“Skolas augļa” programmai 1
Ābeļu dārzu saimnieki arvien paplašina, lai varētu ieiet skolu programmā ar labiem āboliem. Pašlaik ierīkots 6,5 ha ābeļdārzs un tuvāko gadu laikā plānots sākt piedalīties “Skolas augļa” programmā, paņemot visu zonu. “Tagad ābolus ved no Valmieras, Balviem, bet vietējo nav, kas skolas apgādātu ar āboliem. Daļu realizēju vietējā tirgū, uz Rīgu nevedu, jo tas ir visneizdevīgākais tirgus. Kāpēc? Vietējā tirgū tante nopērk 5 – 10 kilogramus, Rīgā pa diviem trīs āboliem un tad vēl skatās. Visizdevīgāk ir tirgoties lauku tirgos vai gadatirgos, kur cilvēks nopērk kasti ābolu, gurķu vai vairāk. Jo tuvāk Rīgai, jo pirkšanas apjoms samazinās,” pieredzē dalās saimnieks.
Pārstrādei izaudzēto saimnieks nenodod, jo, piemēram, līdz Pūrei tos jāved 300 km. “Audzēt augļus un ogas ir iespējams, bet viss apstājas pie realizācijas. Kādreiz vedām uz Pleskavu un Ļeņingradu, kas ir milzīgs tirgus. Tas vēl bija kolhoza laikos. Bet 2000. gada sākumā uzpircēji šeit aktīvi izpirka sarkanās bietes, vēlāk jaunos kartupeļus, kas bija domāti Murmanskas tirgum.”
Jautāju, kāda situācija ir pašlaik, kad darbojas Krievijas sankcijas un tirdzniecība ir ierobežota starp ES un Krieviju. Sebris novērojis, ka pērn mazāk bijis ievesto zemeņu un poļu tomātu. “Var teikt, ka labi ir noregulējies tomātu tirgus un poļu tomātus vairs nav izdevīgi ievest. Ja ābolu kvalitāte būtu atbilstoša, arī neviens poļu ābols rudenī te neparādītos. Veikalos jā, bet tirgū ne,” secina saimnieks. Viena no kultūrām, ko plānots audzēt vairāk, ir rabarberi, kas pašlaik aug 0,4 ha platībā. Tiem esot ļoti labs noiets, īpaši vīna darītāju lokā.
