“Sākumā bēgļiem par Vāciju ir mediju radītais tēls” 3
Pirms apmēram 20 gadiem Vācijā ieradās kurdu izcelsmes Sīrijas pilsonis Mamads Mohamads, bet tagad viņš ir Saksijas-Anhaltes federālās zemes Migrantu organizāciju tīkla izpilddirektors. “LA” viņš stāsta, kā migrantu organizācijas un sabiedrība risina jautājumus, kas saistīti ar bēgļu uzņemšanu Vācijā.
– Kā migrantu organizācijas pašlaik Saksijā-Anhaltē sniedz palīdzību bēgļiem?
M. Mohamads: – Migrantu sabiedriskās organizācijas ir pirmā pietura, pie kurām viņi var vērsties pēc palīdzības, ierodoties Vācijā. Šādas organizācijas kā, piemēram, islāma, arābu, krievu un citas, kas Vācijā jau darbojas gadiem ilgi, ir spējīgas sniegt palīdzību bēgļiem.
– Par ko parasti interesējas bēgļi?
– Mūsu pamatuzdevums ir izskaidrot, bēgļiem, kas ir Vācija un Saksijas-Anhaltes federālā zeme. Kur viņi īsti atrodas un kādas sadzīves un kultūras tradīcijas šeit valda. Viņi uzdod jautājumus par dzīvošanu, piemēram, par to, kādas ir sadzīves tradīcijas starp kaimiņiem, kad Vācijā ir laiks doties pie miera, kur bērniem atļauts spēlēties, pa kuru ielas pusi norisinās satiksme utt. Esošo migrantu organizāciju mērķis ir dot savu ieguldījumu, sniedzot informāciju par Vācijas realitāti.
– Cik informēti patvēruma meklētāji ir par Vāciju un tās kultūru?
– Ierodoties Vācijā, viņiem ir mediju radīts tēls par valsti, kas ir pretrunā realitātei. Viņiem ir radies iespaids, ka Vācija par viņiem rūpēsies, piešķirs dzīvokli, dos naudu, lai brauktu ar taksi, vai arī Vācija apmaksās viņu sabiedriskā transporta biļetes – tās ir gaidas, kas nav saistītas ar realitāti. Tomēr, sapņiem un vēlmēm sastopoties ar realitāti, gaidas pazūd.
– Vācijā tiek runāts par gatavību palīdzēt bēgļiem. Kādas ir tās praktiskās izpausmes Saksijā-Anhaltē?
– Gatavība palīdzēt ir ļoti liela – mums ir ļoti daudz tā saukto bēgļu iniciatīvu, kas nāk no abām pusēm – gan patvēruma meklētājiem, gan federālās zemes iedzīvotājiem. Saksijā-Anhaltē ir spēcīga un drosmīga sabiedrība. Piemēram, bēgļi ir tikuši izmitināti kādā no ciemiem, kur dzīvo 1000 cilvēki. Pēkšņi ierodas ap 200 bēgļu, un ciems kļūst lielāks, pateicoties patvēruma meklētājiem. Daudzi vietējie iedzīvotāji manis pieminētajā ciemā jutās nedroši, jo nezināja, kā apieties ar patvēruma meklētājiem. Ciema iedzīvotāji apliecināja, ka bēgļus nevēlas redzēt savā ciemā kā svešķermeni, bet integrēt vietējā kultūrā. Vietējie iedzīvotāji palīdz bēgļiem integrēties ar kopējām aktivitātēm sportā, mūzikā, kā arī palīdzot apgūt vācu valodu. Patvēruma meklētājiem ir liela gatavība un vēlēšanās mācīties vācu valodu.
– Kā bēgļiem Vācijā sokas ar darba atrašanu?
– Mēs saskaramies ar problēmu, ka bēgļi nodarbinātības jomā nesaņem kvalifikācijai atbilstošus piedāvājumus. Viņiem ir liela vēlme mācīties un strādāt. Nav ņemts vērā arī tas, ka 45% no Vācijā esošajiem bēgļiem ir vecumā līdz 25 gadiem. Viņos es saskatu lielu iespēju Vācijai – viņi ir jāizglīto un viņiem jādod darbs. Starp migrantiem ir arī daudz ārstu un inženieru. Būtiski ir arī, lai ārsti, kuri ieradušies Vācijā, varētu iziet sertifikāciju. Jautājums ir par to, vai ar vienu gadu pietiek, lai iemācītos vācu valodu. Lielākas priekšrocības pašlaik ir migrantiem, kuri zina vismaz angļu valodu. Domāju, ka cilvēkiem nepieciešami divi trīs gadi, lai apgūtu vācu valodu un spētu iegūt darbu, kas atbilstu viņu kvalifikācijai.
– Nesen notikušajās Saksijas-Anhaltes landtāga vēlēšanās 24,3 procentus balsu ieguva populistiskā partija “Alternatīva Vācijai” (“AfD”), kas kritizē Vācijas oficiālo bēgļu politiku. Ko tas jums izsaka?
– Mūs satrauc, ka cilvēki, kas balsojuši par “AfD”, nemāk pateikt, kāds ir ieguvums no tā, ka izvēlējušies šo partiju. Tomēr man ir cerība, ka cilvēki pamodīsies un nākotnē atbildīgi rīkosies ar savu balsi, un politiskās izvēles arguments nebūs protests pret valdības bēgļu politiku, bet plašāks konteksts. Vācijas oficiālā politika un tās iniciatīvas ir tā veidotas, ka iespējamība nākotnē uzņemt vēl vienu miljonu migrantu nebūs problēma, jo Vācija uz to ir pilnībā spējīga.
