Sākta parakstu vākšana par atceres vietas ierīkošanu latviešu strēlniekiem – tautas varoņiem – Esplanādē 0
Sabiedrības iniciatīvu portālā “manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par atceres vietas ierīkošanu latviešu strēlniekiem Esplanādē, Rīgā, ziņu portālu LA.LV informēja Kultūras mantojuma centra “Tīnūžu muiža” vadītājs Kaspars Špēlis, kurš ir arī iniciatīvas autors, aicinot aizdomāties, kas ir latviešu “mentalitātes kods” – cīnītāji, upuri vai neveiksminieki – un kā “mūsu stāsti” atspoguļojas vidē, kas mūs ietekmē.
Viņš norāda, ka Latvijas ainava un daudzas vēstures tēmas ir jāatbrīvo no joprojām aktīvas svešu valstu ideoloģiskās ietekmes, kas darbojas kā politiskās manipulācijas rīks pret Latviju, sašķeļ un maldina sabiedrību. Tā vietā ir jāizceļ to cilvēku piemēri, kuru sasniegumi ir kalpojuši latviešu tautas nacionālajām interesēm un valsts idejas aizsardzībai. Latviešu strēlnieki ir viena no atpazīstamākajām latviešu militārajām vienībām, kas stiprināja tautas pašapziņu un veicināja piederības izjūtu, kļūstot par būtisku soli Latvijas valsts izveidošanā. Tomēr mūsdienās zināšanas par viņu nozīmi kļūst arvien virspusējākas. Mums ir iespēja un pienākums to mainīt.
Iniciatīvas autors uzsver, ka Pirmajā pasaules karā daudzu tautu pašnoteikšanās cīņas bija saistītas ar karadienestu impēriju armijās, kas iezīmēja arī virzību uz neatkarīgas valsts izveidi. 1915. gadā latviešu inteliģence dibināja latviešu strēlnieku bataljonus, kuru mērķis bija cīnīties pret Vācijas armiju un aizstāvēt nacionālās intereses īpaši grūtajos apstākļos. Latviešu karavīru zaudējumi sasniedza ap 20 000 vīru, bet kopējie zaudējumi ārpus nacionālajām vienībām bija vēl lielāki. Viņi kļuva par vienu no kaujas spējīgākajām vienībām Austrumu frontē, tā atvieglojot Sabiedroto valstu karavīru cīņu smagumu Rietumu frontē. Latviešu strēlnieki piedalījās arī Latvijas Neatkarības karā, kur veidoja Latvijas armijas „mugurkaulu”. Bez viņu ieguldījuma Latvijas valsts nodibināšana nebūtu bijusi iespējama. Daudzi no viņiem ir pazīstami kā ievērojami kultūras darbinieki, mākslinieki un sportisti, kuri sekmēja Latvijas straujo attīstību un starptautisku atpazīstamību. Iespējams, katras latviešu ģimenes dzimtas kokā ir atrodams vismaz viens latviešu strēlnieks.
Mērķis ir izveidot atceres vietu latviešu strēlniekiem, kur apmeklētāji varēs interaktīvi piedalīties, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Brīvības iela ir Rīgas centrālā ass, kuras vēsture cieši savijas ar Latvijas valsts veidotājiem un nozīmīgākajām tradīcijām.
Esplanāde un tās apkārtne ir saistīta ar latviešu strēlnieku vēsturi vairāk nekā jebkura cita vieta Rīgas centrā.
2024. gadā tur tika demontēts piemineklis Barklajam de Tolli. Kā norāda K.Špēlis, iespējams, tā ir piemērotākā parka daļa iedvesmojošam stāstam par mūsu karavīru mantojumu.
Iniciatīvas mērķis ir, izmantojot spēcīgus un pozitīvus simbolus, atgādināt sabiedrībai un skaidrot latviešu strēlnieku nozīmi nācijas tapšanas ceļā. Atceres vietas ir būtisks izglītības, kultūras un aizsardzības infrastruktūras elements, kas parāda valsts un sabiedrības spēju paust un izcelt vērtības.
