Foto: Edgars Vijups

Salacgrīvā jahtotāju servisa ēka “Bura” celta no Latvijas mežos augušiem kokiem 5

Kārlis Vasulis, žurnāls “Baltijas Koks”

Konkursa Gada labākā būve Latvijā 2020 nominācijā Koka būve trešo godalgu un laureāta godu ieguvusi jahtotāju servisa ēka Salacgrīvā. Projekta autors ir SIA CMB (Artis Dzirkalis un Zane Koroļa), bet galvenais uzņēmējs – SIA Cander būve.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

Salacgrīva, izbūvējot modernu jahtu ostu un servisa ēku un sakārtojot pieguļošo teritoriju, ir ieguvusi skaistu vietu, kurā laiku labprāt pavada gan vietējie iedzīvotāji, ganā pilsētas viesi.

Salacgrīvas osta ir tālākā Latvijas ziemeļu osta. Tā atrodas Rīgas jūras līča malā, Salacas upes grīvā, 100 kilometru uz ziemeļiem no Rīgas un 13 kilometru uz dienvidiem no Latvijas–Igaunijas robežas. Pirmās liecības par šo ostu vēstures avotos minētas jau tālajā 1368. gadā – tā dēvēta par Livonijas arhibīskapa ostu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Atrodoties Salacas upes labajā krastā, jahtu osta ir viegli ieraugāma, braucot pāri Salacas upes tiltam. Šī raksta tapšanas laikā jahtošanas sezona jau ir pietuvojusies nobeigumam un piestātnē redzamas vien dažas motorlaivas un neliels kuteris. Tomēr šogad pēc labiekārtošanas projekta noslēguma dzīvība vasarā te kūsājusi ne pa jokam un piestātni bieži rotājuši dažādu izmēru jahtu profili.

Īstais brīdis

 Ideja par modernas jahtu piestātnes izbūvi Salacgrīvā lolota jau sen. Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs žurnālam Baltijas Koks stāsta, ka vietā, kur patlaban lepni slejas jaunuzbūvētā Salacgrīvas jahtotāju servisa ēka ar visnotaļ atbilstošo nosaukumu Bura, iepriekš atradies vienmuļš, putekļiem klāts laukums. Tolaik šajā teritorijā veikti vien formāli labiekārtošanas darbi.

Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.
Foto: Ilga Tiesnese

«Ideja ir ārkārtīgi sena. Tad vēl strādāju par Salacgrīvas pilsētas galveno arhitektu un būvvaldes vadītāju. Iecere bija, ka šajā laukumā ir nepieciešama ēka, lai te sāktos dzīva rosība, lai šī vieta būtu centrs, pieturvieta vai gala punkts vietējo iedzīvotāju ikdienas gaitās, kā arī pilsētas viesu pastaigās,» klāsta Dagnis Straubergs.

Sākotnēji bijusi iecere uzbūvēt ēku, kurā varētu izvietot dažādas institūcijas, piemēram, robežsardzi, zemessardzi un citas. Tomēr vienošanās neesot panākta, bijušas grūtības ar finansējuma piesaisti, un iecere atlikta uz nenoteiktu laiku. Tomēr šis laukums Salacas upes grīvas malā pieturēts, lai attiecīgos apstākļos tajā varētu radīt svarīgu, pilsētvidi uzlabojošu infrastruktūru.

Pēc teju 20 gadiem pašvaldībai radusies iespēja piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu Igaunijas–Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas projekta Austrumbaltijas jahtu ostu tīkla pilnveidošana un popularizēšana ietvaros. Bijis skaidrs, ka šāda iespēja ir jāizmanto, un patlabam salacgrīviešiem ir ne tikai izdevies sakārtot šo centrālo un ainavisko vietu, bet arī radīt pievilcīgu ūdenssporta un tūrisma infrastrukturas punktu.

Reklāma
Reklāma

Projekta izmaksas bija 136 800 eiro, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums bija 116 280 eiro.

Iedvesta dzīvība 

Pēc projekta īstenošanas šeit uzreiz atvērti divi restorāni un parādījusies dzīvība, norāda Limbažu novada vadītājs. «Bez tādām smalkām lietām kā jahtas un kuteri te norit arī ļoti pragmatiskas lietas, piemēram, burāšanas sporta pulciņi bērniem, airēšanas treniņi un sacensības.

Vienmēr esmu teicis, ka no pilsētvides viedokļa nav nekā traģiskāka kā uzbūvēt pieminekli, kas smuki izskatās, bet cilvēki tam vienkārši paiet garām. Šī vieta tagad ir ļoti iemīļota,» ar jaušamu lepnumu stāsta Dagnis Straubergs.

Cilvēki vēro saulrietu. Vasarā katru piektdienas vakaru notika muzikālais Saulrietu steķis, kura ietvaros uz peldoša pontona uzstājās mūziķi.

«No pilsētvides aspekta svarīgākais ir, ka cilvēki grib te uzturēties, nevis ka šeit viss būtu skaisti uzfrizēts, bet cilvēki vienkārši ietu garām,» viņš piebilst.

Taujāts par pirmajiem iespaidiem, kādi šogad radušies saistībā ar šādas infrastruktūras spējām piesaistīt gan vietējos, gan ārvalstu tūristus, Dagnis Straubergs norāda, ka ar jahtotājiem ir tā, ka ar reklāmu vien tālu netiksi, jo viņi ir raduši paši novērtēt konkrēto vietu un vēlāk viens otram izstāsta, vai ir vērts tur braukt, vai nav.

«No tāda aspekta var sacīt, ka jahtotāju nevar apmānīt, ziņas izplatās no mutes mutē. Tagad var droši teikt, ka te viss ir pietiekami moderns – ir pirts, ir vieta, kur izmazgāt drēbes. Veidosim arī terasi, kur jahtotājs varēs izkāpt krastā, uzcept gaļu uz grilla un atpūsties,» viņš uzsver.

Foto: Edgars Vijups

Novada domes vadītājs arī stāsta, ka vēsturiski laikā, kad Latvija kļuva pieejama tūristiem no Eiropas, infrastruktūra šeit bijusi visnotaļ pieticīga – nebija iespējas nomazgāties, piekļuve dzeramajam ūdenim bijusi ierobežota un tamlīdzīgi. Savukārt tūristu interese sākotnēji bijusi ļoti liela.

«Visi brauca skatīties uz šejieni, kā tad izskatās te, Krievijas nomalē. Tomēr infrastruktūra diemžēl bija tik vāji attīstīta, ka acīmredzot izplatījās informācija, ka te nav ko darīt, līdz ar to ūdens tūrisms nīkuļoja,» klāsta Dagnis Straubergs.

Šogad pēc jahtu piestātnes izbūves projekta beigām Salacgrīvā jau notikušas pāris jahtu regates, no kurām lielākā bijusi Rīgas līča regate (Gulf of Riga Regatta, GoRR), kas bijusi ļoti kupli apmeklēta. Aizvadītas arī airēšanas sacensības.

Ārvalstu viesi uz Salacgrīvu kuģo pārsvarā no Skandināvijas, bet ir sastopami ūdens tūristi arī no Vācijas un citām valstīm. Pieminu, ka somiem un zviedriem jahtošanas tradīcijas ir dziļā cieņā, uz ko Dagnis Straubergs smejoties nosaka: «Ja somam nav savas jahtas, tad viņš nemaz nevar atrast līgavu.»

Foto: Edgars Vijups

Koks pilsētvidē

Jahtotāju servisa ēka Bura ir celta no koka paneļu konstrukcijām. Dagnis Straubergs norāda, ka tās energoefektivitātes rādītāji ir lieliski un teju pielīdzināmi pasīvajām mājām. Uz jautājumu par koka nozīmi pilsētas arhitektūrā, pilsētvidē, viņš uzsver, ka koks ir pārbaudīta vērtība. «Man koks asociējas ar siltumu, mājīgumu – tas ir ārkārtīgi krāšņs un bagāts materiāls.

Vienlaikus jāuzmanās ar pārspīlētu koka lietošanu, jo, manuprāt, kokam ir nepieciešams kaut kāds fons, uz kura tas var izcelties visā savā krāšņumā,» viņš teic.

Jahtu ostas pieguļošajā teritorijā uzskatāmi izceļas koks – tas redzams gan uz peldošajiem pontoniem, soliņiem, atkritumu urnām un citiem elementiem. Tas viss padara Salacgrīvas jahtu ostas apkārtni par tiešām ainavisku un acīm tīkamu vietu, kuru droši var ieteikt apskatīt visiem interesentiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.