Sandra Dieziņa: Govju purkšķi kāpj debesīs! Vai dārgāka pārtika palīdzēs Latvijai atrisināt lauksaimniecības problēmas? 27
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizdomāties par to, ko liekam galdā, ne vienam vien lika nesen notikusī konference ar visai zīmīgu nosaukumu “Izturētspējīgi Latvijas lauki pārtikai un nākamajām paaudzēm”. Šoreiz uzsvars jāliek uz vārdiem “izturētspējīgi” un “nākamās paaudzes”. Kāpēc? Jo aina nebūt nav tik iepriecinoša.
Pasaules kontekstā Latviju var uzskatīt par vienu no labklājīgākajām valstīm, kur pašu ražotāji valsts iedzīvotājus gandrīz pilnībā spēj nodrošināt ar pārtiku, bet citur tā nav. Pēc ANO aprēķiniem, katrs trešais pasaules iedzīvotājs neuzņem pietiekami daudz uztura, ap 792 miljoniem cilvēku cieš badu, bet diviem miljardiem trūkst minerālvielu un vitamīnu. Vienlaikus 1,9 miljardiem cilvēku ir liekais svars, bet 600 miljoni cieš no aptaukošanās.
ANO ieskatā, tajā pārtikā, ko cilvēki lieto, ir pārāk daudz tauku, cukura, sāls un gaļas. Šāda pārtika kaitē cilvēkiem, visvairāk sirdij un asinsvadiem, kā arī rada pārāk daudz emisiju. Turklāt pārtikai, ko liekam galdā, samazinās daudzveidība – 75% pārtikas patēriņa nodrošina 12 šķirņu augi.
Tajā pašā laikā trešdaļa pārtikas tiek izmesta. Laikā, kad daļa planētas iedzīvotāju cieš badu, šī ir nepiedodama resursu šķērdēšana. Tāpat jādomā par klimata pārmaiņām, kuru sekas šogad bija īpaši jūtamas – ilgstošais karstums ietekmēja visu dzīvo radību. Industrializācijas dēļ mazinās bioloģiskā daudzveidība, vērojama planētas straujāka sasilšana, kas atstāj būtisku ietekmi uz klimatu.
Kamēr zinātnieki ceļ trauksmi, katram no mums būtu jāsāk domāt un rīkoties šīs ietekmes mazināšanai. Iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam pieaugs vēl par diviem miljardiem, un jau tagad skaidrs, ka jāmeklē ilgtspējīgi risinājumi, pārskatot līdzšinējo saimniekošanas sistēmu modeli. Viena no iespējām – bioloģiskā saimniekošana.
Te nu daudzi iebildīs – sak, ar bioloģiskajām metodēm audzētu pārtiku visus ēstgribētājus nenodrošināsim. Jo, saimniekojot bioloģiski, raža ne tuvu nesasniedz konvencionāli audzēto apjomu. Bet varbūt vajag ēst mazāk dzīvnieku izcelsmes produktu – tieši šādu domu izteica viens no konferences dalībniekiem. Jā, iespējams, tas skan pārāk skarbi, bet skaudri un patiesi. Jo tieši dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas process rada lielu slodzi videi.
Lasi tieši – govju purkšķi kāpj debesīs. Lopkopības sektorā vislielāko amonjaka emisiju daudzumu rada slaucamo govju turēšana un to kūtsmēslu apsaimniekošana – 58% no kopējā daudzuma, liecina ekspertu aprēķini. Tāpat salīdzinoši liels amonjaka emisiju iznākums ir no gaļas liellopu audzēšanas, cūkkopības un putnkopības – 11%.
Sliktā ziņa ir tā, ka lauksaimniecības sektora radītajām emisijām ir tendence palielināties – 2005. gadā tās veidoja 78% no kopējām emisijām, bet 2017. gadā – 84%. Arī minerālmēslu lietošanas sekas ir emisiju pieaugums. Tieši tāpēc jādomā par lauksaimniecības metožu maiņu. Visticamāk, tas cieši būs saistīts gan ar konkurētspēju, gan subsīdiju politiku vienotajā ES tirgū.
Lai arī Latvija tiek dēvēta par vienu no zaļākajām valstīm pasaulē, tas nenozīmē, ka problēmas nepastāv. Kāds būs to risinājums – atkarīgs gan no lēmumu pieņēmējiem, gan katra no mums. Ekonomists Andris Miglavs rosina pārtiku padarīt dārgāku, ieliekot tās cenā vides nodokli par to, ko pārtikas ražošana nodara vides resursiem visā ķēdē, sākot no lauksaimniecības līdz pat piegādei.
Tas katram patērētājam ar savu maciņu ļautu saprast, kā labāk un atbildīgāk rīkoties. Lai veicinātu bioloģisko produktu patēriņu, izskanējis ierosinājums bioloģiskajai pārtikai piemērot samazināto PVN likmi 5% apmērā, kā tas ir Polijā. Gaļas vietā – zirņu burgers vai vienu dienu nedēļā iztiekam bez gaļas! Daļa jauniešu jau to dara, laiks sekot pārējiem! Katrā ziņā varam sākt ar savu sētu un druvu, dzīvojot atbildīgi.
