Latviešu ticējumi par zirņu sēšanu 4
Mitrā zemē zirņi ātri pārgrozās, tādēļ vienu gadu tos sēj miežu, otru gadu rudzu rugājā. Zirņus nekad nesēj jaunā gaismā, bet kad mēness ir vienu jeb div dienas dilis. Ja zirņus sēj dienvidus vējā, tad tie ir tārpaini; ja tos sēj ziemeļa vējā, tad viņi top naglaini, cieti. /S. Gūberts, 1688./
Zirņi jāsēj pilnatēs [pilnā mēnesī], tad tiem būs daudz pākšķu. Kad pākstis jau labi paaugušas, tad zirņi vispirms jārauga [ēst] vīrietim. Ja gadās sievietei pirmai paraudzīt, tad zirņi tai gadā būs tārpāti, pilni tārpu. /V. Kancāns, Asare./
Labākais zirņu sējamais laiks ir tad, kad zeme rādās caurumaina (laikam slieku izložņāta). /V. Kancāns, Asare./
Tanīs rītos, kad sliekas zemi saurbušas mazās čupiņās, jāsēj zirņi. /E. Laime, Tirza./
Ja zirņus sējot divi gadi vienā tīrumā, tad otru gadu zirņi neaugot. /H. Skujiņš, Smiltene./
Kur zirņus grib sēt, tur gavēnī jāuzved viens vezums mēslu. /K.Jansons, Plāņi./
Zirņu aparamā laikā nedrīkst griezt muguru pret arklu, tad tie augot netīri, tārpaini. /G. Pols, Bauska./
Kad zirņus sēj, tad sējējam jāsalasa savā cepurē mīksti zirga mēsli, cepure ar mēsliem jānes rokā, maiss ar zirņiem uz muguras. Tīrumā jāizkaisa papriekšu no cepures mēsli, tad jāsēj zirņi, lai tie izaugtu labi un vārītos mīksti. /E. Zommere, Rauna./
Zirņu sējējam jāģērbjoties noskrandājušās drēbēs, tad izaugot ražīgi, skaraini zirņi. /A. Vaskis, Tukums./
Zirņi jāsēj tai nedēļas dienā, kurā rudenī bija sarma. /M. Navenickis, Zasa./
Kurā nedēļas dienā uzkrīt pirmais sniegs, tai nedēļas dienā pavasarī jāsējot zirņi, jo tad tie labi paaugot. /H. Skujiņš, Smiltene./
