Sākta būvniecības apdrošināšanas izmaiņu apspriešana 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau kādu laiku Latvijā notiek vairāk vai mazāk aktīvas diskusijas par nepieciešamajām izmaiņām būvniecības nozares apdrošināšanā.
Ministru kabinets bija uzdevis Ekonomikas ministrijai kā atbildīgajai par būvniecības nozari līdz šā gada jūnija beigām izstrādāt jaunu piedāvājumu, kas risinātu jautājumu par visaptverošu būvobjektu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (CTA).
Apdrošināšanas nozare uzskata, ka ar jauno regulējumu būtu jāatrisina šādas šobrīd nepilnīgi noregulētas problēmas: pirmkārt, nelaimes gadījumos būtu jāaizsargā ar būvniecības procesu nesaistīto trešo personu tiesības; otrkārt, būtu jādefinē katras puses, tai skaitā būvniecības ierosinātāja (pasūtītāja), atbildība, skaidri pušu pienākumi, tiesības un atbildības robežas; treškārt, būtu jānosaka apdrošināšanas tvērums un izņēmumi, apdrošināmie riski, atbildības limiti un kritēriji un, ceturtkārt, būtu jāparedz pārdomātas regresa iespējas un iespējas efektīvi un saprātīgā termiņā konstatēt cēloņsakarības starp radītajiem zaudējumiem un būvobjektu.
Lieki teikt, ka tiesāšanās ap traģisko veikala “Maxima” sabrukšanu ar cilvēku upuriem un pašreizējo skandalozo Jaunā Rīgas teātra pārbūvi tikai aktualizējusi problēmas.
Maija beigās Ekonomikas ministrija iesniegusi apdrošināšanas nozarei apspriešanai piedāvātās izmaiņas Būvniecības likumā, kas uztvertas ar dalītām jūtām.
“Priecājamies, ka jautājums beidzot ir izkustējies no vietas, jo mēģinājumi ieviest šīs izmaiņas notiek jau kopš 2014. gada. No otras puses – daudzi priekšlikumi un ierosinājumi vēl ir negatavi. Likumprojekta pirmā apspriešana notika vējaini, lai neteiktu, ka vētraini. Labā ziņa ir tā, ka likumprojektā ir ietverta trešo pušu interešu aizsardzība,” saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.
Pēc viņa ieskata, būvniecības apdrošināšanas jautājumus šobrīd ir svarīgi sakārtot, jo valsts ir lēmusi ieguldīt papildu līdzekļus ekonomikas sildīšanā, tai skaitā būvniecības objektos, tātad nav sagaidāms būtisks būvniecības apjomu kritums un regulējuma nozīmes mazināšanās.
AAS “Balta” civiltiesiskās atbildības produkta vadītāja Ilze Vismane, komentējot izmaiņu nepieciešamību atzina, ka “daudzi būvniecības procesa dalībnieki iegādājas apdrošināšanas polises tikai tādēļ, lai izpildītu Ministra kabineta noteikumus, taču MK noteikumi detalizēti nenosaka, kādi riski ir jāapdrošina, kādi ir izņēmumi u. c. svarīgas detaļas.
Šādos apstākļos daudzi būvnieki šo problēmu risina pēc iespējas lētāk, tātad daudzi riski apdrošināti netiek. Ir arī izņēmumi, kad uzņēmumi iegādājas saturīgas polises.
Taču būtu svarīgi, lai visiem būtu vienādi noteikumi. Tāpat būtu svarīgi, ka par visiem apdrošināšanas gadījumiem tiktu ziņots, kas ne vienmēr tā notiek, iespējams, reputācijas risku dēļ, un tie tiktu risināti ātri.”
