Saldējums citā glazūrā. Pēc nonākšanas Krievijas investora īpašumā RPK mainījusies iekšējā kultūra 29
To atzīst gan zemnieki, gan bijušie uzņēmuma darbinieki. Tiesa, liela daļa nevēlas publiski par to runāt, aizbildinoties ar vēlmi saglabāt anonimitāti. Jāatgādina, ka Krievijas miljardieris Andrejs Beshmeļņickis par Rīgas piena kombināta jauno īpašnieku kļuva 2011. gada pavasarī, kad iepriekšējie uzņēmuma īpašnieki Ivars Strautiņš un Atis Sausnītis nolēma piesaistīt privātu finanšu investoru, kurš darbojies piena nozarē Krievijā, NVS valstīs un starptautiskajos tirgos.
Investors piesaistīts pēc tam, kad uzņēmums vairākus gadus strādāja ar zaudējumiem un nācās meklēt izeju no sarežģītās situācijas. 2012. gada maijā Konkurences padome atļāva apvienoties Rīgas piena kombinātam un “Valmieras pienam”, izvirzot īpašus nosacījumus, kas aizsargā zemniekus un mazos tirgotājus. Pēc mēneša tika izveidots “Food Union”, kurā apvienojušies abi uzņēmumi. Bet šā gada oktobrī Behmeļņickis parakstīja vienošanos par Igaunijā bāzētā “Premia Foods” saldējuma un saldēto produktu biznesa iegādi.
Mainās kultūra
“Uzņēmumā latviešus nomaina pret krieviem,” šādu satraucošu vēsti saņēma “Latvijas Avīzes” redakcija. Arī zemnieki ir norūpējušies par to, ka pēc īpašnieku maiņas savulaik latviskākajā uzņēmumā tagad notiek neizprotamas lietas un lielākoties darba un biznesa sarunas jārisina krievu valodā.
Mainījusies arī uzņēmuma iekšējā kultūra. “Notiekošo tur varu saukt vienā vārdā – “bizness po sovetski”. Latvieši tiek atlaisti vai paši spiesti aiziet, tā vietā darbā pieņem cittautiešus, lielākoties krievus. Viņi vēl nav sapratuši, ka te nav ne Padomju Savienība, ne Krievija, lai saimniekotu šādām metodēm,” tā par notiekošo uzņēmumā zina stāstīt viena no piensaimniecēm, kas savu vārdu laikrakstā “Latvijas Avīze” nevēlas publiskot. Viņa domā, ka uzņēmumā pēc jauno īpašnieku ienākšanas strauji mainījusies uzņēmuma iekšējā kultūra un tie, kas to nevēlas pieņemt, no uzņēmuma aizgājuši paši. Cits, nu jau bijušais darbinieks, zina teikt, ka daļa kolēģu, īpaši vidējā un augstākā līmeņa darbinieki, paši aizgājuši no uzņēmuma uzreiz pēc īpašnieku maiņas. Tolaik no Krievijas ieradušies uzticami speciālisti, kas ieviesuši savu kārtību. Arī iekšējā sarakstē dominējusi krievu valoda.
