“Salauztā slotaskāta” lietai neredz galu 33
Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras prokurore Līga Īzaka kasācijas protestā Augstākās tiesas Krimināllietu departamentam lūdz atzīt par nepamatotu Rīgas apgabaltiesas spriedumu apsūdzētā Daiņa Rūtenberga lietā. Par saliektā Krievijas karoga kātu Rūtenbergam attaisnojošus spriedumus pieņēmušas divas tiesas – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa un Rīgas apgabaltiesa, kurai tika iesniegts apelācijas protests par pirmās tiesu instances spriedumu. Abas tiesas nesaskatīja apsūdzētā darbībās noziedzīga nodarījuma sastāvu, un Rūtenbergu pēc gandrīz gadu ilguša procesa attaisnoja. Bet prokurore uzskata, ka minētais apelācijas instances tiesas nolēmums ir nelikumīgs un atceļams, vienlaicīgi nosūtot krimināllietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai citā tiesas kolēģijas sastāvā.
Prokurore uzskata, ka apelācijas instances tiesa ir devusi nepareizu vērtējumu “par apsūdzētajam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāva neesamību”. Lūk, citāts no kasācijas protesta: “Tātad no minētām liecībām ir secināms, ka pats apsūdzētais par Krievijas Federācijas karogu notikuma brīdī uztvēra gan karoga kātu, gan karoga audumu kā vienotu veselumu, tātad vienu nedalāmu mantu. Ņemot vērā to, ka D. Rūtenbergs pirmstiesas procesā liecinājis, ka nav vēlējies, lai karogs tiek vicināts gaisā, nav konstatējams, ka D. Rūtenbergs ir izjutis atsevišķu nepatiku tieši pret pašu karoga kātu, nesaistot to ar šim kātam piestiprināto karoga audumu. Turklāt arī liecinieki savās liecībās norāda, ka apsūdzētais rāva karogu, tas ir, liecinieki arī prezumē, ka karoga kāts un karoga audums ir vienota, vesela manta.” Prokurore ir neapmierināta, ka spriedumā nav dots vērtējums apstākļiem, kādos ir ticis sabojāts karoga audums.
Piedaloties tiesas sēdēs Vidzemes priekšpilsētas tiesā un redzot tiesneša Imanta Dzeņa procesa dalībniekiem demonstrēto saliekto Krievijas karoga kātu, kas bija līdzīgs no neizturīga materiāla ražotam slotaskātam, kā arī pašu karogu, varēja pārliecināties, ka karogs nav plēsts, ja nu vienīgi tajā bija kāda ar acīm neieraugāma mikroskopiska plaisa.
Tomēr valsts apsūdzības ieskatā Rūtenbergam ir jāsamaksā cietušajam karoga īpašniekam Staņislavam Razumovskim pieprasītie 15 eiro. Prokurore arī norāda, ka apelācijas instances tiesa, piemērojot nepareizas likuma normas, ir devusi subjektīvu vērtējumu, ka karoga kātam ir neskaidra izcelsme un tādēļ D. Rūtenbergs nav spējis pareizi novērtēt karoga kāta materiāla izturību.
Savukārt cietušais Razumovskis, kurš piedalījās 2014. gada 10. martā rīkotajā Latvijas Krievu savienības piketā “Krimas atbalstam” un no kura rokām Rūtenbergs izrāva Krievijas karogu, izvērsa Krievijas propagandu pirmās instances tiesā un turpina to darīt arī Augstākajai tiesai adresētajā kasācijas sūdzībā. Tiesa, ne ar vārdu nepieminot pašreizējo Kremļa politiku, bet atsaucoties uz 19. gadsimtu, kad latviešu sabiedriskie darbinieki uzstājušies krievu presē par tuvināšanos ar krieviem.
“Rīgā ir K. Valdemāra, A. Kronvalda iela, nu bet tagad acīmredzot pēc mūsdienu latviešu rusofobu loģikas šīs ielas vajag pārdēvēt par neosarkanā latv. strēlnieka D. Rūtenberga un viņa idejiskā iedvesmotāja, piemēram, Gardas, kura avīze “DDD” 23.01.2015. publicēja Krievijas karoga ļaunprātīgu apmelojumu (..) un iestājās par D. Rūtenberga aizstāvību, kas uzbruka piketam un ņirgājās par Krievijas karogu.(..)
Tagad rodas jautājums: vai latviešiem nav lepnuma par savu pagātni Krievijas sastāvā? Vai latviešu līderu (Razumovskis sūdzībā citē F. Brīvzemnieku, K. Biezbārdi, A. Kronvaldu. – M. L.) novēlējumus vajag nomainīt uz mazizglītotu “nac. patriotu” novēlējumiem?”
Razumovskis norāda, ka 1710. gada jūlijā Rīgas vara un iedzīvotāji nodeva uzticības zvērestu Krievijai un tās saimniekam caram Pēterim I un no tā brīža sākusies latviešu apvienošanās vienotā tautā.
Savukārt pirmās instances tiesas sēdē Razumovskis paspēja izklāstīt, ka daudzi iedzīvotāji nezinot Krievijas vēsturi, to, ka Krima kādreiz atradusies Krievijas teritorijā, arī to, ka viņa tēvs esot latvietis un kā sevišķi svarīgs kadrs 1945. gadā no Krievijas nosūtīts uz Latviju. Razumovskis valsts valodā nerunā, tāpēc tiesā viņam tiek nodrošināts tulks.
