Sandra Dieziņa: Latvijas veikalos “Pobedas” šokolāde jau aizņēmusi savu vietu – vai izturēsim saldās varas vilinājumu? 64
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas iebrukums Ukrainā apvērsis mūsu dzīvi gandrīz visās jomās, to skaitā ikdienas paradumos. Vai, veicot ikdienišķos pirkumus veikalos, pievēršam uzmanību produktu izcelsmes valstij? Cik daudz pircēju lasa informāciju, kas mikroskopiskiem burtiņiem rakstīta uz sausās zupas iepakojuma, konservu kārbas vai cepumu pakas? Vai pētām produktu sastāvdaļas un ražotājvalsti? Jau vairākkārt “Latvijas Avīze” vēstījusi par agresorvalsts pārtikas pieejamību Latvijas veikalos un tirgos, kas mazumā nav gājusi. Plauktos sastopami gan Baltkrievijas izcelsmes izstrādājumi, gan Krievijā ražotas preces, tostarp šokolāde.
Krievijas konfekšu fabrikas “Pobeda” īpašnieku ienākšana Latvijas tirgū pirms septiņiem gadiem jau uzjundīja daudz jautājumu un vielas pārdomām. No vienas puses – daudzmiljonu investīcijas, jauna fabrika un jaunas darba vietas, no otras puses – “uzvaras” vārda daudzināšana. Nevienam nav noslēpums, ko tulkojumā no krievu valodas nozīmē šis vārds un kāda ir tā nozīme Putina režīma ideoloģijā. Turklāt jāatceras, ka daļai iedzīvotāju tas asociējas tikai ar vienu – uzvaru karā – un tāda šī asociācija arī tiek nesta tālāk.
Jāsaka, ka tieši šādi šī vārda semantisko nozīmi uztver ne tikai vecāka gadagājuma cilvēki, bet arī jaunieši. Un ko tur liegties, tas lielā mērā nāk no ģimenes un vides, kur jaunieši auguši un pavada laiku. Ilgi malto propagandu no cilvēku prātiem tik viegli neizskaust un, kā vienmēr uzsvēruši putinisma atbalstītāji, “varam atkārtot”, ar ko tiek idejiski pamatots arī uzbrukums Ukrainai.
Te vietā atgādināt, ka “Pobeda Confectionery” uzņēmums Latvijā izveidots 2014. gada 1. aprīlī, bet tikai pāris nedēļas iepriekš bija sācies maskēts Krievijas iebrukums Ukrainai piederošajā Krimas pussalā, kas rezultējās ar Krimas sagrābšanu un tās nelikumīgu iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā. Kā redzams, Krievija pie šī soļa neapstājās, turpinot savus agresīvos mērķus un pērn februārī sākot pilna mēroga karu Ukrainā. Kā nesen atklājās, “Pobedas” konfekšu fabrikas īpašnieki šī gada februārī saņēmuši pateicību no Piemaskavā esošās Jegorjevskas organizācijas “Kaujas brālība” par Krievijas armijai nosūtītajām 15 tonnām produkcijas.
Šī ziņa tika publicēta vairākās interneta vietnēs, taču pēc sāktās ažiotāžas tagad šī informācija vairs nav pieejama. Par iespējamo Ventspils uzņēmuma iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas bruņotajiem spēkiem pārbaudi sākušas drošības struktūras. Ventspils uzņēmums noliedz, ka būtu sniedzis šādu atbalstu. Un, visticamāk, nav jau melots, jo produkciju savas valsts armijai, iespējams, nosūtīja neviens cits kā tiem pašiem īpašniekiem – Muravjovu ģimenei – piederošais Krievijas uzņēmums “Pobeda”, kas atrodas Jegorjevskā. Šī fabrika ir viena no lielākajām Krievijā un nemitīgi paplašinās.
Kas zīmīgi, vēl šī gada februārī šajā Piemaskavas fabrikā tika sapulcināta Maskavas apgabala biznesa elite, lai atskaitītos par darba ražīguma paaugstināšanu valsts prezidenta projekta ietvaros. Cita starpā – tieši apgabala vadība izteikusi pateicību biznesa elitei, tostarp arī par to, ka šie uzņēmumi aktīvi iesaistījušies palīdzības sniegšanā mobilizētajiem un viņu ģimenēm. Te nu rodas daudz jautājumu gan par biznesa ētiku, gan skaidru nostāju Krievijas agresijas jautājumā. Visticamāk, Ventspils uzņēmumam ar papīriem viss ir kārtībā, jo agrākie Krievijas pilsoņi Muravjovi tagad ir Kipras valstspiederīgie un formāli neviens neko nevar pārmest.
Bet kāda ir situācija pēc būtības? Eksperti neslēpj, ka ātrāk būtu jānoskaidro, vai uzņēmums ir sadarbojies ar Krievijas militārajām struktūrām. Ja izrādītos, ka uzņēmums pārkāpis kādas sankcijas vai pats kļuvis par sankciju subjektu, ar attiecīgo uzņēmumu sadarbība būtu jāpārtrauc.
Tikmēr Latvijas veikalos savu vietu “Pobedas” šokolāde jau aizņēmusi, iekarojot arī pircēju garšas kārpiņas. Atverot savu ražotni Latvijā, Ventspils fabrikas īpašnieki neslēpa, ka Latviju plānots izmantot kā starta vietu Eiropas iekarošanai.
Tāpat bija plānots vest Ventspils šokolādi uz ASV un citām valstīm. Lieki teikt, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā rodas nepārprotamas asociācijas. Nereti runājam par kultūru kā maigo varu, bet šajā gadījumā tieši būtu jārunā par saldo varu un tās ietekmi uz pircēju prātiem. Vai izturēsim šo saldās varas vilinājumu?
