Saliedēties un darīt labus darbus – pārtikas banka “Paēdušai Latvijai” palīdzējuši vairāk nekā 19 000 cilvēku 11
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šogad ar labdarības kustības – pārtikas bankas “Paēdušai Latvijai” – starpniecību iedzīvotājiem izsniegtas 7369 pārtikas pakas, tādējādi sniedzot atbalstu vairāk nekā 19 000 cilvēku. Mēnesī organizācija izdala apmēram 600 pārtikas paku – ziemas mēnešos ir vairāk, vasarā mazāk. Programmas vadītāja Agita Kraukle atzīst, ka pēdējā laikā pieprasījums pieaug. Iemesls pats par sevi saprotams – dzīves dārdzības pieaugums.
“Paredzam, ka ziemas periodā pieaugums būs 20–25% un visdrīzāk līdzīgi, kā tas bija pandēmijas zemākajā punktā, pieprasījums pieaugs no ģimenēm ar diviem vecākiem un diviem nepilngadīgiem bērniem,” prognozē Agita. “Visbiežāk šajās ģimenēs tēvs ir vienīgais apgādnieks, māte rūpējas par zīdaini vai pirmsskolas vecuma bērniem un nevar atrast sev piemērotu darbu, kas salāgots ar bērna vajadzībām. Tēva alga paliek nemainīga, cenu pieauguma dēļ ģimene vairs nespēj apmaksāt visus rēķinus un iegādāties tik daudz produktu, lai pilnvērtīgi paēstu visa ģimene.”
Atbilde uz ekonomisko krīzi
Pārtikas banka “Paēdušai Latvijai” ir Latvijas Samariešu apvienības vadīta programma, izveidota 2009. gadā kā atbilde uz ekonomisko krīzi. Tolaik, līdzīgi kā šobrīd, ienākumi samazinājās, cenas pieauga, bet sociālos dienestus pārslogoja palīdzības lūdzēji. Pārtikas banka spēja ātri reaģēt un atbalstīt ar pārtiku ģimenes, kamēr tās sakārto dokumentus, saņem pabalstus vai kā citādi uzlabo dzīves apstākļus.
Programmas sniegtās palīdzības būtība ir tāda, ka tās darbinieki komplektē pakas, kuru saturu veido ražotāju un tirgotāju ziedotie pārtikas produkti ar garu derīguma termiņu. Ir arī naudas ziedojumi, kuri pilnā apmērā arī tiek novirzīti pārtikas paku komplektēšanai. Savukārt programmas administratīvās izmaksas sedz no citiem finansējumiem, piemēram, uzņēmumu ziedojumiem, starptautisku projektu finansējuma utt. Nesen organizācijas darbība arī paplašināta, proti, Pārtikas bankas pārstāvji iesaistās likumdošanas izstrādē, organizē humānās kravas, izglīto un veido izpratni par pārtikas ētisku patēriņu un pārtikas atlikumu samazināšanu.
“Mūsu galvenais mērķis joprojām ir sniegt atbalstu ar pārtiku trūkumā nonākušajām ģimenēm ar bērniem, senioriem un invalīdiem, kuri nevar saņemt sociālo palīdzību, – birokrātisku šķēršļu dēļ viņiem netiek piešķirts trūcīgā vai maznodrošinātā statuss,” stāsta Agita Kraukle.
Pieprasījums aug
Jautāta, ko visbiežāk liek pakās, programmas vadītāja skaidro, ka saturs mainās atkarībā no ziedojumos pieejamajiem produktiem. Lielākoties tie ir dažādu veidu konservi un graudaugi, eļļa, cukurs, tēja un kāds saldumiņš. Galvenais – ar garu derīguma termiņu. Šāds princips produktu izvēlē tiek ievērots, jo pārtikas pakas ceļš līdz tās saņēmējam var būt ilgs, kā arī šādiem produktiem nav nepieciešams īpašs temperatūras režīms, tos var glabāt istabas temperatūrā.
Agita arī atzīst, ka patlaban nevienam nav viegls laiks, tādēļ novērojams neliels privātpersonu ziedojumu samazinājums, kamēr uzņēmēji ziedo vairāk.
“Kopumā ziedojumu apjomam ir kritums, bet ne tik liels, lai jūtami iespaidotu mūsu projekta darbību un sniegtā atbalsta apjomu. Mums ir vairāki stabili pārtikas produktu ziedotāji, piemēram, “Rimi”, “Dobeles dzirnavnieks”, kas ļauj kaut nedaudz prognozēt atbalsta apjomu ilgtermiņā. Patlaban Pārtikas bankai ir vairāk nekā 30 sadarbības partneru visā Latvijā. Tās ir gan reģionālās labdarības organizācijas, gan pašvaldību sociālie dienesti. Lai pieteiktos pārtikas pakai, cilvēkam jāsazinās ar tuvāko izdales punktu. Ja tuvumā tāda nav, var droši rakstīt – [email protected], un mēs meklēsim veidu, kā paciņu piegādāt,” teic Agita.
Prioritāte – ģimenes ar bērniem
Palīdzības prioritārā mērķgrupa ir ģimenes ar bērniem, jo tās visvairāk ir pakļautas nabadzībai. “Galvenais atlases kritērijs ir zemi ienākumi – līdz 350 eiro vienai personai, kā arī ģimenei nav piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās statuss, līdz ar to nav iespējams saņemt “Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām atbalsta komplektu”, dēvētu arī par “Eiropas pakām” un citu veidu sociālo palīdzību. Iespēju robežās palīdzam arī senioriem un personām ar invaliditāti pēc tādiem pašiem kritērijiem. Viena ģimene vai persona var saņemt līdz sešām pakām, bet ne biežāk kā vienu reizi mēnesī,” tā programmas pārstāve.
Savukārt uz jautājumu, kā pārliecināties, ka produkti tiešām nonāk uz ģimenes galda, Agita atzīst, ka lielajās pilsētās šādu kontroli grūtāk veikt, taču mazajās pilsētās un ciemos, kur cilvēki cits citu pazīst, ir krietni vieglāk. Tur, ja paka tiek izmantota citiem mērķiem, cilvēki uzreiz uzzina un nodod informāciju tālāk izdales punktam. Arī paši sadarbības partneri lielākoties ir no vietējās kopienas un zina, kurai ģimenei atbalsts ir vairāk nepieciešams.
Tāpat savu artavu sniedz sociālie dienesti, sazinoties ar Pārtikas banku par iespējām palīdzēt ģimenēm un tālāk klātienē pārbaudot pieteikumā sniegto informāciju, proti, vai pārtikas atbalsts ir nepieciešams.
Visu pārtiku nevarēs izglābt
Zināms, ka daudzviet ārzemēs lielveikali nedrīkst izmest pārtiku atkritumos – viss pārpalikušais obligāti jānodod labdarībai. Latvijā tiktāl vēl neesam tikuši, tomēr, ja tas būtu jādara, visus pārtikas atlikumus tik un tā nebūtu iespējams izglābt, uzskata Agita.
“Vienmēr būs daļa pārtikas, ko jāizmet. Turklāt pārtikas glābšana ir resursiem bagāts pasākums – nepieciešami cilvēki, degviela, transports, iepakojums, telpas. Franči, kuri pirmie ieviesa šādu ziedošanas modeli, patiesībā nav apmierināti. Tas ir liels slogs gan veikaliem, gan pārtikas bankai. Un rezultātā tāpat kaut ko nākas izmest, bet visbiežāk to izdara pārtikas banka, nevis veikals. Labdarības organizācijai tas ir papildu darba slogs un arī izdevumi par atkritumu savākšanu. Šāds risinājums – veikaliem visu ziedot, neko neizmest – būs ar mazu pozitīvu ietekmi uz pārtikas atlikumu samazināšanu. Tā kā joprojām visvairāk pārtikas izmet mājsaimniecības, sabiedrība ir jāizglīto dažādos veidos. Pozitīvas izmaiņas šajā sakarā notiek – lēni, bet mēs jau tagad redzam, ka cilvēki iepērkas un gatavo pārdomāti.”
Savukārt, jautāta, kāda kopumā ir Latvijas ziedojumu kultūra un kādas varētu būt nākamā gada tendences, Agita uzsver, ka mūsu sabiedrība ir ļoti atsaucīga un dāsna.
“Kopumā esam liels spēks grūtību priekšā, spējam saliedēties un darīt lielus un labus darbus. Mēs esam samērā noslēgta sabiedrība, taču spēcīga un apņēmīga. Arī mūsu uzņēmumi ir atsaucīgi, viņi redz, ka ar savu peļņu ir jādalās ar līdzcilvēkiem, jo tā mēs šo valsti darām par labāku vietu mums visiem.”
