Sākušās pīļu medības. Svarīgas lietas, kas jāzina ūdensputnu medību sezonā 2
Linda Dombrovska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Otrā augusta sestdiena plkst. 16.00 – tas ir brīdis, kad katru gadu sākas ūdensputnu medību sezona. Pēdējo gadu laikā ir saīsināts medījamo ūdensputnu saraksts, sekojot konkrētu sugu populācijas stāvoklim globāli.
Piemēram, kopš pagājušā gada Latvijā vairs nav medījams brūnkaklis. Arī Valsts meža dienesta medību inspektori ir novērojuši, ka ūdensputnu medībās skaitliski dodas mazāk cilvēku, savukārt tie, kas ar to nodarbojas, to dara nopietni un ar dziļāku izpratni.
Drošība medībās
Ūdensputnu medību atklāšanas dienā, šogad tas bija 14. augusts, kopā ar Valsts policijas un Valsts meža dienesta inspektoriem reidā devās žurnāla “Medības” žurnālists Indulis Burka. Tika pārbaudīti mednieki Daugavpils rajonā. Iepriecina tas, ka šajā reidā netika konstatēts neviens pārkāpums.
Galvenais, kam inspektori pievērš uzmanību, veicot mednieku pārbaudes, ir drošības prasību ievērošana.
Dodoties ūdensputnu medībās, tām vispirms jābūt pieteiktām atbilstošā mednieku kolektīva atbildīgajai personai. Izņēmums ir publiskās ūdenstilpes, kurās medības nav jāpiesaka. Ja vēlas medīt teritorijā, kas nav publiska ūdenstilpe vai nav mednieku kolektīva pārziņā, obligāti nepieciešama arī rakstiska saskaņošana ar atbilstošās platības medību tiesību īpašnieku. Tas ir pirmais solis drošības prasību ievērošanā ūdensputnu medībās. Atbildīgā persona nepieļaus situāciju, ka platībās būs mednieki, kuri nezina viens par otra atrašanās vietu.
Kur drīkst medīt
Valsts meža dienests (VMD) norāda, ka ūdensputni ir nelimitētie medījamie dzīvnieki, līdz ar to nav noteikts nomedījamo putnu skaits. Publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus atļauts medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kura medību iecirknī atrodas attiecīgā ūdenstilpe.
Publisko ezeru un upju saraksts ir atrodams Civillikuma 1. pielikumā. VMD atgādina, ka medības ir aizliegtas pilsētu teritorijā, tādēļ publiskajās ūdenstilpēs, kas atrodas pilsētu administratīvajā teritorijā, ūdensputnus medīt nedrīkst.
Tomēr jāatceras, ka publiskās ūdenstilpes var būt iekļautas aizsargājamo teritoriju sarakstā, tādēļ daudzviet var pastāvēt papildu ierobežojumi.
Tādēļ, pirms doties ūdensputnu medībās, medniekiem jānoskaidro, vai medībām izvēlētā vieta neietilpst kādā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Ja tā ir, obligāti jāpārskata šīs teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Piemēram, Lubāna mitrājā un daudzās citās aizsargājamajās dabas teritorijās ūdensputnu medībās aizliegts lietot svina munīciju. Šādi tiek domāts ne tik daudz par citu mednieku, cik par vides drošību un aizsardzību.
Diemžēl vienuviet nav viegli pieejams saraksts gan ar publiskajām ūdenstilpēm, gan aizsargājamām teritorijām un tajās noteiktajiem ierobežojumiem. Medniekiem atsevišķi jāpārbauda vispirms, vai konkrētai vietai nav noteikts kāds aizsardzības statuss, bet pēc tam jāskatās, vai tai nav izstrādāti individuālie aizsardzības noteikumi, kas var paredzēt konkrētus ierobežojumus.
Uzmanība jāpievērš, ja aizsargājamai dabas teritorijai nav izstrādāti individuālie aizsardzības noteikumi, tomēr uz šo platību tāpat var attiekties vispārīgie aizsardzības noteikumi, kas arī paredz ierobežojumus.
Svina munīcijas aizliegums
Latvijā jau daudzus gadus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir noteikts aizliegumus ūdensputnu medībās izmantot svina munīciju. 2023. gada janvārī spēkā jāstājas regulas prasībām, kas paredz svina skrošu izmantošanas aizliegumu mitrājos un to tuvumā. Šobrīd dīķī savā īpašumā ūdensputnus medīt ar svina munīciju vēl ir atļauts, bet, visticamāk, pēc pusotra gada tas jau būs aizliegts.
Izvēloties medībās izmantot bezsvina skrotis, jābūt pārliecinātam, ka konkrētais šaujamierocis ir paredzēts šaušanai ar šādu munīciju. Ir dažādi maināmie stobru sašaurinājumi jeb čoki, ar kuriem drošības apsvērumu dēļ aizliegts šaut ar bezsvina munīciju.
Ziņojumi par nomedītajiem ūdensputniem
Latvijā jau kopš 2005. gada ar mednieku palīdzību un tiešu iesaistīšanos tiek īstenots projekts “Ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu izpēte”. Šo projektu veic Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts.
Pagājušajā gadā saņemtas ziņas no 99 medniekiem par vismaz 460 medību reizēm, kā arī pavisam ziņots par 1271 pīli un lauci, 237 zosīm, 195 ievainotiem un neatrastiem putniem, 29 nesekmīgām medību reizēm. Projekta vadītāja un pētniece Antra Stīpniece norāda – tā kā pētījums tiek īstenots daudzus gadus, ir iespējams novērtēt ilgtermiņa izmaiņas.
Krīklim, mežapīlei un laucim šo gadu laikā novērota būtiska jauno putnu īpatsvara samazināšanās mednieku guvumā.
Līdzīga situācija krīklim konstatēta arī Somijā. Arvien biežāk kā ligzdotāja tiek novērota un arī mednieku ziņojumos parādās pelēkā pīle.
Jau dažus gadus ziņošana par nomedītajiem ūdensputniem ir kļuvusi pavisam vienkārša. To ērti var izdarīt ar mājas lapas “Nomeditie.org” palīdzību. Zinātnieki lūdz nosūtīt fotoattēlu ar nomedīto ūdensputnu, kā arī norādīt nomedīšanas vietu, laiku un citus apstākļus. Tāpat šajā vietnē ir pieejams ūdensputnu noteicējs.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
Kā ziņot par nomedīto
Projektu “Ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu izpēte” kopš 2005. gada veic Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts.
Nomedīto ūdensputnu monitoringā iespējams piedalīties, ziņojot par medībām un to rezultātu vietnē “www.nomeditie.org”, pa e-pastu “[email protected]”, “Whatsapp” pa numuru 25764272 vai 26542733, “https://www.facebook.com/nomeditie”, pa parasto pastu Antrai Stīpniecei, LU Bioloģijas institūts, Ojāra Vācieša iela 4, Rīga, LV-1004.
