Salido bērni un audžubērni 0
Sestdien un svētdien, tūdaļ pēc Londonas olimpiādes atklāšanas, Mālpilī notika ne mazāk sportisks pasākums – Latvijas audžuģimeņu salidojums. Tiesa, te nebija mērķa cīnīties par uzvaru, bet vēlme kopā darboties, priecāties, izjust atbalstu un mācīties to sniegt citiem.
“Ja meita labi baro suni, tad viņai kāzu dienā spīd saule. Mēs varētu ieviest tādu sakāmvārdu: ja audžuģimene visu gadu saticīgi dzīvo, tad audžuģimeņu salidojumā spīd saule,” atklājot salidojumu, rosināja labklājības ministre Ilze Viņķele. Un saules šajās dienās bija pat par daudz. Taču, neskatoties uz svelmi, salidojuma mazajiem un lielajiem dalībniekiem netrūka možuma apliecināt, ka audžuģimenes ir sportiskas, saliedētas, talantīgas un spēj veidot spēcīgu komandu, apvienojoties ar citām ģimenēm.
Grigorjevu ģimene no Svētciema atbraukusi pilnā sastāvā: mamma Marija, tētis Valērijs, trīs pašu meitas Viktorija, Serafima un Valērija, par ģimenes pilntiesīgu locekli kļuvusī Kristiāna, kura ar vienu no jaunajām māsām mācās vienā klasē, un mazā Līga, kas visus priecē ar saviem panākumiem staigāšanas un runas apguvē. Līgai ir pieci gadiņi, viņa tikai pirms gada spērusi pirmos solīšus un nu pamazām apgūst vārdus. Agrāk novārtā pamestais bērns strauji attīstās, pateicoties audžumammas pūlēm, vadājot bērnu invalīdu pie ārstiem un uz rehabilitācijas procedūrām. Visa ģimene pieķērusies mazajai Līgai un cer, ka tiesa atļaus viņu adoptēt.
Margita Grulle ar divām audžumeitenēm no Liepājas izbraukušas jau piecos no rīta, lai ar sabiedrisko transportu atkļūtu līdz Mālpilij. Pašas bērni jau savā dzīvē, un nu nolēmusi tukšo dzīvokli atkal piepildīt ar bērnu čalām.
Statistika liecinot, ka liela daļa par audžumammām kļūst sievietes vecumā no 40 līdz 55 gadiem, kad pašu atvases izaudzinātas un pametušas ģimenes ligzdu, bet spēka un gribas pietiek, lai kā vecmāmiņa varētu parūpēties par audžubērniem. Gados jaunām mammām tas esot daudz sarežģītāk, jo jādomā arī par to, kā sākt pelnīt naudu pensijai.
Strādāt, ja ir savi un pieņemtie bērni, praktiski nav iespējams. Audžubērni turklāt prasa īpašu uzmanību un rūpes, ne viens vien guvis psiholoģisku traumu, juties nevajadzīgs un pamests. Pieredzējusī Šulcu audžuģimenes mamma atceras, ka vienu no mazajiem puikām atveduši pavisam novārdzinātu – “acis un skeletiņš vien”. Tagad puika veselīgs un omulīgs, vienīgi baidās no svešiem cilvēkiem.
Salidojuma dalībniekiem ir dažāda pieredze – gan bērniem, gan vecākiem, arī ceļš uz audžuģimenes statusu atšķirīgs. Marija atceras, ka audžuvecāku mācībās iepazinusies ar kādu ģimeni, kam bijis ļoti interesants likteņa pavērsiens. Viņi piemājas šķūnītī atraduši trīs puikas, kas aizbēguši no tuvējā bērnunama un tur slēpušies. Pieņēmuši visus trīs un tā kļuvuši par audžuvecākiem.
Pagājušā gada salidojumā Kandavā bija ap 700 dalībnieku – ģimenes ar saviem un audžubērniem, šogad piepulcējušās vēl 40 audžuģimenes.
