Vēlreiz par dabas skaitīšanu. Saskaitītajiem sola lielāku atbalstu 0
Autors: Uldis Graudiņš
Kopš 2016. gada novembra Latvijā īsteno ES Kohēzijas fonda projektu Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā, saīsināti – Dabas skaitīšana, kas noslēgsies 2020. gadā. Projekta ietvaros tiek veikta ES nozīmes aizsargājamo biotopu inventarizācija, kas uzsākta šā gada jūnijā un ilgs trīs gadus.
Katru gadu pirms biotopu kartēšanas zemes īpašniekiem tiek nosūtītas informatīvas vēstules par viņu īpašuma apsekošanu. Šogad vēstules nosūtītas ap 36 000 fizisko un juridisko personu, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām.
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode intervijā Agro Topam kliedē stereotipus par dabas liegumu veidošanu uz lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm, stāsta par dabas skaitīšanas ieguvumiem un dod padomus rīcībai īpašos gadījumos.
Kāpēc Latvijā ir vajadzīga dabas skaitīšana?
Dabas skaitīšana pēc būtības ir Latvijas dabas inventarizācija. Tā nepieciešama, lai iegūtu detalizētu un zinātniski pamatotu informāciju par Latvijas dabas vērtībām, to daudzumu, veidiem, izplatību un kvalitāti. Līdz šim ierobežotu finanšu resursu dēļ tas darīts fragmentāri. Pirmo reizi biotopu apsekošana tiek veikta visā Latvijas teritorijā (pēc noteiktiem teritoriju atlases kritērijiem). Precīzi, aktuāli un zinātniski iegūti dati par biotopu daudzumu un kvalitāti ļaus efektīvāk līdzsvarot dabas saglabāšanu un tautsaimniecības attīstību. Vienlaikus tas sniegs plašākas iespējas pārdomāti plānot teritoriju saimniecisko darbību un efektīvāk pārvaldīt ierobežotos dabas resursus. Tāpat jāņem vērā, ka ES nozīmes biotopu kartēšanu nosaka gan ES direktīvas, gan Latvijas nacionālā likumdošana un politika, piemēram, Vides politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam. Katrai dalībvalstij ir jānosaka konkrēta biotopa references platība, kādā konkrētais aizsargājamais biotops dalībvalstī ir sastopams. Jo precīzāk šīs platības noteiktas, jo mazāk iespēju spekulēt ar datiem un labāk tos var izmantot nozaru attīstības plānošanai.
Ar dabas skaitīšanu cilvēki pārsvarā saprot biotopu inventarizāciju. Tomēr šis projekts, ko iecerēts īstenot līdz 2020. gadam, ietver ne tikai biotopu inventarizāciju, bet arī 20 īpaši aizsargājamu dabas teritoriju plānu izstrādi un piecu sugu aizsardzības jeb apsaimniekošanas plānu izveidi. Kopējais projekta finansējums ir 9,5 miljoni eiro, tostarp 85% (8 075 000 eiro) finansē ES Kohēzijas fonds.
Kas tad ir biotops?
– Biotopi atrodas visapkārt – zālāji, meži, purvi, jūras piekraste un kāpas, upes, ezeri, iežu atsegumi. Tātad biotops ir teritorija, ko apdzīvo kādas konkrētas dzīvnieku vai augu sugas, kas piemērojušās noteiktiem dzīves apstākļiem. Dabas skaitīšanas kontekstā ar šo jēdzienu saprot Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamos biotopus jeb tādus, kas nav bieži sastopami, ir dzīvotnes daudzveidīgām augu un dzīvnieku sugām un atbilst noteiktiem kritērijiem. Ar kartēšanu jeb inventarizāciju saprotam dabas vērtību apzināšanu, veicot apsekojumu dabā un uz kartēm poligonu veidā atzīmējot biotopus, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, kā arī par katru poligonu jeb biotopa atradni aizpildot anketu.
Vairāk nekā 100 apmācītus dabas ekspertus, kuri dodas uz īpašumiem, interesē aizsargājamie biotopi. Tas nozīmē – mūs neinteresē intensīvi apsaimniekotas lauksaimniecības zemes un intensīvi apsaimniekoti stādīti plantāciju meži. Mūs interesē tas, kas ir saglabājies un ir saistīts ar ekstensīvu tradicionālo apsaimniekošanu (piemēram, zālāji, kas nav piesēti, mēsloti un tiek ganīti vai pļauti) vai ar minimālu cilvēku iejaukšanos. Aizsargājamie biotopi nav sastopami izstrādātos kūdras laukos, kur tiek audzētas krūmmellenes vai dzērvenes, sētos zālājos, labības laukos u. c. cilvēka stipri pārveidotā vidē. Jāņem vērā, ka inventarizē gan sauszemes, gan arī ūdens biotopus. Tas nozīmē – ja redzat kādu, kas iras ar laivu un viņam pār plecu ir grābeklis, nevis makšķere, tad viņš, visticamāk, dodas inventarizēt ūdeņus. Ekspertam ar grābekli ir jāizķeksē ūdens augi, lai pateiktu, kas tur aug, jo ūdens augi var liecināt arī par šā ūdensobjekta kvalitāti.
Patlaban lielākā daļa īpašnieku, kam šajā gadā ir paredzēta ekspertu ierašanās, jau ir saņēmuši informatīvās vēstules.
Kā notiek dabas skaitīšana?
Latvija ir sadalīta 495 12,5 x 12,5 km kvadrātos. Ūdeņu kvadrātu ir nedaudz vairāk nekā sauszemes kvadrātu. Mums ir jāpaspēj līdz 2019. gada beigām visu noinventarizēt.
Biotopus kartē pēc zinātniskiem principiem. Tas ir vissvarīgākais – lai nenotiek tā, ka anketā kaut ko ieliek tikai tāpēc, ka kāds to vēlas, vai otrādi. Vēl svarīgi, ka ir noteikti principi, kur dodas dabas eksperti. Uz lauksaimniecības zemēm, intensīvi apsaimniekotām vietām nav jādodas, bet var gadīties, ka jāšķērso intensīvi apsaimniekotas zemes, lai nokļūtu līdz kādam maz skartas dabas stūrītim. Tāpēc, satiekot ekspertu lauka malā, nevajag uzskatīt, ka eksperts labības laukā meklē retus augus, lai noteiktu kādu aizliegumu. Vietas, kur lauksaimniecībā izmantojamās platībās tiek fiksēti aizsargājamie biotopi, ir noteiktas gan darbu veikšanas metodikā, gan Informatīvajā ziņojumā MK.
No Lauku atbalsta dienesta (LAD) datu bāzes esam atlasījuši datus par maksājumiem pieteiktajiem ilggadīgajiem zālājiem, kur pēdējos piecos gados nav veikta cita veida darbība (piem., nav tikuši pieteikti maksājumiem kā cits kultūrkods), un par bioloģiski vērtīgajiem zālājiem, kas ir noteikti jau senāk, par zālāju uzturēšanu ir saņemti maksājumi, bet šie zālāji nav pārinventarizēti. Vairāk nekā 300 īpašnieku kopš 2015. gada ir lūguši Dabas aizsardzības pārvaldei apsekojamo zālāju sarakstā iekļaut viņu īpašumos esošos zālājus, kas vismaz 10 gadus nav tikuši arti, un izvērtēt, vai viņu īpašumos nav aizsargājami zālāju biotopi. Papildus no dažādiem vēsturiskiem avotiem apkopota informācija par kādreiz konstatētiem bioloģiski vērtīgiem zālājiem, kas pirms 10 un vairāk gadiem bija zināmi kā vērtīgi zālāji, bet šobrīd atrodas ārpus lauku blokiem, un īpašnieki tos nav pieteikuši platībmaksājumiem vai, iespējams, patlaban tie ir sliktā kvalitātē, jo netiek apsaimniekoti. Tomēr, tos pārvērtējot un pasakot, ka šie zālāji aizvien atbilst kādam no aizsargājamo biotopu veidiem, ir iespējams ar dažādiem finanšu instrumentiem piesaistīt finansējumu, lai šajos zālājos varētu atsākt nepieciešamo apsaimniekošanu. Tādējādi var veicināt zālāju biotopu kvalitātes uzlabošanos, kā arī ar atbalsta maksājumiem veicināt īpašuma sakārtošanu un atgriešanu apritē kā ekstensīvi apsaimniekotu zālāju.
Jāņem vērā, ka kartogrāfiskais materiāls, lai atlasītu teritorijas, kas jāapmeklē ekspertiem, ir gatavots, izmantojot dažādu iestāžu dažādas precizitātes datus, tāpēc var būt situācijas, ka īpašnieks saņem vēstuli par īpašuma apsekošanu, tomēr īpašumā eksperts aizsargājamos biotopus nekonstatē.
Kad notika projekta un dabas vērtību inventarizācijas principu saskaņošana, tika ņemti vērā lauksaimnieku organizāciju priekšlikumi un iebildumi, piemēram, par meliorētajām zemēm – Meliorācijas digitālajā kadastrā esošā informācija tika ņemta vērā, veicot potenciāli apsekojamo teritoriju atlasi, un netiek plānots inventarizēt biotopus meliorētās lauksaimniecības zemēs, izņemot situācijas, kad tās ir esošās aizsargājamās dabas teritorijas vai mikroliegumi. Daudzās aizsargājamās dabas teritorijās, kas ir savulaik tikušas meliorētas, piemēram, Lubāna mitrājs, ir daudz vērtīgu zālāju biotopu, kur īpašnieki jau kopš 2015. gada gaida bioloģiski vērtīgo zālāju pārvērtēšanu. Ārpus aizsargājamajām dabas teritorijām ir maza varbūtība atrast aizsargājamus zālāju biotopus meliorētās lauksaimniecības zemēs.
LOSP šāgada izbraukuma sanāksmē jums norādīja, ka vērtīgu biotopu gadījumā, izņemot kādu aprites zemes gabalu, vietā ir jādod cits.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) līdz 2019. gada 31. decembrim jāiesniedz MK informatīvais ziņojums, kurā būtu iekļauta informācija par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem, kā arī sniegts detalizēts analītisks izklāsts par biotopu kartēšanas rezultātu ietekmi uz tautsaimniecību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos biotopu aizsardzības un labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai. Informatīvais ziņojums arī nosaka, ka VARAM jānodrošina, ka līdz šā izvērtējuma sagatavošanai un iesniegšanai MK plānveidīgi jaunas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas biotopu aizsardzībai netiek veidotas. Tātad jau Informatīvajā ziņojumā ir netieša norāde par to, ka nekādi jauni ierobežojumi šā projekta ietvaros netiek plānoti, iekams rezultāti nav diskutēti ar nozarēm. Nav tā, ka Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumā eksperti veic inventarizāciju, lai kaut ko aizliegtu vai atļautu.
Būsim apkopojuši faktoloģisku informāciju, uz kuras balstīsies nozares diskusija. Un tālāk vērtēsim, cik un kas. Latvijā ir pretrunas vairākos dokumentos, kas bieži vien saistīts ar precīzu datu trūkumu. Vienā plānošanas dokumentā ir teikts, ka nedrīkst mazināt lauksaimniecībai pieejamo platību, citā dokumentā – nedrīkst mazināt mežsaimniecībai pieejamo platību. Vienlaikus daļu lauksaimniecības zemju apmežo. Un otrādi. Tas viss ir jāliek kopā un jāskatās kontekstā arī ar dabas vērtībām, jo kaut kur pa vidu intensīvai mežsaimniecībai un lauksaimniecībai vajadzētu saglabāt arī Latvijas tradicionālo ainavu ar ekstensīvi apsaimniekotiem zālājiem, neskartiem un nesafragmentētiem purvu un mežu masīviem.
Lauksaimniekus visvairāk interesē zālāji. Latvijā dabisko zālāju īpatsvars ir 0,7% un turpina samazināties. Par kādām milzīgām jaunu liegumu platībām šo zālāju dēļ vispār var būt runa? Tie nav miljoni hektāru, turklāt tie ir zālāji, ko var izmantot biškopji, bioloģiskie lauksaimnieki ganībām, siena pļaušanai, dabas tūrismam. Tie ir arī ainavas daļa. Turklāt bioloģiski vērtīgo zālāju izmantošanas potenciāls tautsaimniecībā netiek līdz galam izmantots, lai gan iespējas ir. Lielākā daļa no šiem zālājiem arī nav izcilā kvalitātē tāpēc, ka bijuši nepareizi apsaimniekoti vai nav apsaimniekoti vispār.
ZM veido lauksaimniecības politiku, un arī šīs jomas dokumentos ir noteikts, ka valsts līmenī ir jānodrošina, ka ilggadīgo zālāju (kas ietver arī šos bioloģiski vērtīgos zālājus) kopējās platības īpatsvars attiecībā pret kopējo lauksaimniecības zemi, ko lauksaimnieki deklarējuši, nesamazinās par vairāk kā 5% salīdzinājumā ar īpatsvara atsauces vērtību, kas noteikta 2015. gadā un ir 339 304 ha. Tātad to, ka kaut kādu daļu zālāju nedrīkst apart, nosaka pati lauksaimniecības nozare, turklāt no lauksaimniecības maksājumiem tiek maksāts par to, ka zālājos jāuztur bioloģiskā daudzveidība, nevis tikai kultūraugi. Šīs prasības un nosacījumus vislabāk pārzina LAD un ZM cilvēki, tomēr jāsaprot, ka šā projekta rezultāti nav vajadzīgi tikai dabas, bet arī lauksaimniecības nozarei. Mēs projekta datus nodosim LAD, lai apsaimniekotāji varētu pieteikties atbalsta maksājumiem par bioloģiski vērtīgu zālāju apsaimniekošanu.
Bioloģiski vērtīga zālāja, kas ir arī aizsargājams biotops, atrašana nav automātisks liegums, bet gan iespēja saņemt maksājumu par to, ka saimniekojat dabai draudzīgi. Tā nav zemes izņemšana no aprites – zālājs ir jāpļauj, jāgana. Monitorings rāda, ka šādu vērtīgo zālāju pļaušana, smalcināšana un zāles atstāšana uz lauka samazina bioloģisko daudzveidību zālājā, tāpēc nākotnē būtu jādomā, kā maksājumu veidot vairāk mērķorientētu, t. i., apsaimniekotājs saņem lielāku atbalsta maksājumu, ja zālājs ir bioloģiski vērtīgāks.
Patlaban gandrīz divas trešdaļas no bioloģiski vērtīgajiem zālājiem ir nepārvērtēti. Tas nozīmē, ka apsaimniekotāji saņem samazinātu maksājumu, jo zālājs nav pārvērtēts. Un tādu vietu, kur neplānoti atrastos kāds vērtīgs zālājs, ir palicis ļoti maz.
Kādas ir zemes īpašnieku tiesības un pienākumi dabas skaitīšanas laikā?
Zemes īpašniekam ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par sava īpašuma indikatīvo apsekošanas laiku. Ekspertiem ir jāapseko tūkstošiem īpašumu un, ņemot vērā uzdevuma specifiku (konstatēto biotopu apjoms un sastāvs, teritorijas reljefs, laika apstākļu ietekme u. c.), ir grūti noteikt katra īpašuma precīzu apsekošanas laiku. Tomēr gadījumā, ja īpašnieks šādu vēlmi ir izteicis, norādot savu tālruņa numuru, to respektējam, darot zināmu ekspertam, kurš iespēju robežās iepriekš paziņo īpašuma apsekošanas laiku.
Aicinu izturēties ar izpratni – vasara ir īsa, eksperts var darboties no pulksten 5 rītā līdz pulksten 10 vakarā, kamēr ir gaišs. Īpašniekam ir tiesības piedalīties apsekošanā, iepazīties ar apsekošanas rezultātiem, apstrīdēt rezultātus un izmantot iegūtos rezultātus – lai pieteiktos maksājumiem. Apstrīdēt, tas nenozīmē, ka pateiks – nevēlos, ka man ir aizsargājami biotopi. To nosaka pēc zinātniskiem argumentiem. Nevar būt, ka apsaimniekotājs izravēs visas naktsvijoles un pateiks, ka vairs biotopa nav. Naktsvijole nav vienīgais augs, kas indicē par biotopu. Ir jābūt velēnai, struktūrai, dažādām indikatorsugām u. c. Ja zāle ir svaigi nopļauta, eksperts paņem augus un atpazīst, viss kārtībā. Ja pļāvums ir sācis apžūt un veidojas siens vai siens jau aizvests, eksperts nedrīkst pildīt anketu, viņam ir jānāk vēlreiz, agrākais, pēc divām nedēļām, kad ir ataudzis atāls. Ja saimnieks redz, ka eksperts kaut ko cenšas sazīmēt pirms pāris dienām pļautā pļavā, tad vajag noteikti ziņot DAP. Tas nozīmē – tā ir vieta, kur eksperts neievēro metodiku. Mums ir jāpārliecinās, vai nav radušās kļūdas.
Ja ir situācijas, ka eksperts uzvedas neētiski, zemes īpašniekam ir jāinformē DAP. Eksperts apsekos, aizpildīs anketu, sazīmēs kartes, datus nodos DAP, un mēs tos pārbaudīsim. 10% gadījumu veicam pārbaudi dabā, vēl pārbaudi veicam pēc īpašnieku sūdzībām. Visiem ekspertiem ir globālās pozicionēšanas sistēmas. Mēs ik brīdi redzam, kur viņi atrodas, un vēlāk, strīdu gadījumos, var fiksēt, vai tiešām biotops meklēts konkrētajā vietā.
Ja, piemēram, saimnieka pļavā atrod dzegužpirkstīti un pieraksta, kādas saistības iestājas saimniekam?
Dzegužpirkstītes vai naktsvijoles konstatācija nenozīmē, ka šajā vietā uzreiz ir ES nozīmes aizsargājams biotops. Ir jābūt sugu kompleksam, tikai kāda aizsargājama suga nav vienīgais aizsargājama biotopa indikators. Konstatēs sugu, un tas arī viss – priecājieties, ka tik labi saimniekojat, ka šis skaistais augs atrodas jūsu īpašumā. Ja konstatēs biotopu – saimniekojiet kā līdz šim. Kad informācija par īpašumā konstatēto bioloģiski vērtīgo zālāju būs nodota LAD, varēsiet pieteikties atbalsta maksājumiem par šī zālāja apsaimniekošanu. Kamēr saņemsiet maksājumu, to nedrīkstēsiet apart vai kā citādi iznīcināt. Nekādus citus aizliegumus neviens nenoteiks. Atbilstoši MK noteikumiem no 1. februāra LAD lauku bloka kartēs jābūt pieejamai informācijai par aktuālajiem datiem attiecībā uz bioloģiski vērtīgiem zālājiem. Laika periodā no 1. februāra līdz 1. aprīlim apsaimniekotājs vai īpašnieks var informēt par situācijām, ka nezināšanas pēc ir iznīcināts bioloģiski vērtīgais zālājs, un par šādiem nejaušiem gadījumiem neviens netiek sodīts. Ja ir saņemts maksājums par bioloģiski vērtīgā zālāja apsaimniekošanu, bet zālājs ir aparts, LAD liek atjaunot aparto zālāju.
Lauksaimniekus interesē – kad atrasta aizsargājama dzīvotne, vai palielināsies arī saimnieka atbalsta maksājumi? Vai tie kompensēs zaudējumus no vismaz daļējas ražošanas pārtraukšanas?
Zālājiem kopš 2015. gada ir noteikts diferencētais maksājums. Šobrīd par nepārinventarizētajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem var saņemt BDUZ atbalstu 55 eiro par ha, savukārt pārinventarizēto zālāju apsaimniekotājiem līdz 2020. gadam pieejamais maksājums ir lielāks (par ES nozīmes zālāju biotopiem: zālāju ražības 1. klase – 83 EUR; zālāju ražības 2. klase – 155 EUR; zālāju ražības 3. klase – 206 EUR; zālāju ražības 4. klase – 330 EUR).
Šo diferencēto maksājumu šobrīd saņem vien tie, kam veikta zālāju pārvērtēšana, bet daudzi, kam ir nepārinventarizētais zālājs, saņem tikai 55 eiro/ha. Apsaimniekotājiem šis nelielais maksājums daudzos gadījumos nenosedz apsaimniekošanas izmaksas. Mūsu mērķis bija sākt kartēšanu iespējami agrāk, lai no valsts puses maksimāli ātri zālājus pārvērtētu un lai īpašnieks saņemtu adekvātu samaksu. Tie, kas šobrīd ir pieteikušies un saņem 55 eiro/ha, pēc zālāju pārvērtēšanas nākamgad varēs saņemt paaugstināto maksājumu, bet tie, kam īpašumus apsekos 2019. gadā – tikai 2020. gadā. Pēc tam maksājumu sistēma droši vien mainīsies. Šobrīd DAP un ekspertiem ir vēlme pagūt izdarīt maksimāli daudz, lai kaut nedaudz kompensētu zaudēto laiku.
Projekta ietvaros ir jāsagatavo arī 20 dabas aizsardzības plāni. Mums ir jāizstrādā dabas aizsardzības plāni trim lielām teritorijām – Ķemeru nacionālajam parkam, Gaujas nacionālajam parkam un Lubānam. Šajās teritorijās jau divreiz esam sludinājuši iepirkumu – par to naudu, kas pieejama, nav izdarāms viss, ko vajadzētu, bet ceram, ka šoreiz rezultāts būs.
Šobrīd ir iespējams saņemt atbalstu meliorācijas sistēmu sakārtošanai no dažādiem finanšu instrumentiem, tomēr, ja tā ir aizsargājama dabas teritorija, tad dabas aizsardzības plāna trūkums un plānotās darbības izvērtējuma izmaksas neļauj šim finansējumam piekļūt. Tāpēc, izstrādājot dabas aizsardzības plānus, aicinām iedzīvotājus aktīvi iesaistīties un izteikt savus priekšlikumus teritorijas izmantošanai un apsaimniekošanai. Plānu izstrādes iespaidā, nosakot atšķirīgas aizsardzības un apsaimniekošanas prasības, daļai īpašnieku un uzņēmēju var tikt atvieglota saimnieciskā darbība vai arī rasties iespēja saņemt kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem un atbalsta maksājumus par bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu.
Vairāk lasiet žurnāla Agrotops šā gada augusta numurā
