Foto – LETA

Kur noder saldūdens kaļķi 0

“Kur noder saldūdens kaļķi (merģelis) – lauksaimniecībā, rūpniecībā?  Vai arī Latvijā tos iegūst? Kur?
” Andrejs B.   Madonas novadā

Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
Lasīt citas ziņas

Vispirms jāprecizē, ka saldūdens kaļķi (pareizāk – kaļķieži) nav sinonīms vārdam merģelis. Merģelis ir iezis, kas pēc sastāva ir starp kaļķakmeni un mālu, bet šie kaļķieži ir tīri kaļķakmeņi.

Latvijā saldūdens kaļķieži ir sastopami ģeoloģiski visjaunākajos (holocēna) nogulumos, kuri veidojušies pēdējos 10 000 gadu jau pēc ledāja atkāpšanās. Tos iedala divos tipos: ezerkaļķi – irdeni kalcīta sastāva ezeru nogulumi, un avotkaļķi – parasti saistīti, cieti kaļķieži, kas veidojas, kalcija karbonātam izgulsnējoties no avotu ūdens.

CITI ŠOBRĪD LASA

Irdenos saldūdens kaļķiežus savulaik plaši lieto-ja augsnes kaļķošanai un pat cementa ražošanai (Ozolmuižas–Slampes nogāze). Tagad šo atradņu izmantošana, cik zināms, ir pilnīgi pārtraukta, taču nav izslēgts, ka Latvijā var atjaunoties interese par lētiem, daudzās vietās pieejamiem augsnes kaļķošanas materiāliem.

Saistītie avotkaļķi (šūnakmeņi) ir samērā plaši zināmi kā būvakmeņi un apdares akmeņi. Nozīmīgākais objekts ir Brāļu kapu memoriāls, kur izmantoti Allažu apkārtnes šūnakmeņi. Diemžēl šūnakmeņi gadu desmitos vai ilgākā laikā sadēd lielās porainības dēļ, pakļaujoties šķīšanas procesiem, jo sevišķi – pilsētvidē. Šūnakmeņu atradnes Latvijā nekad nav bijušas plaši izplatītas, tagad tās ir gandrīz izsmeltas. Vēl 2009. gadā šūnakmens ieguve notika Pellāju–Radzīšu atradnē Vecsaules pagastā. Iespējams, ka tur vairs ir saglabājušies tikai daži simti kubikmetru šī materiāla.

Šūnakmens atsegumi ir nozīmīgi un arī skaisti ģeoloģiskie pieminekļi. Lai atceramies, ka to pārkare pār devona perioda dolomītiem taču veido Staburagu, kas gan tagad atrodas zem Daugavas ūdens. Savukārt Lībānu–Jaunzemju krauja pie Cēsīm ir agrāka karjera siena, kas arī ir aizsargājama. Šūnakmens, pateicoties tā savdabīgajam izskatam, interesantajiem veidošanās apstākļiem, retajai sastopamībai un kultūrvēsturiskajai nozīmei, ir atzīts par mūsu nacionālo ģeoloģisko simbolu. Starp citu, vietām, piemēram, Raunas Staburagā, saldūdens kaļķieži turpina veidoties vēl joprojām.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.