Sākušies ikgadējie Pamplonas vēršu skrējieni 0
Nedēļas nogalē Spānijas pilsētā Pamplonā sākušies ikgadējie pilsētas patronam Svētajam Ferminam veltītie svētki, kuru laikā nedēļas garumā norisinās tradicionālie vēršu skrējieni.
Skrējienu startu gan aizkavēja neliela protesta akcija, kuru sarīkoja basku aktīvisti. Ziņu aģentūra “AFP” informē, ka četri maskās tērpušies vīrieši Pamplonas pilsētas domes ēkas balkonā, no kura tradicionāli tiek dots skrējiena starta šāviens, izkāra basku zemes karogu. Tiesa, pēc dažām minūtēm protesta akcijai tika pielikts punkts. Kamēr karogs tika novākts, tuvējo laukumu piepildīja tūkstošiem skrējiena dalībnieku, kuri bija tērpušies tradicionāli baltas krāsas apģērbā un ap kaklu apsējuši sarkanu kabatlakatu. Pēc starta šāviena vairāku tūkstošu lielajam adrenalīna meklētāju pūlim pakaļ sāka dzīties seši vērši. Skrējiens, kura distance ir 849 metri, līkumo pa Pamplonas šaurajām ielām un ilgst nepilnas trīs minūtes.
Vakar – pirmajā skrējienu dienā – ievainojumus guva četri cilvēki. To vidū bija arī 44 gadus vecais brits Džons, kurš traumēja celi. Par spīti tam Džons labprāt dalījās savos iespaidos ar birtu laikrakstu “The Daily Telegraph”. “Atceros, ka skrēju un paklupu aiz zemē pakritušiem cilvēkiem. Vērsis mums dzinās pakaļ. Bija pilnīgs haoss,” stāstījis Džons. “Kad nokritu, arī mani piespieda pie zemes. Bija brīdis, kad virs manis sakritušie cilvēki ar visu spēku spieda manu seju pret zemi. Es nevarēju paelpot. Tad ātrās palīdzības darbinieks sagrāba mani aiz rokas un izvilka ārā. Viņš izglāba manu dzīvību. Es gandrīz nosmaku, jo virs manis sakritušie cilvēki radīja svaru, kura dēļ nespēju paelpot.”
Tikmēr bārmenis no Nešvilas Viljams Šulcs, kurš Pamplona ieradies speciāli, lai piedalītos slavenajā skrējienā ziņu aģentūrai “Associated Press” pauda lielu sajūsmu par piedzīvoto. “Tas bija satriecoši, fenomenāli un biedējoši. Visas sajūtas tika piedzīvotas vienlaicīgi,” priecājās 34 gadus vecais vīrietis.
Spānijas pilsētā Pamplonā šāda savdabīga aktivitāte notiek kopš 1910. gada, bet tiek uzskatīts, ka pasaules slavu vēršu skrējieni iemantoja, pateicoties Ernesta Hemingveja 1926. gada romānam “Un saule lec”.
