Saldū uzstādītas bronzas skulptūras, kas atveido tēlus no Jaņa Rozentāla gleznas “Pēc dievkalpojuma” 8
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uz Saldus Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskās baznīcas kāpnēm uzstādītas septiņas bronzas skulptūras, kas atveido tēlus no Jaņa Rozentāla gleznas “Pēc dievkalpojuma”.
Saldus novada pašvaldība pauž prieku, ka šogad – Jaņa Rozentāla 155. jubilejas gadā –, pateicoties uzņēmēju atbalstam, ir tapusi brīnišķīga dāvana pilsētai, tās iedzīvotājiem un viesiem.
Skulptūras radījis tēlnieks Sandis Aispurs. Idejas autore, Saldus novada būvvaldes vadītāja Ingrīda Andersone, stāsta, ka septiņi tēli izvēlēti, lai atspoguļotu dažādas sabiedrības grupas, ieskaitot Rozentāla vecākus – māti Lavīzi un tēvu Miķeli.
Kā zināms, Rozentāls aizvadījis daudzas svētdienas pie Saldus baznīcas, vērodams baznīcēnus, fotografējot un skicējot izvēlētos tipus.
Tās visas gleznotas no realitātē dzīvojušiem un Rozentālam labi zināmiem cilvēkiem.
“Jaņa Rozentāla glezna “No baznīcas (Pēc dievkalpojuma)” ir trāpīgs un daudzslāņains latviešu tautas dzīves tēlojums, kas raksturo 19. gadsimta 90. gadus – laiku, kad sabiedrībā pieaug latviešu tautas nacionālā pašapziņa. Ar šo darbu mākslinieks aizsāka jaunu tradīciju latviešu glezniecībā, pirmo reizi centrā ieceļot zemniekus un vienkāršo tautas dzīvi,” teikts vietnē “kulturaskanons.lv”.
Eļļas tehnikā gleznoto darbu “No baznīcas” Janis Rozentāls radīja 1894. gadā kā studijas noslēdzošo diplomdarbu Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā.
“Ar šo it kā ikdienišķo svētdienas rīta ainu pie Saldus Svētā Jāņa baznīcas Rozentāls ir radījis trāpīgu laikmeta raksturojumu un plašu 19. gadsimta beigu Latvijas laukiem raksturīgu tipāžu galeriju.
Gleznā vienuviet ir ļaudis spēku plaukumā, jaunieši, bērni un vecīši, kalpi un saimnieki, veiksminieki un grūtdieņi.
Kopumā gleznā detalizēti un ļoti reālistiski attēloti apmēram četrdesmit personāži, kas pēc dievkalpojuma atgriežas savās ikdienas gaitās,” vēstīts vietnē “kulturaskanons.lv”.
Janis Rozentāls dzimis Saldus pagastā kalēja Miķeļa Rozentāla un viņa sievas Lavīzes ģimenē. 1894. gadā viņš absolvēja Pēterburgas Ķeizariskās mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu un ieguva pirmās pakāpes mākslinieka diplomu. Tautas dzīves tēlojums bija tikai viena no mākslinieka daiļrades šķautnēm.
J. Rozentāla meistardarbs “No baznīcas (Pēc dievkalpojuma)” atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.
