Salīdzina 80 valstu skolēnu sekmes: kāds ir Latvijas sniegums? 3
Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu sasniegumi matemātikā pēdējo trīs gadu laikā uzlabojušies, bet lasītprasmē – kritušies. Tāds ir viens no secinājumiem, kas izriet no šodien publicētā starptautiskā skolēnu prasmju salīdzinājuma “PISA”.
Testējot skolēnus, dati ievākti 2018. gadā, no Latvijas pētījumā piedalījās 5985 skolēni no 308 skolām. Savukārt kopumā pētījumā piedalījās 600 000 2002. gadā dzimuši skolēni no 80 dažādām valstīm. Pētījumu organizē OECD – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, kas apvieno pasaules attīstītākās valstis.
Kaut pētījums noris ne tikai OECD dalībvalstīs, Latvijas skolēnu sniegums parasti tiek salīdzināts tieši ar citu OECD valstu rezultātiem.
Līdz ar to sanāk tā: ja Latvijas skolēnu sniegumu salīdzina ar visām PISA dalībvalstīm, Latvijas rezultāti izskatās salīdzinoši labi. Savukārt, ja salīdzina tikai ar citām attīstītajām valstīm, Latvijas skolēnu rezultāts mēdz būt zemāks nekā OECD vidējais valstu rādītājs.
Matemātikā 80 pētījuma dalībvalstu vidū Latvija ieņem 24. vietu.
Pirmajās septiņās vietās ir četras Ķīnas provinces (visas Ķīna pētījumā nepiedalās), Singapūra, Japāna un Koreja. Astotajā vietā kā labākā no Eiropas valstīm ir kaimiņvalsts Igaunija. Matemātikā Latvijas skolēni ir līdzīgā līmenī kā Austrijas, Vācijas, Francijas un vairāku citu valstu skolēni, aiz Latvijas palikusi Krievija, Itālija, kaimiņzeme Lietuva un daudzas citas valstis.
Matemātikā Latvijas skolēnu rezultāts ir labāks nekā OECD valstu vidējais sniegums.
Savukārt dabaszinībās Latvijas skolēni ieņem 29. vietu, būtiski neatpaliekot no OECD valstu vidējā snieguma un esot vienā līmenī ar tādām valstīm kā Portugāle, Norvēģija. Austrija un pārspējot Lietuvu, Ungāriju, Krieviju un citas valstis. Igaunija šajā topā ieņem 4. vietu, palaižot sev priekšā tikai divas Ķīnas provinces un Singapūru.
Vissliktākais rezultāts Latvijas skolēniem ir lasītprasmē, kur mūsu skolēnu sniegums ir 29. līdz 31. vietā: Latvijas piecpadsmitgadīgie ieguvuši tikpat punktu, cik Horvātijas un Krievijas jaunieši.
Lietuva arī šajā rādītājā ir aiz Latvijas, tāpat kā Ungārija, Islande un citas valstis.
Tomēr lasītprasmē Latvijas rādītājs par 11 punktiem atpaliek no OECD vidējā rādītāja.
Turklāt Latvijas zēni lasītprasmē uzrāda daudz sliktākus rezultātus nekā meitenes.
Arī lasītprasmē vadošie ir Āzijas skolēni: 1. vietā Singapūra, seko Ķīnas provinces, 5. vietā ir Igaunija, 6. – Kanāda, bet 7. – Somija. Somu skolēni, kaut arī vairs nav vadošie Eiropā kā iepriekšējā desmitgadē, tomēr joprojām uzrāda augstus rezultātus.
Jāpiebilst, ka šajā pētījumā, kaut arī tika pārbaudītas dažādas skolēnu prasmes, uzsvars tomēr bija uz lasītprasmi, tāpēc tieši šajā jomā bija lielākais uzdevumu skaits.
Krītas skolēnu motivācija
Izglītības pētnieki, kas veic pētījumu Latvijā, kopumā latviešu skolēnu rezultātus tomēr vērtē kā labus un stabilus. Tomēr satraucoša ir tendence, ka skolēnu sasniegumi matemātikā PISA pētījumā aizvien kāpj, bet centralizētajos eksāmenos krītas, norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
Andris Kangro, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors piebilda, ka starptautiski tiek salīdzināti arī sākumskolas skolēnu sniegums un tie Latvijas skolēniem parasti ir krietni virs OECD vidējā.
Sekmju kritums vēlāk, viņaprāt, izskaidrojams ar motivācijas trūkumu.
Ja sākumskolā lielākā daļa bērnu cenšas čakli mācīties, tad vēlāk jau viņi sāk domāt, kāpēc jāmācās, piemēram, matemātika, ja centralizēto eksāmenu var nokārtot, iegūstot tikai piecus procentus no maksimālā iespējamā punktu skaita.
I. Šuplinska pauda cerību, ka situāciju uzlabos jaunais izglītības saturs, ko skolās ieviesīs no jaunā mācību gada un kurā vairāk tiks ņemta vērā skolēnu pieredze, vairāk domāts par zināšanu pielietojamību.
Jautāts, ar ko Latvijas izglītības sistēma atšķiras no Āzijas valstu un Igaunijas, A. Kangro sacīja, ka Latvijas skolēni mācībām vidēji velta tikpat daudz laika kā igauņu jaunieši – 40 stundas nedēļā, “taču jautājums varētu būt par šī laika pilnvērtīgu izmantošanu”.
Zīmīgi, ka skolēni, kuri mācās 50 stundas nedēļā, parasti ir ar zemiem sasniegumiem. Āzijas valstīs gan skolēni mācās 50 un pat vairāk stundas nedēļā. Piemēram, Korejā ierasts pēc stundām valsts skolā apmeklēt privātās izglītības iestādes un slīpēt prasmes un zināšanas līdz pat vēlam vakaram.
Labi lasa – labi mācās
Runājot par zemo lasītprasmi, to varētu izskaidrot ar to, ka salīdzinot ar iepriekšējo gadu pētījumiem, Latvijā pieaudzis, sasniedzot 34 procentus, to skolēnu skaits, kuri neko nelasa savam priekam. Jāsaka gan arī, ka trešdaļa Latvijas skolēnu atzinuši, ka lasīšana ir viens no viņu iecienītākajiem vaļaspriekiem.
Izglītības pētniecības institūta pētniece Rita Kiseļova teica, ka pētījumā novērota sakarība: jo skolēns vairāk lasa, jo labāks ir viņa sniegums ne tikai lasītprasmē, bet arī dabaszinībās un matemātikā. Turklāt būtiska lasīšana kā tāda, nevis tikai drukāto izdevumu lasīšana.
Viena no būtiskām prasmēm, kas pārbaudīta lasītprasmes testā, ir spēja atrast un izvērtēt informāciju.
Joprojām Latvijā vērojama sasniegumu plaisa starp Rīgas un reģionu skolām. A. Kangro pauda cerību, ka to mazinās reformas, kam vajadzētu veicināt reģionu attīstību, tomēr atzina, ka šāda plaisa vērojama arī citās valstīs.
Līdz ar skolēnu prasmju mērīšanu viņi aptaujāti arī par ģimeņu sociālekonomisko situāciju, mācīšanās paradumiem, skolas vidi. Aptaujā atklājies, ka Latvijas skolēni stundas kavē biežāk nekā vidēji OECD. Tas varētu būt saistīts ar to, ka arī no skolas biedru pāridarījumiem Latvijas skolēni cieš biežāk nekā citās attīstītajās valstīs. Tajā pašā laikā savu kopējo apmierinātību skolā mūsu valsts jaunieši vērtē augstāk nekā OECD vidēji.
Kā Latvijas skolēnu sniegums mainījies pēdējo trīs gadu laikā?
Dabaszinātnes: 2015. gads: 490 punkti (OECD valstu vidējais rādītājs 493 punkti); 2018. gads: 487 punkti, ( OECD valstu vidējais rādītājs 489 punkti)
Lasītprasme: 2015. gads: 488 punkti (OECD valstu vidējais rādītājs 493 punkti); 2018. gads: 479 punkti, ( OECD valstu vidējais rādītājs 487 punkti)
Matemātika: 2015. gads: 482 punkti (OECD valstu vidējais rādītājs 490 punkti); 2018. gads: 496. punkti (OECD valstu vidējais rādītājs 489 punkti)
