Sākusi noplūst informācija, ko Krievija varētu darīt tālāk – šobrīd izskatās, ka tas tiešā veidā varētu skart arī Baltijas valstis
84
Jau rakstījām par Džeimsa Deivida Vensa uzrunu pagājušās nedēļas Minhenes drošības konferencē, kuras laikā viens no galvenajiem vēstījumiem bija par to, ka Eiropai jāuzņemas atbildība pašai par sevi.
Tāpat arī ziņots, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Krievijas prezidenta palīgs Jurijs Ušakovs pēc Vladimira Putina rīkojuma jau otrdien dosies uz Saūda Arābiju, lai tiktos ar ASV pārstāvjiem, paziņoja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Šķiet, nemieru par notiekošo šobrīd jūt teju visus pasaulē. Plānos cita starpā tiek apspriesta arī Baltijas valstu nākotne. Tā “Financial Time” publikācijā pirmdien lasāmas būtiskākās norādes par to, kas turpmāk sagaida Eiropu.
Tramps skaidri norādot, ka plāno noslēgt darījumu ar Putinu par Ukrainu, īsti neņemot vērā ne Zelenski, ne Eiropu, līdz ar to Ukrainai varot nākties pieņemt teritoriju zaudējumu bez drošības garantijām. Tikmēr Putins vēlas NATO karaspēka izvešanu no visas bijušās Padomju Savienības teritorijas. Eiropas amatpersonas uzskata, ka Tramps varētu piekrist izvest ASV karaspēku no Baltijas valstīm un varbūt pat tālāk uz rietumiem.
Minētajā “Financial Times” rakstā arī norādīts, ka
Eiropai ir jāsāk gatavoties laikam, kad ASV drošības garantija vairs nebūs spēkā. Eiropas līderiem jāapzinās: viņu brīvība ir apdraudēta.
Bet kā par šo visu šobrīd justies mums – Latvijā?
Pabriks: Krievija grib paturēt Ukrainu kā pelēko zonu
Artis Pabriks – Ziemeļeiropas Politikas centra vadītājs – arī norāda, ka lēnām ir sākusi noplūst informācija par to, ko krievi it kā varētu darīt tālāk. Turpinājumā viņa komentārs par pašreizējo situāciju.
“Viens no jautājumiem tuvākajās sarunās starp ASV un Krieviju ir par abu pušu pozīciju attiecībā uz iespējamo ilgstošo mieru Ukrainā. Minhenes konferences laikā ASV puse manā izpratnē ir signalizējusi, ka Ukrainai vajadzētu atdot savas teritorijas, kuras šobrīd Krievija ir okupējusi, ka nesaredz, ka nākotnē Ukraina varētu būt NATO dalībvalsts.
Bet ko tad vēlētos Krievija? Te mums ir jāatceras, ko viņi vēlējās panākt un par ko signalizēja jau pāri mēnešus pirms lielā iebrukuma Ukrainā – 2021.gada rudenī. Tobrīd Krievijas propaganda apsūdzēja Rietumus. Tika pausta nepieciešamība atvilkt Rietumu spēkus no Ukrainas robežām un neturpināt it kā uzsākto Ukrainas integrāciju NATO. Krievija it kā jūtoties apdraudēta.
Līdz ar to sarunās Saūda Arābijā iespējamā Krievijas pozīcija varētu būt tāda, ka tā pieprasīs, ka tiek dotas garantijas, ka Ukraina nekad neiestāsies NATO, tiks saglabāta tās neitralitāte. Varētu tikt uzlikts liegums tālākai Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā. Viena no izskanējušajām baumām vēsta, ka Krievija varētu uzstāt, lai Ukraina apsola, ka paliks neitrāla. To var interpretēt dažādi, bet skaidrs, ka Krievija grib pārtraukt Ukrainas tālāko integrāciju Rietumus, paturēt šo valsti kā pelēko zonu, kas vairāk pakļauta Krievijas ietekmei.
Bet arī ar to viss nebeidzas. Krievija noteikti pieprasīs, lai Amerika mazina savu karaspēku NATO valstīs Eiropā. Jāatgādina, ka, piemēram, Polijā šobrīd pēc rotācijas principa atrodas aptuveni 10 000 ASV karavīru.
Tas sakrīt ar Krievijas prasībām 2021. gada rudenī, kad viņi vēlējās, lai NATO dalībvalstis atgriežas pozīcijā, kādas tās bija 1997.gadā, kad, piemēram, Baltijas valstīs neuzturējās sabiedroto karaspēks un armijas bija vājas. Krievija gribētu, lai no Baltijas valstīm aiziet sabiedrotie, un tas varētu patikt arī Trampam, jo viņš jau iepriekš ir paudis līdzīgas vēlmes.
Krievija ar to visu tagad manipulē. Mums tas nozīmē, ka šeit vairs nenotiktu nopietnas mācības ar ASV karavīru dalību, līdz ar to arī pierobežas zona tiktu demilitarizēta, kas neliegtu tur savus spēkus stiprināt Krievijai. Tieši tāds varētu būt Krievijas plāns.
Un vēl pie bažām jāmin tas, ka, zinot, kāda ir Krievijas diplomātija un cik Rietumu un ASV diplomāti bieži iekrīt uz Krievijas izliktajām lamatām, ASV varētu vismaz sākotnēji visam šim plānam piekrist. Reiz jau ASV “iekrita” sarunās ar Krieviju, kad Hilarija Klintone piedāvāja Kremlim “reset” pogu.
Taču ir arī pozitīvais! Ukraina šobrīd nav padošanās garastāvoklī, kas nozīmē, ka viņi šādiem plāniem uzreiz nepiekritīs. Arī mums, eiropiešiem, Latvijai, ir jāstrādā, lai krievu Trojas zirgu neielaistu pie mums.
Labā ziņa – tas viss šobrīd ir tikai sākums, visticamāk, plāns vēl mainīsies, taču ir skaidrs, ka Krievija šobrīd maksimāli cenšas šķelt un vājināt rietumus, bet Ukrainu – padarīt par pelēko zonu. Šajā plānā droši vien ir arī 9.maija parāde, kurā varētu skandēt, ka viņi ir tikuši galā ar Rietumiem.”
Tāpat A.Pabriks ironiski vaicā, vai ASV sarunu vedēji, apspriežot “ilgstošu mieru” Ukrainā, uzstās, lai Krievija maksā reparācijas kompensācijas Ukrainai par postījumiem, kas iebrukuma rezultātā ir nodarīti.
Will US negotiators while discussing “lasting peace” in Ukraine will insist on Russia to pay reparation to Ukraine for the destruction their invasion brought upon Ukraine?
— Artis Pabriks (@Pabriks) February 17, 2025
Slaidiņš: Putins spiedīs uz teritorijām
Jautājums par pašreizējo situāciju un potenciālo rītdienas sarunu iznākumu šovakar uzdots arī TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā”, kur savu redzējumu sniedzis Jānis Slaidiņš.
Viņš norāda: “Es domāju, ka Putins spiedīs uz to, kas viņam interesē – par teritorijām. Tas būs lielākais izaicinājums ASV, kā vest sarunas tālāk, lai būtu kaut kāda jēga. Zināms, ka ukraiņi arī darīs visu, lai nekas nebūtu aiz viņu muguras.”
Tāpat viņš norāda, ka Eiropai vajadzēja sākt domāt agrāk – jau 2014. gadā, kad tika okupēta Krima. Vienlaikus viņš uzskata, ka no kara īsti nemaz nebija iespējams izvairīties.
Pilnu raidījumu var noskatīties šeit:
