“Esam uzvilkuši buras!” Saldējuma ražotāji eksperimentē, tirgū ielaižot arī olu saldējumu 6
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Galvenie virzieni pārtikas industrijā, kas diktē arī saldējuma inovācijas, ir virziens uz veselīgumu, alternatīvo diētu attīstība, klimata pārmaiņas iepakojumu un izejvielu kontekstā, kā arī sensācija, proti, pārsteiguma moments produkta garšā, konsistencē vai formā,” tā šā brīža situāciju raksturo nozares līdera “Food Union” grupas Latvijā ģenerāldirektore Irēna Holodnaja.
Viņa stāsta, ka uzņēmumam būtiskais HoReCa (viesnīcas, restorāni un kafejnīcas) virziens pamazām sāk atkopties, atveroties vasaras terasēm un sākot ielu tirdzniecību.
Taču saistībā ar to, ka restorāni, kafejnīcas un viesnīcas, tāpat arī skolu kafejnīcas joprojām nestrādā ar pilnu jaudu, atgriešanās pie pirms Covid-19 laika pārdošanas apjomiem vēl ir tāls mērķis.
Kopumā sērga likusi pārskatīt visus tirdzniecības segmentus, lielāku akcentu liekot uz e-komerciju.
“HoReCa segmenta cilvēkresursus pārvirzām e-komercijas attīstībai, kas sekmējas arvien labāk. Gadu pēc “pienaveikals.lv” atvēršanas esam palielinājuši produktu sortimentu līdz 375 vienībām vairāk nekā desmit produktu kategorijās.
Esam paplašinājuši produktu piegādi līdz Siguldai un Jelgavai un izskatām vēl tālāku teritorijas paplašināšanu, mums ir vairāk nekā 200 000 aktīvo lietotāju.
Katru mēnesi to kļūst vairāk – 25% no mēneša pircējiem ir jaunie lietotāji, kuri atgriežas, pateicoties produktu piedāvājumam un lojalitātes programmām. Tāpat esam veikuši izpēti un šajā gadā dažādosim savus ielu tirdzniecības risinājumus,” norāda uzņēmuma pārstāve.
Piesardzīgs optimisms
“Esam uzvilkuši buras un pa vējam nedreifējam! Maijā atvērušies eksporta tirgi Polijā, Igaunijā, Zviedrijā, Īrijā, tā ka strādājam ar pilnu jaudu,” tā “Latvijas Biznesam” saka otra lielākā saldējuma ražotāja SIA “Rūjienas saldējums” valdes priekšsēdētājs Igors Miezis.
Arī viņš atzīst, ka Covid-19 pandēmijas laiks atstājis iespaidu, turklāt ne tikai uz tirgu, bet arī psiholoģiski uz patērētājiem un darbiniekiem, to nemanīt būtu tuvredzīgi. Uz tālāko lietu virzību biznesā viņš raugās ar bažām, tomēr arī ar piesardzīgu optimismu.
“Situācija ir sarežģīta ne tikai saldējuma, bet arī visās citās nozarēs, bet esam piesardzīgi optimisti. Mums ļoti būtiski ir eksporta tirgi – 20 valstis. Katrā no tām sērgas dēļ ir savi ierobežojumi, kurus pastiprina politiska motivācija – vēlēšanas un citi procesi.
Protams, tas ražotājus dara bažīgus. Ceram, ka nākotnē arī mūsu valdības lēmumi ierobežojumu sakarā būs nosvērtāki. Jāatzīst, ka esam pateicīgi par līdzšinējo atbalstu, lai gan dīkstāvē nevienu darbinieku neesam laiduši, bet ņēmuši klāt,” tā I. Miezis.
Viņš arī norāda, ka “Rūjienas saldējums” joprojām spēj elastīgi reaģēt uz prasīgā pircēja vēlmēm, piemēram, nupat sortimentā iekļauti divi jaunumi – piparmētru un šokolādes, kā arī meža zemeņu konusiņi.
Bet eksporta tirgos lielākā cerība likta uz superjaunumu – īpašajām saldējuma bumbiņām jeb “minimeltiem”. Nupat tās sāktas ražot dubultlielā – 2 cm – diametrā ar īpašu pret izkušanu veidotu glazūru.
“Šis ir mūsu veiksmes stāsts – eksporta bumbas, par kurām ļoti liela interese ir lielākajos Eiropas tirgos. Šim produktam gatavojāmies divus gadus un ceram uz pamatīgu izrāvienu jau šajā sezonā,” tā Igors Miezis.
Veiksmīgs restarts
Uzņēmums “Tērvete Food” pirms dažiem gadiem izsolē iegādājās tolaik bankrotējušā “Druva Food” mantu, kā arī zīmolu “Druvas saldējums”. Trīs gadu laikā jaunie īpašnieki spēja ne tikai atdzīvināt ražotni, bet arī veiksmīgi atjaunot tautā populāro zīmolu.
Pērn sasniegti gandrīz 5% no Latvijas tirgus daļas, un arī šogad plānots būtisks pieaugums.
“Patērētājs ir kļuvis daudz zinošāks un prasīgāks, taujā pēc mazāka tauku un cukura daudzuma, vienlaikus grib produkta palielinātu uzturvērtību, piemēram, augstāku olbaltumvielu sastāvu. Lielā cieņā mazie saldētie deserti, vegāniem piemēroti produkti, bioloģiskie produkti,” tā saldējuma pircēja portretu ieskicē SIA “Tērvete Food” izpilddirektors Valdis Blūms.
Viņš norāda, pērn investēts iekārtu uzlabošanā, papildus funkcionālitātes nodrošināšanai, lai jau tuvākajā laikā pircējiem piedāvātu jaunus produktus. Jautāts par izejvielām, Valdis Blūms norāda, ka milti un cukurs nāk no “Dobeles dzirnavnieka”, saldais krējums un sviests – no “Jaunpils pienotavas”, ogu piedevas tiek pirktas no “Puratos Latvia”, bet vafelītes cepot paši uz vietas.
Cigoriņu piedeva slavenajam saldējumam gan nākot no Francijas. Vai izejvielu cenas kāpj? Jā, bet lielākoties pieaugums ir nevis produktu, bet gan iepakojuma un plastmasas trauku segmentā.
“Kopumā Covid laiks uzņēmumu ietekmējis vien tik daudz, cik mīnusā bijis HoReCa segments. Tā kā kopējā apgrozījumā šim segmentam nav tik nozīmīga īpatsvara kā pārējā tirdzniecībā, tad arī zaudējumi nav būtiski. Šogad, nozarei atdzīvojoties, arī šajā jomā plānots pieaugums,” teic V. Blūms.
Nozares jaunpienācējs tēmē uz eksportu
Par īpašu pārsteigumu šogad parūpējies AS “Balticovo”, paziņojot par olu saldējuma ražošanu. Kā “Latvijas Biznesam” atzīst uzņēmuma komercdirektors Vjačeslavs Kočetkovs, ideja attīstīta, domājot par eksportspēju.
“Saldējumam piemīt eksporta potenciāls, tātad – mazāki riski, turklāt šis produkcijas segments ik gadu pasaulē uzrāda stabilu 5–7% pieaugumu. Tā kā 70% no “Balticovo” saražotās produkcijas eksportējam uz vairāk nekā 20 valstīm, izvērtējot jebkura jauna produkta potenciālu, vienmēr skatāmies arī uz to, cik tas būs eksportspējīgs.
Šobrīd tirdzniecību sākam ar Baltijas tirgu, bet jau drīzumā sadarbībā ar Eiropas pārtikas produktu mazumtirgotājiem plānojam iziet arī tirgos ne tikai Rietumos, bet arī Austrumu puses valstīs,” norāda uzņēmuma pārstāvis.
Jautāts par mērķauditoriju, viņš teic, ka pirmais tirgū parādījās olu proteīna saldējums, paredzēts fiziski aktīviem cilvēkiem. Otra auditorija ir tie, kas dod priekšroku vietējo ražotāju izstrādātām receptēm ar vietējām sastāvdaļām.
Tā kā saldējuma ražošana šobrīd ir pilotprojekta stadijā, optimizējot resursus, to pagaidām neražo uz vietas “Balticovo” ražotnē Iecavā, bet gan sadarbībā ar vietējo uzņēmumu “Tu Food” Tukumā.
“Šis uzņēmums bija atvērts jaunām idejām un ātri spēja pielāgoties tirgū vēl nebijuša produkta ražošanai, turklāt arī savos produktos izmanto tikai kvalitatīvas vietējas izejvielas, tāpēc pēc kopīgām pārrunām lēmām par labu šādam sadarbības modelim.
Iespējams, ar laiku, kad, paplašinot produkcijas klāstu, būs nepieciešamas jaunas ražošanas iekārtas, šo procesu mēs varētu pilnībā pārcelt uz “Balticovo” ražotni, kur tālāk ar vēl lielāku jaudu attīstīt saldējuma segmentu,” norāda V. Kočetkovs.
Tāpat viņš norāda, ka patlaban ir grūti prognozēt, kā vietējais saldējuma tirgus izskatīsies gada beigās, jo tajā ik sezonu sevi piesaka aizvien jauni vietējie un ārzemju spēlētāji, taču savas tālākās ambīcijas “Balticovo” izvērtēs, objektīvi atskatoties uz pirmās sezonas pārdošanas rezultātiem.
Neļaus snaust
Bet kā jaunpienācēju jau tā piesātinātajā tirgū vērtē konkurenti? Pagaidām atturīgi. Viedokli izteica tikai I. Holodnaja, norādot, ka, ņemot vērā nozīmīgo piena produktu vietu Latvijas pircēja groziņā, konkurence šajā segmentā vienmēr ir bijusi sīva.
“Pēdējos gados pieaugusi arī konkurence saldējuma segmentā gan uz jaunu vietējo, nišas spēlētāju rēķina, gan uz starptautisku spēlētāju rēķina. Esot tirgus līderim un inovatoram šajos segmentos, konkurence mums palīdz nesnaust uz veciem lauriem un motivē radīt arvien gardākus un konkurētspējīgākus gardumus.
Lai kādu prasību ietekmē produkts radīts, tam obligāti jāpiedāvā laba garšas un cenas attiecība. Šo virzienu ietekmē top visi “Food Union” grupai piederošā Rīgas piena kombināta ražotie saldējumi,” rezumē “Food Union” pārstāve.
