Salizturīgie kāposti – vērtīgi , bet pietiekami nenovērtēti 0
Vērtīgs un izturīgs, bet Latvijā vēl maz populārs un pietiekami nenovērtēts augs ir lapu kāposti. Vēl tagad dārzā var vākt to ražu un gatavot veselīgas maltītes.
Lapu kāposti (kale, keil) sastāva ziņā ir pārāki par spinātiem. Tajos ir vēl vairāk dzelzs nekā gaļā, vairāk kalcija nekā pienā. Sastāvā ir arī nepiesātinātās taukskābes omega-3 un citas vērtīgas vielas. Kale kāposti satur arī sulfarafānu – spēcīgu vielu, kas aizsargā organismu no audzējiem.
Audzēt viegli
Kale kāpostus audzē gluži tāpat kā parastos galviņkāpostus, kaut gan izskata ziņā tie nemaz nelīdzinās apaļīgajiem radiniekiem, jo stiepjas garumā. Galotne aug visu laiku, un lapas ir ēdamas līdz pat salam. Kāpostus sēj pavasara sākumā. Maija sākumā tos var droši izstādīt dārzā, jo tie nebīstas sala.
Ap Jāņiem jau var šķīt pirmās, vēl maigās lapiņas. Kāpostam lietošanai vāc apakšējās lapas, galotnītēm ļaujot augt tālāk. Rudens beigās, kad gaismas ir mazāk, kāpostiem sāk atmirt apakšējās lapas. Taču tas kāpostam nekaitē – tas turpina augt. Taču lapas smird, kā jau puvuši kāposti, un bojā skatu, tāpēc tās norauj.
To, cik ilgi kāpostus ziemā varēs ēst, nosaka katra gada īpatnības. Kad sāk salt pamatīgi, arī kāposts pagalam. Tā mūžu visvairāk saīsina bieža sala un atkušņu maiņa. Lai arī cik izturīgs, pavasari dobē kāposts nesagaidīs. Kāposti īpaši jāsargā no stirnām, kam šis dārzenis ir īsts gardums.
Uzglabā vēsumā un ēd
Kad tuvojas stabils sals, kāpostu ražu var novākt. Daļu lapu saliek saldētavā, daļu ledusskapī, bet pārējās liek maisos un novieto vēsā vietā. Maisos tās var glabāties vairākas nedēļas. Protams, pēc novākšanas lapas pamazām zaudēs savu vērtību un krāsu – kļūs dzeltenas.
Kale kāposti ir piemēroti čipsu, zupu, salātu, pesto, pankūku, omlešu gatavošanai (atšķirībā no spinātiem nav ierobežots lietošanas laiks – kamēr ir lapas, tās var ēst).
Pirms lietošanas zaļajos kokteiļos, sautējumos lapas pāris minūšu blanšē. Svaigajiem salātiem lapu zaļo daļu nogriež vai noplucina no kātiņiem, jo tie ir rūgti. Pirms lietošanas lapas ieteicams paburzīt rokās, līdz tās kļūst tumšākas, – tad tās būs mīkstākas un vērtīgākas.
Kuru šķirni audzēt?
Kale kāpostiem ir dažādas šķirnes. Taču veselīgā sastāva ziņā visas ir līdzīgas, turklāt skaistas un salizturīgas, tāpēc šos kāpostus var audzēt arī kā dekoratīvos augus. Paciņās ļoti atšķiras sēklu skaits. Izdevīgāk iegādāties tās, uz kurām norādīts sēklu skaits, nevis grami.
‘Winterbor’ F1
Liels augums, cirtainas lapas, īpaši salizturīgs, augsta raža. Ieteicams sēt saulainā vietā uzreiz dobē 2–3 cm dziļumā. Pēc tam izretina, atstājot ap 50 cm citu no cita. Pilnībā būs attīstījies vasaras beigās. Paciņā 20 sēklu.
‘Kapral’
Vidēji agrīni, 40–60 cm augsti. Lapas zaļas, spīdīgas. Lapu rozete liela, tāpēc stāda 60–80 cm citu no cita.
‘Tintoreto’
Vidēji vēlīna šķirne. 70–80 cm augsti. Martā, aprīlī sēj dēstiem siltumnīcā (ap 1,5 cm dziļi). Maijā stādus izpiķē 60–80 cm citu no cita.
‘Nero di Toscana’
Šo kāpostu neparastu padara tā tumšzaļās, bagātīgi krokotās lapas. Piemērots gan ēšanai, gan kā dekoratīvs augs. Paciņā 400 sēklu.
‘Kapitan’ F1
Īpaši izturīga sķirne. Agrākai ražai var audzēt dēstus. Kad augsne iesilusi, var sēt arī tieši dobē. Paciņā 50 sēklu.
‘Scarlet’
Vidēji vēlīna šķirne. Augi sevišķi dekoratīvi, līdz 1,2 m gari. Lapas skaisti bordo krāsā, bagātīgi krokotas. Der krāsainu kokteiļu gatavošanai, salātos. Ieteicams audzēt ar dēstu, sadīgst divās trijās nedēļās.
‘Black Magic’
Uzlabota, Itālijā populāra šķirne ar lielāku salizturību nekā citām. Iepakojumā 50 sēklu.
‘Bolshoi’ F1
Lapas ar vidēji saldu, stipru garšu. Ap 50 cm gari augi, tos izstāda ap 40 cm citu no cita. Var audzēt ar dēstiem vai sēt dobē. Iepakojumā 250 sēklu.
KONSULTĒJUSI SIA LATNATURE SAIMNIECE ZANE KRĒSLIŅA-PLĒTIENA RAUNĀ
