Saliedēties un necelt paniku. Kā karš Ukrainā varētu ietekmēt Latviju? 132
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vakar sasauca valdības ārkārtas sēdi. “Putins karo faktiski ar visu demokrātisko pasauli. Šobrīd tā ir Ukraina, taču viņa agresijai nav robežas,” pirms sēdes teica premjers un piebilda, ka daudzas Eiropas valstis dzīvoja cerībās, ka Putins “nav tas, kas ir”, taču sāktais karš apliecina pretējo.
Pēc valdības sēdes Ministru prezidents aicināja sabiedrību saliedēties un necelt paniku, kā arī nepakļauties dezinformācijas draudiem. Kariņš pārliecināts, ka tuvākajās dienās un nedēļās, lai šķeltu sabiedrību, sociālajos tīklos parādīšoties maldīga informācija, ka tūlīt kaut kā pietrūks – gāze, elektrība vai kas cits. “Es aicinu ļoti kritiski uztvert jebkādu informāciju, kas parādās sociālajos tīklos, un skatīties, kas ir šīs informācijas avots,” aicināja Kariņš.
Valdība, paredzot, ka krīzes eskalācijas laikā varētu rasties enerģētikas problēmas, vakar pieņēma lēmumu, ka “Latvenergo” iepirks papildu sašķidrinātās gāzes krājumus starptautiskajās biržās, lai Inčukalna pazemes krātuvē, kas ir valsts īpašums, būtu pietiekami daudz gāzes. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs pastāstīja, ka papildu krājumi drīzumā Latvijai tikšot piegādāti caur Klaipēdas termināli .
Kariņš apgalvoja, ka ilgākā laika periodā valdība esot strādājusi pie dažādiem iespējamiem scenārijiem, ko Latvija darītu, ja Ukrainā izceltos karš. Viens no tiem esot arī bēgļu jautājums. Ministru kabinets vakar apstiprināja Iekšlietu ministrijas izstrādāto pasākumu plānu Ukrainas bēgļu uzņemšanai un izmitināšanai. Jau iepriekš iekšlietu ministre Marija Golubeva bija informējusi, ka Latvijai esot skaidrs, kur un kā izmitināt līdz 10 tūkstošiem bēgļu no Ukrainas.
M. Golubeva: “Gan Eiropas dažādas organizācijas, tajā skaitā “Frontex” un patvērumu aģentūra, arī Lietuva un Igaunija ir izteikušas savas prognozes un plānus. Lietuvas iekšlietu ministrs sacīja, ka viņa valsts būtu gatava uzņemt līdz 40 tūkstošiem Ukrainas bēgļu. Runa ir par Ukrainas pilsoņiem, kuri ir cietuši tajās pilsētās, kur jau bijuši vai būs diezgan nopietni uzbrukumi un ir sagrauta infrastruktūra. Mēs ticam Ukrainas tautai, ka tā spēj sevi aizstāvēt līdz pēdējam, bet tas nenozīmē, ka katram sirmgalvim, katrai ģimenei, kur ir mazi bērni, jāpaliek un jācieš sagrautās pilsētās.”
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks aicina Saeimu un valdību pēc iespējas ātrāk vienoties par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2,5% no IKP. Vakar Ministru kabineta sēdē par to tika runāts. “Neviens ministrs tam neiebilda. Papildu finansējums ir nepieciešams arī iekšlietām, kas attiecas uz valsts iekšējo drošību. Arī pret to nebija iebildumu,” pastāstīja Golubeva.
Taču nauda aizsardzībai tuvākajā laikā netikšot palielināta, jo nevar uzreiz nodrošināt ražošanas procesu un apmācību. NATO ir nolēmusi stiprināt Austrumeiropas valstis, tajā skaitā Latviju, un vakar jau pirmie papildu amerikāņu spēki ir ieradušies Latvijā.
“Šobrīd šeit jau ir 11 valstu karavīri kopā ar tehniku, kas palīdz aizsargāt mūsu zemi un iedzīvotājus. Ceļā vēl ir papildu spēki un bruņojums, tajā skaitā arī no Kanādas. No šā viedokļa mēs varam justies droši,” sacīja Kariņš un uzsvēra, ka Latvija Ukrainai sniedz gan finansiālu, gan militāru palīdzību, un aicināja to darīt arī citas valstis. “Ukrainai ir vajadzīga palīdzība gan naudā, gan militārā graudā,” atzina Kariņš. Viņš ceturtdienas pēcpusdienā devās uz Briseli, lai tiktos ar citu ES valstu vadītājiem un lemtu par turpmākām sankcijām pret Putina režīmu un arī pret Baltkrieviju. Valdības vadītājs uzskata, ka sankcijas, kuras šobrīd ir iedarbinātas, esot spēcīgākas nekā agrāk pieņemtās. Viņš strādāšot pie tā, lai sankciju pakotne tiktu papildināta.
Arī Valsts prezidents Egils Levits ir norādījis, ka “mūsu pienākums ir atbalstīt Ukrainu ar visiem mūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem, tai skaitā ieročiem, stiprinot tās spējas pretoties agresoram. Krievija ir jāsoda un jāizolē ar visstingrākajām sankcijām. Latvija ir gatava sniegt Ukrainai arī visu iespējamo humāno atbalstu.”
Viedoklis
Kā karš Ukrainā varētu ietekmēt Latviju
Guntars Krasts, bijušais valdības vadītājs un Eiropas Parlamenta deputāts, patlaban uzņēmējs: “Karš Ukrainā, nenoliedzami, ietekmēs arī Latviju ar vēl augstākām benzīna un gāzes cenām. Tas būs ļoti aktuāls jautājums jau tuvākajās nedēļās, jo Krievija ir otrs lielākais naftas piegādātājs pasaules tirgos, kā arī lielākais gāzes piegādātājs Eiropai. Tas atstās iespaidu uz energoresursu cenām, kas savukārt atstās būtisku iespaidu uz inflāciju, kas virzīsies uz priekšu daudz straujāk, nekā līdz šim tas tika prognozēts.
Līdz ar to tiks ietekmēta arī centrālo banku politika, kuras, cenšoties slāpēt inflāciju, samazinās aizdevumu likmes. Gada beigās droši vien būs jūtams, ka problēmas sagādā investīciju iegūšana. Šie procesi būs atkarīgi no tā, cik ilgi šī krīze risināsies, varbūt tiks atrasti kādi starprisinājumi, kas varētu apmierināt abas puses. Bet, ja tas pārvērtīsies par Ukrainas sagraušanas operāciju, ko tagad Putins organizē, tādā gadījumā tas var iespaidot mūsu valsti vairāku gadu garumā un tad aizdevumu likmes, energoresursu cena būtiski ietekmēs mūsu dzīves līmeni un ekonomisko aktivitāti.”
