Saldū vaļasprieki pārvēršas uzņēmējdarbībā 0
Šim Kurzemes novadam ir milzu potenciāls, kas atklājas arī vērtīgos un interesantos jaunumos. To kopsaucējs ir radošais gars un darbīgums, kas vieno pašvaldību un iedzīvotājus savas puses pievilcības spēcināšanā.
Labs aizsākums
Iespējams, ar savu gadagrāmatu un kalendāru lepojas arī citi novadi, taču Saldū šādas vizītkartes laika zīmju veidolā redzējām pirmoreiz. Par to neuzzinātu, ja Zane Sproģe, stāstot par vietējām aktualitātēm, šo faktu nepieminētu… Abi izdevumi šogad iznāk otro reizi. Pērno iesākumu veicināja daudzi novadam nozīmīgi fakti 2011. gadā, sākot ar ģerboņa apstiprināšanu Valsts Heraldikas komisijā. Sekoja karoga iesvētīšana Saldus novada svētkos un daudzi citi vietējie notikumi ar plašu skanējumu. Gadagrāmatas iniciatore – novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa uzsver, ka tā ļauj ne tikai uzzināt par novadā paveikto, bet arī mudina iedzīvotājus aktīvāk izmantot pašvaldības piedāvājumus, papildināt tos ar savām idejām un tā sekmēt pilsētas un 15 pagastu izaugsmi. Grāmatā apkopoti visi būtiskākie notikumi, sniegts pārskats par 27 realizētajiem un 32 īstenošanas stadijā esošiem un ieplānotajiem projektiem. Arī vispusīga informācija par sasniegumiem izglītībā, sociālajā jomā, kultūrā un sportā. Savukārt ar novada aktuālo darba plānu nācis klajā 2013. gada kalendārs, kur neiztrūkst arī pārējā kalendāram raksturīgā informācija, Mēness fāzes ieskaitot. Ilustrēts ar Saldus skatiem un novada ainavām, tas ir labs suvenīrs. Šādi lokāli izdevumi – laika zīmes ar norišu dokumentēšanu– veicina iedzīvotāju iesaisti novada dzīvē, patriotismu un lepnumu, kā arī daudzina to plašākā mērogā.
Savukārt tūristiem neaizstājams palīgs ir pērn izdotais ceļvedis. Sniedzot visaptverošu ainu par vietējām vērtībām, jaukumiem un labumiem, tas jundī arī saimniecisko rosību. Tostarp arī rokdarbu rakursā.
Rosības ass
Saldus attīstību grūti iedomāties bez mājas Striķu ielā 7, ko 1857. gadā uzcēlusi Kapelleru ģimene, atverot tajā aptieku, bet pagrabā iekārtojot telpas privātai klīnikai. Namā darbojusies arī Vācu biedrība un bibliotēka. Pēc saimnieku repatriācijas un 2. Pasaules kara tur izvietota pilsētas bibliotēka. Jaunāko laiku pārmaiņas šajā pašvaldības īpašumā ieviesa 2009. gadā dibinātā mākslu attīstības biedrība “Ilizanna”, iegūstot tur mājvietu. Vēsturiskajā namā pagaidām nav veikti kapitāli remonti, toties vecajās sienās atgriezusies rosība un ļaudis pievelkoša aura. Saldenieki šo vietu iedēvējuši par kultūras rezidenci radoši rosīgai sabiedrībai. Viena no senākajām Saldus ielām jau vēsturiski veidojusies par uzņēmējdarbības centru, kur arī šodien pilns ar veikaliņiem, kafejnīcām un tamlīdzīgiem neliela biznesa iestādījumiem, kur ada, šuj, mācās, cep un vāra, arvien izmēģina, sāk un turpina kaut ko jaunu… Vieta, kur koncentrējas radoša gara un garaiņu virmojums! Biedrības rīkotās radošās darbnīcas, interešu klubus, izstādes un izglītojošus sarīkojumus papildināja gleznotājas Ilzes Zemītes izveidotais mākslas salons “Pūču māja”. Kopš pērnā aprīļa tur saimnieko pensionētā grāmatvede, piecu meitu mamma (visas arī rokdarbnieces) Monta Lieldaudziete.
– Tas sanāca nejauši – pēc februārī sarīkotās mūsu ģimenes rokdarbu izstādes Druvas bibliotēkā, kur mūs uzaicināja lietišķās mākslas pulciņš. Negaidītā atsaucība, arī sekojošā izstāde Nīgrandē dāvāja apziņu, ka varam savākties, un iedrošināja turpinājumam. “Ilizannas” aktivitātēs jau biju iesaistījusies kā pensionāre. Vajadzīga sabiedrība un domubiedri! Biedrības vadītāja piedāvāja pārņemt “Pūču māju”, kas līdz ar iepriekšējās saimnieces aizprecēšanos tālumā bija brīvs… Sākām sešatā, bet ātri aptvērām, ka bijušās aptiekas telpas ar saviem izstrādājumiem neaizpildīsim, tāpēc talkā aicinājām apkārtnes rokdarbnieces. Nu jau veikalsalona “Pūču māja” plauktus un stendus piepilda ap 20 cilvēku darinājumi visdažādākajās tehnikās un materiālos. Tas ir pašvaldības nopelns, ka telpas varam izmantot bez nomas maksas, vien par malku un kurināšanu jāgādā pašiem.
Ģimenes spēks
Monta ir labs piemērs, kā vaļasprieks izvēršas uzņēmējdarbībā. Taču tikai reta pensionāre iedrošinās kaut ko tamlīdzīgu. Turpmāko gājumu viņa sākusi bruģēt ar pašnodarbinātās statusu. Mēbeļu galdnieka un šuvējas meitai šūšana un rokdarbi arvien bijuši tuvi. Viņa joprojām ir īpaši pateicīga rokdarbu skolotājai Veronikai Griezei, kas iemācījusi daudz vērtīgu prasmju.
Radošā gaisotnē augušas arī meitas, mācoties gan no mammas, gan kursos un pašmācībā modē nākušos jaunumus. Lai gan katrai no atvasēm ir sava profesija, visas ķer mirkļus kaut ko uzceikināt. Grāmatvede Linda sākusi ar higiēnas un kosmētikas līdzekļu gatavošanu, turpina ar rokdarbiem, it sevišķi filcēšanu un dekupāžu. Māsa Ilze kļuvusi par profesionālu šuvēju un, lai gan ar ģimeni dzīvo un strādā Igaunijā, piegādā salonam elegantas, filigrāni izšūtas samta vakarsomiņas, rotas, cepurītes un greznas kleitiņas mazām princesēm.
Bulduru dārzkopības vidusskolas skolotā floriste Kristīne studijas pedagoģijas maģistrantūrā, darbu Brocēnu novada pašvaldībā un ģimenes rūpes vēl spēj apvienot ar savām daiļajām mākslām, papildinot “Pūču mājas” mīļlietu klāstu.
Ekonomiste un nu jau maģistre Anete iedvesmas uzplūdos no sīkām pērlītēm izšuj brošiņas, uzbur kaklarotas un citas greznumlietiņas. Jaunākā māsa Dace mācās par zobārsta asistenti, ievingrinājusies frivolite mežģīņu un smalku auskaru darināšanā.
Lieldaudziešu dāmu rosīgumu raksturo arī prasmju popularizēšana interesentiem meistarklašu vai radošo darbnīcu ietvaros. Jaukākais ir tas, ka aktivizētas arī citas rokdarbnieces, kuras būtiski paplašina salonveikala sortimentu.
Vietējais tīklojums
Pelnīt ar savām prasmēm un talantu ir tikpat dabiski kā elpot. Pieaugot mājražošanai, kurā iekļaujas arī amatniecības nozares, vietējo darinājumu daudzveidība kuplo, un rodas jaunas tirgotavas. Arī tas piederas pie šī laika zīmēm Saldus novadā. Balstoties uz savu pieredzi, arī Monta salonā jau paspējusi sarīkot ne vien pirmo izstādi ar tautiskajiem cimdiem, bet arī Ziemassvētku tirdziņu, kurā plaukti gandrīz iztukšoti.
– Druvā ir lieliska etnogrāfisko cimdu adītāja Zinta Vārpiņa un pērļotāja Kristīne Romanovska, Saldū – daudzpusīga rokdarbniece Maija Šemberga, veikla mašīn- adītāja Līga Rone Cālīte, kura pērn atvērusi darbnīcu Striķu ielā, un viņas elegantie darbi krāšņo arī mūsu veikaliņu. Unikālas lelles tamborē Liene Blekte. Mums prieks, ka apzināti daudzi agrāk nezināmi rokdarbu lietpratēji un “mūsu meistaru brigāde” kļūst daudzskaitlīgāka. Aizvadītais periods, šķiet, devis gandarījumu visām rokdarbniecēm, kuras darbu noietu atrod “Pūču mājā”. Savukārt puiši te pērk dāvanas savām meitenēm.
Preci šeit pārdod par autoru noteiktajām cenām, kas salīdzinājumā ar Rīgas izcenojumiem patiesi mudina atvērt maciņu. Vēl jo vairāk tālab, ka izstrādājumi izceļas ar smalkumu, eleganci un oriģinalitāti. Bez jebkādām aizturēm iepērkas ārvalstnieki, kuriem Tūristu informācijas centrs daudzina arī Striķu ielas bodītes… Tā notiek Saldū, kur pašvaldība atbalsta uzņēmējus, it sevišķi pienācējus.
