Saldskābo parāde virtuvē. Galvenajās lomās – 7 dažādi citrusaugļi 0
Kad mandarīni, kas ir tradicionāls Ziemassvētku auglis, apnikuši, jāķeras pie citiem citrusaugļiem. To plaukts veikalos ir plašs un krāsains: citroni, greipfrūti, apelsīni, laimi, kumkvati, pomelo, klementīni.
Lieli un mazi, ar biezu mizu un pavisam plānu, arī mīkstuma krāsa atšķiras. It kā līdzīgi, tomēr – atšķirīgi.
Apelsīns
Siltumu mīlošs augs, kas no Ķīnas ienācis Eiropā vispirms kā košumkrūms. Saules nogatavinātie augļi ir saldi, un tajos notiek intensīva cukura sintēze. Latvijā apelsīnus ieved no Marokas, Spānijas, Iālijas, Kipras, Izraēlas, arī Dienvidāfrikas.
Augļu miziņa satur ēterisko eļļu, ko bieži vien izmanto kā aromatizētāju. Apelsīna mīkstumam ir atsvaidzinoša garša, tajā daudz cukura, kas ir kā enerģijas lādiņš.
Kad apelsīni izbaudīti svaigā veidā, no tiem var spiest sulu. To arī izmanto kulinārijā, gatavojot mērces. Rīvētu miziņu pievieno desertiem, cepumiem, mīkstums noder salātiem. Apelsīnu kaltē, un tas der arī kā dekoratīvs elements.
Ko nozīmē filēt?
Filētas apelsīna daiviņas mums lieti noderēs svaigu salātu pagatavošanai vai kompotam. Tās varam pievienot siltajām mērcēm, dažādiem pildījumiem un sautējumiem, dažādu saldo zupu, salātu un mērču pagatavošanai, labi noder arī kā dekors tortēm.
Katrā ziņā tā ir lieta, kas mums jāzina, lai maltīte izdotos nevainojama.
1. Nogriež apelsīnam abus galus, lai nedaudz atsegtos augļa mīkstums. Apelsīnu varēs ērti novietot uz darba virsmas.
2. Ar asu nazi uzmanīgi atdala mizu, neatgriežot pārāk daudz augļa mīkstuma.
3. Iespējami tuvu apelsīna daiviņas membrānai izdara iegriezumu augļa centra virzienā. Kad sajūt vieglu pretestību, apstājas un atkārto griezumu daiviņas otrā pusē. Pēc kārtas apstrādā visas apelsīna daiviņas.
Mandarīns
Tāpat kā apelsīna, arī mandarīna dzimtene ir Ķīna. Pēc ķīmiskā sastāva un uzturvērtības tas līdzīgs apelsīnam. Tos importē no Marokas, Spānijas, Izraēlas, Dienvidāfrikas.
Mandarīnu eļļa ir viena no maigākajām citrusaugļu eļļām. Mīkstumā ir mazāk cukura nekā apelsīnā, tāpēc tas ir skābāks.
Visvairāk mandarīnu svaigā veidā tiek apēsts ap Ziemassvētku laiku. Lieliski der augļu salātos.
Kumkvats
Mazais, spilgti oranžais auglītis nedaudz atgādina gan mandarīnu, gan citronu. Izcelsmes zeme – atkal Ķīna. Pie mums kumkvatus ieved no Marokas, Izraēlas un Dienvidamerikas.
Kumkvata mīkstumā ir daudz cukura, citronskābes, arī dažādi mikroelementi. Augli var ēst ar visu mizu, jo tā ir ļoti plāna un tajā esošās rūgtvielas atstāj labu pēcgaršu.
Ja nepatīk doma par mizā esošajām ķīmiskajām vielām, augli var mēģināt arī nomizot, bet plānās mizas dēļ to grūti izdarīt.
Citrons
No Himalajiem caur Vidējiem Austrumiem un Ziemeļāfriku augs atceļojis līdz Spānijai un Itālijai. Pēc tam to Kolumbs aizveda arī uz Ameriku. Latvijas veikalos visbiežāk var nopirkt Spānijā, Dienvidāfrikā, Turcijā augušos augļus.
Ārējā dzeltenajā miziņā ir divas vērtīgas vielas – ēteriskā eļļa, kas rada specifisko smaržu, un flavonoīdi, kas dod dzelteno krāsu. Antioksidanti un P vitamīns, kas ir augļos, stiprina kapilāru sieniņas, uzlabo asinsvadu izturību.
Skābuma dēļ citrons ilgi glabājas, jo tajā esošā citronskābe ir dabisks konservants. Ja gribas rūgtvielas, var apēst arī kādu citrona sēkliņu.
Citroni ir ļoti populāri konditorejā un kulinārijā. Rīvētu miziņu pievieno desertiem, cepumiem, kūkām, sulu izmanto bezalkoholisko un arī alkoholisko dzērienu pagatavošanai.
Citrona šķēlīte piešķir specifisku garšu kafijai un tējai. Skābā sula ir salātu mērču sastāvdaļa. Lai avokado un ābolu šķēlītes nekļūtu tumšas, tām uzpilina mazliet citrona sulas. Citrons piestāv zivs ēdieniem.
Ir viedoklis, ka augļi, lai ilgāk glabātos, tiek apstrādāti ar ķīmiskām vielām. Ja tos rūpīgi un cītīgi nomazgā, uzturā var lietot arī mizu.
Laims
Dienvidaustrumāzijas lepnums un favorīts augļu tirgū. Tur pat laima lapas tiek izmantotas. Pie mums laimu ieved no Izraēlas, Dienvidāfrikas.
Zaļajā laima miziņā ir ēteriskā eļļa un zaļais pigments – hlorofils. Maigāks par citronu, jo gan cukura, gan citronskābes mazāk.
Laima sula un miziņa ēdienam un dzērienam piešķir intensīvāku garšu, tas iecienīts pie zivs ēdieniem, izmanto alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu pagatavošanai. Laimu pievieno arī gaļas marinādēm (tā sula šķeļ olbaltumvielas).
Greipfrūts
Visvairāk greipfrūtu plantāciju ir Amerikā, bet pie mums galvenokārt šo augli ieved no Spānijas un Izraēlas. Vasaras periodā tirgū nopērkami tie augļi, kas auguši Dienvidāfrikā un Argentīnā.
Augļa mizā ir ēteriskā eļļa un rūgtvielas. To dēļ daudziem greipfrūts šķiet par rūgtu. Bet tas ir labākais, kas vien var būt, jo īpašais glikozīds, nonācis cilvēka organismā, rada spēcīgu antibakteriālu iedarbību.
Rūgtvielas ir labs gremošanas sistēmas uzlabotājs. Rūgtumu gandrīz vai nejūt, ja ēd augļa mīkstumu (bez caurspīdīgā daiviņu apvalciņa). Bet tieši tur ir visvairāk minerālvielu, glikozīdu.
Apvalciņu nav viegli noņemt, un katram ir sava metode. Visvieglāk to izdarīt no sānu malas vai no pamatnes, kur ir augļa mīkstums.
Daudz labumu ir arī greipfrūtu sēkliņās, no kurām iegūst dārgu un vērtīgu eļļu. Tāpēc nenāks par sliktu, ja, ēdot greipfrūtu, sakošļā kādu sēkliņu.
Svaigs greipfrūts ir atspirdzinošs. To pārgriež horizontāli un ar karotīti izēd mīkstumu. Svaigi spiesta sula ir gandrīz populārāka par apelsīnu sulu, jo rūgtviela spēcina imunitāti, darbojas kā antioksidants. Greipfrūta filejas var pievienot augļu vai zaļajiem salātiem.
Pomelo
Pomelo ir greipfrūtu hibrīds un pēc garšas un sastāva līdzīgs savam radiniekam. To ieved no Izraēlas, Dienvidāfrikas. Miziņā ir ēteriskā eļļa un rūgtvielas, bet augļa mīkstums nav tik rūgts kā greipfrūtam, jo tajā ir vairāk cukura.
Sulu spiest neiesaka, bet labāk ēst svaigu vai pievienot daiviņas augļu salātiem, noņemot caurspīdīgo plēvīti.
Laba ideja
Augļu pusītes, kad mīkstums izēsts, ir labas bļodiņas salātiem, augļiem vai ogām.
