz kalniem, un partijas pamazām sāk izvirzīt savus kandidātus valsts lielākās pašvaldības – Rīgas – mēra amatam. Uzmanīgi galdā tiek liktas kārtis un vērots, kāda būs sabiedrības reakcija. Diemžēl jāatzīst – latviešu vēlētājus pārstāvošās partijas nav spējīgas izvirzīt kaut cik vērā ņemamu līderi. Ne katra atsevišķi, ne visas kopā vienotu kandidātu. Var iebilst – nav politkorekti partijas dalīt pēc tautībām, bet, manuprāt, jābeidz liekuļot un jāatzīst acīmredzamais – sveštautieši absolūtā vairākumā balso par “Saskaņu”. Tāpēc teiciens “latviskās partijas” ir vietā.
Latvisko partiju vidū lielāko vilšanos sagādā Nacionālās apvienības rīcība. Jau ilgāku laiku Nacionālā apvienība publiskajā telpā bojā savu tēlu. Nacionāli noskaņotie vēlētāji pēc savas būtības ir nedaudz konservatīvi un parasti turas pie tradicionālām vērtībām. Pie ierastā ģimenes modeļa, pie godīguma, uzticības un pienākuma jēdziena. Varbūt daudziem tas liekas vecmodīgi, bet ar to jārēķinās. Tā vietā viens redzams NA politiķis aplaimo vienu dāmu pēc otras, par ko plaši izklāsta dzeltenajā presē. Otrs NA politiķis ar ministrijas mašīnu ved savai sirdsdāmai skapi un klāsta, ka tas esot svarīgs dienesta uzdevums. It kā sīkumi, privātas dzīves jautājumi, par tiem varētu arī nerunāt. Varētu, ja partija nāktu klajā ar kādām svaigām idejām un visus aizraujošu rīcības plānu, bet tāda nav! Šobrīd publiskajā telpā nacionāļus raksturo pilnīgs ideju trūkums un viņu politiķu privātās dzīves aprakstīšana dzeltenajā presē.
Nespēja pievilcīgi, aizraujoši un godīgi izskaidrot savus mērķus noved pie tā, ka nacionāļiem piedēvē lozungu bļāvēju slavu. Līdz ar to NA neiesaistās jaunas spēcīgas personības un partijai trūkst cilvēku, kuri varētu uzņemtos līdera lomu. Nav sabiedrībā atzītu gudru un harismātisku līderu. Pretstatā Ušakovam, kuram šāds mandāts no krievvalodīgajiem vēlētājiem ir. Sakostiem zobiem jāatzīst – “Saskaņai” ir!
Līderu trūkums labi redzams, ja aplūkojam nacionālās apvienības uzrunātos potenciālos Rīgas mēra amata kandidātus. Divi kungi, kuri ārpus Saeimas sienām reti kam zināmi, un viena dāma – bijusī tieslietu ministre Baiba Broka. Savulaik, būdama Rīgas mēra kandidāte iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, politiķe sniedza intervijas teju visiem plašsaziņas līdzekļiem un klāstīja, cik viņai daudz dažādu somiņu, bet kurpju pāriem daiļā būtne pat skaitu nezināja. Ka viņai vajagot zināmu dzīves standartu un viņa nevarot iziet sabiedrībā vairākas reizes vienā un tai pašā apģērbā. Toreiz, lasot daiļās juristes teikto, nodomāju – cik sievišķīgas un vienkāršo vēlētāju iedvesmojošas atklāsmes! Vēlāk atklājās, ka Brokas kundzi saista sirsnīga draudzība ar Ušakova kundzi un viņa ir mīļi gaidīta viešņa Rīgas mēra jubilejā. Aplūkojot Nacionālās apvienības eventuālos mēra kandidātus, rodas jautājums – kurš gan par viņiem balsos?! Ja nav ko likt, prātīgāk būtu neizvirzīt savu kandidātu vispār. Lai vairāk balsu tiek kādam citam kandidātam no citas partijas. Man sāpīgi to teikt, visus šos gadus esmu balsojis par Nacionālo apvienību. Pat tad, ja neredzēju potenciālu tās līderos, balsoju par ideju. Bet šovasar, visticamāk, vairs nebalsošu. Piekrītu režisoram Viesturam Kairišam – latviskās partijas ir atņēmušas man iespēju balsot.
