“Vectēvs mežu nodeva manā uzraudzībā un sacīja: zināšanas tev ir, ej un dari!” Ata Pogas stāsts 0
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Konkursā “Sakoptākais mežs” šogad piedalījās arī Atis Poga, kurš apsaimnieko 12 ha meža Valgundē, no kuriem daļa apstādīta ar bērzu, daļa ar skuju kokiem. Audzes, kas atjaunojušās dabiski, papildinātas un kārtīgi koptas, jo auglīgajā zemē izdarīt to nav viegli. Atis Poga dalās ar savu pieredzi.
Gāršā zāle jācērt ar mačeti
Mežu esmu mantojis no vectēva, kurš to mantoja no sava tēva. Vectēvs pēc meža inventarizācijas 2014. gadā nodeva to manā uzraudzībā un sacīja: zināšanas tev ir, ej un dari! Tā arī aizgāju. Esmu īpašuma apsaimniekotājs un visu darbu plānotājs.
Opim kādreiz bija tāds projekts – audzēt bērzus. To arī tagad īstenoju. Tikai par savu mežu to neuzskatu, jo tur ieguldījusies visa ģimene. Taču ienākumi būs vēl tikai tālā nākotnē. Vecākajai audzei ir 24 gadi, pārējās ir padsmitgadīgas un nesen stādītas jaunaudzes. Pārsvarā apse, baltalksnis, melnalksnis. Stādījis esmu bērzus, egles un piestādījis klāt arī nedaudz priedes. Stādīju meža zemē, kur biju nocirtis baltalkšņus.
Kad tikko sāku, sapratu, ka būs vieni vienīgi izdevumi. Naudas daudz nebija. Sāku interesēties un uzzināju, ka ir tādi Eiropas fondi, ar kuru palīdzību var kopt jaunaudzes. Pieteicos. Un pirmā lieta, ko darīju, – izkopu pašas jaunākās jaunaudzes. Plānošanu veicu soli pa solim, lai bilance būtu pa nullēm.
Jaunaudze gāršā jākopj divreiz gadā. Ļoti daudz apiņu. Tie aptinas ap kociņiem un noliec tos. Tā kā kociņus nevar pat ieraudzīt, ar trimmeri to nevar darīt, jācērt zāle ar mačeti. Tāpēc arī pie katra kociņa, lai to ieraudzītu, iedzīts miets. Pirms stādīt bērziņus, nocirtu lazdas un sagatavoju no to zariem 2000 mietus. Liels roku darbs, ģimene nāca palīgā. Lai to hektāru izkoptu, trijiem cilvēkiem nācās strādāt trīs dienas, katru dienu kādas piecas stundas.
Spraužot kociņus, pie kuriem tiks stādīti bērzi, es ievēroju vajadzīgo atstatumu, taču ceļus neplānoju, jo līdz brīdim, kad notiks galvenā cirte, divas trešdaļas no kokiem jau būs aizgājuši.
Darbs te ir nebeidzams
Es jau redzu valsts mežos divdesmitgadīgas audzes, kā tās ir veidojušās, kā koptas. Redzu, kā tās izaug. Redzu, ka lapu koku audzes vajag pēc iespējas vairāk retināt, nevis atstāt biezas. Labāk mazāk, lai kokiem pašā sākumā veidojas telpa un tiem aug spēcīgi vainagi.
Svarīga arī meliorācija. Man mežiņam visapkārt grāvji ir, bet tik un tā ir mitrs. Tāpēc pats paplašinu grāvjus, roku, jo mežs ir kā bedre, kurā krājas ūdens. Šopavasar nedaudz pastrādāju ar lāpstu, tīrīju grāvi no aizsērējumiem. Secināju, ka grāvju gali, tos rokot deviņdesmitajos, bija tā aizspiesti, ka noteces nekādas. Pa vakariem ņēmos, un tagad grāvis ir sauss. Galvenais, lai lāpsta būtu asa. Vienu lāpstu tomēr nolauzu.
Atzaroju tikai nākotnes kociņus. Zvēri nograuzuši ļoti maz, jo netālu ir mājas, arī suns šad tad paskraida pa mežu. Ja mežs atrastos kaut kur dziļi prom, lielā masīvā, tad gan es tā nedarītu.
Man patīk atzarošanas vizuālais efekts. Mežā var ļoti tālu redzēt. Bet kā nu kurš uzskata par pareizu. Obligāti tas nav. Tai brīdī likās, ka jāatzaro, jo vizuālais skats bija patīkams. Bija arī sakoptības sajūta.
Mēs te braucam visa ģimene – tētis, mamma, māsa, ome, tante ar savu vīru – un strādājot kopā pavadām laiku. Tā ir arī sava veida atpūta. Ja ir garākas brīvdienas, atbraucam pakopt jaunaudzi. Pagājušā gada pavasarī uztaisīju stādīšanas talku. Saaicināju draugus, un kopā stādījām. Man daudz draugu ir pilsētnieki. Dažam tā bija pirmā redzēšana, kā tas koks tiek iestādīts. Tas stādīšanas process īstenībā bija sīkums. Galvenā bija gatavošanās. Darbs te ir nebeidzams. Kaut vai paplēst apiņus.
Kas mani motivē strādāt, nesaņemot nekādus ienākumus? Tas, ka redzu – mežs aug un viss būs labi.
Atis Poga
* Dzimis 1990. gadā.
* 2013. gadā pabeidzis Meža fakultāti, iegūstot bakalaura grādu meža zinātnē.
* Ieguvis maģistra grādu, studējot meža ekonomiku un politiku.
* Strādā akciju sabiedrībā “Latvijas valsts meži” par plānotāju.
* Kopj un atjauno no vectēva mantotu 12 ha lielo mežu.
* Hobiji – medības, makšķerēšana, sēņošana un ogošana.
