Salas pamatskola negrib padoties: pašvaldības pārstāvjus sagaidīja smagā tehnika un ugunskurs 115
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Preiļu novada Salas pamatskola ir ne tikai izglītības iestāde, bet arī vietējais kultūras un sociālais centrs. Tāpēc pagājušajā ceturtdienā, kad skolā ieradās domes izveidotā komisija, kas vērtē skolas pastāvēšanas iespējas nākotnē, pašvaldības pārstāvjus sagaidīja smagā tehnika, bet pie skolas bija ugunskurs, jo tajā dienā notika arī barikāžu atceres pasākumi.
Par savas skolas saglabāšanu noskaņoti cīnīties bērnu vecāki, mācību iestādes absolventi un vietējie iedzīvotāji. Preiļu novada domes priekšsēdētāja vietniece Anita Brakovska (LSDSP), kas todien apmeklēja Salas pamatskolu, “Latvijas Avīzei” pēc izbraukuma sēdes uzsvēra, ka nekāds lēmums par pamatskolas reorganizāciju vēl nav pieņemts. Ir tikai izveidota darba grupa, kas vērtēs visus ar tās turpmāko darbību saistītos apstākļus.
Pagājušajā nedēļā “Latvijas Avīzes” rakstā “Taupa naudu uz nomaļu rēķina” bija stāstīts par pārmaiņām Preiļu novadā, kurā tika likvidētas trīs bibliotēkas (palika vēl 18 bibliotēkas), samazināti skolēnu pārvadājumu autobusu maršruti, kā arī pieņemts lēmums par Rušonas pamatskolas reorganizāciju, no 2023. gada to pievienojot Aglonas vidusskolai. Rakstā bija pieminēts, ka dome izvērtēs arī Salas pamatskolas pastāvēšanas iespējas, par ko vēl lēmums nav pieņemts, bet tieši tas sociālajos tīklos un arī vietējā sabiedrībā izraisīja vislielāko rezonansi.
Vietējie skolā ir vairākumā
Viens no viļņošanās iemesliem bija rakstā publicētā pretrunīgā informācija par vietējo audzēkņu īpatsvaru mācību iestādē, kas daļēji ir saistīts ar to, ka domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Rožinskis (NA) sniedza informāciju tikai par skolas vecuma audzēkņiem, bet Salas pamatskolā ir arī pirmsskolas iestāde, kurā mācās 16 bērni. Tas nozīmē, ka rakstā minētajiem 44 audzēkņiem vēl jāpieskaita pirmsskolas vecuma bērni, uzskata iedzīvotāji.
Salas pamatskolas direktore Anita Vjakse “Latvijas Avīzi” informēja, ka no visiem 60 audzēkņiem 37 dzīvo Saunas pagastā. No P. Rožinska sniegtās informācijas izrietēja, ka vietējo ir mazāk. A. Vjaksei grūti iedomāties, kā būs, ja 37 bērnus katru rītu vajadzēs ar autobusu vest uz 18 kilometrus attālajiem Riebiņiem vai Preiļiem. Attālums līdz vienai un otrai vietai ir līdzīgs. Abās skolās ir arī internāts, bet tāds ir arī Salas skolā – tajā uzturas nedaudz vairāk kā 20 audzēkņu.
Divas dienas pēc raksta publicēšanas skolā ieradās Preiļu novada vadība, kas gan bija iepriekš plānota vizīte. Kā liecina ieraksti un attēli Salas pamatskolas feisbukā, tad todien pie skolas bija izbraukuši vairāki lielie traktori un smagā mašīna, kas administratīvi teritoriālās reformas laikā bija diezgan izplatīta protesta forma arī administratīvās reformas apspriešanas gaitā.
Pašvaldības pārstāvju ierašanās mācību iestādē pēc tam atbalsojās sociālo tīklu diskusijās. Plašu viedokli feisbukā bija ierakstījis skolas absolvents Agris Pastars, kuru mulsinājis domes priekšsēža Ārija Vucāna (LRA) teiktais, ka pašvaldībai ir jārūpējas par iespējām iegūt kvalitatīvu izglītību. “Manuprāt, Salas pamatskola ir konkurētspējīga skola. Kā tās absolvents droši varu teikt, ka šī skola sniedz kvalitatīvu izglītību.
Taču būtiskākais, ka skola ir salīdzinoši neliela un tā darbojas pēc individualitātes principa, kur katram bērnam tiek pievērsta īpaša uzmanība, kā rezultātā viņš kļūst pārliecinātāks, nebaidās kāpt uz skatuves un spēj reprezentēt sevi un skolu kopumā. Uzskatu, ka valstij ir vajadzīgi talantīgi un mērķtiecīgi skolēni, kādus lauku skolas ir spējīgas sagatavot,” uzskata A. Pastars.
Domei jādomā arī par izmaksām
A. Pastars uzteica arī skolotājus, kuri ir kompetenti un spēj motivēt skolēnus, ko, viņaprāt, nevarot teikt par lielajām skolām. Uz Ā. Vucāna sacīto, ka novada domei ir jādomā arī par efektīvu līdzekļu izlietošanu, un Salas pamatskolā bērns ir kļuvis “dārgāks”, A. Pastars reaģēja ar vārdiem: “Lielu sašutumu rada tas, ka skolēns tiek salīdzināts ar naudas maisu. (..) Ir skaidri redzams, ka Preiļu novadam un Latvijai kopumā ir vajadzīgs manipulējams, neizglītots un viegli ietekmējams vēlētājs. Tāpēc aicinu ikvienu domāt stratēģiski, un ļausim lauku skolām būt.”
Skolai ir divas ēkas, kas ir viens no iemesliem, kāpēc izmaksas sadārdzinās. Taču mācību iestādes direktore A. Vjakse uzsvēra, ka šī nav tikai izglītības iestāde, bet arī vietējais kultūras centrs. Tajā notiek pasākumi, kuros satiekas visu paaudžu iedzīvotāji. Skolas absolventiem ir radīta savas dzimtās vietas sajūta, kas mudina viņus pēc studijām atgriezties atpakaļ. Aizvadītajā gadā uz laukiem no pilsētas ir pārcēlušās trīs ģimenes, bet, ja te nebūs skolas, viņus būs grūti pārliecināt atgriezties, uzskata A. Vjakse.
Viņa vēl piebilda: “Laukos arī ir vajadzīga dzīvība. Mēs esam gatavi dialogam ar pašvaldības vadību, lai skolu saglabātu.” Domes priekšsēža vietniece A. Brakovska uzskata, ka tikšanās ar mācību iestādes pārstāvjiem ir notikusi cieņpilnā gaisotnē, taču prognozēt rezultātu viņa vēl nevarot, jo tagad tikai sākta informācijas apkopošana, lai analizētu visus apstākļus. “Es saprotu, ka tas ir sāpīgs jautājums, bet ir jāvērtē arī izmaksas un iespējas skolu uzturēt,” teica A. Brakovska. Viņa iepriekš vadīja Vārkavas novadu, kurā arī vairākas mazās skolas nācies likvidēt.
