Stādaudzētavas “Sakstagals” saimniece Zaiga Graudiņa izveidojusi neparastu un bagātīgu augu kolekciju, kur var nolūkot visu, kas patīk un šķiet interesants, un pārliecināties, ka arī šajā reģionā, kur ir tik bargas ziemas, var audzēt ne tikai labi pazīstamus, bet arī eksotiskākus, Latgalei netradicionālus krāšņumus.

Kolekcija joprojām pieaug

Lasītākie

Kokteilis

Koka čūskas gads tuvojas. Ko tas nesīs katrai zodiaka zīmei 2025. gadā

Kokteilis

“Tā nav patiesība!” Guntars Račs noliedz, ka Laura Grēviņa ir viņa meita

Veselam

Gan garšīgi, gan veselīgi: uztura speciālists nosauc labāko alternatīvu biezpienam

Lasīt citas ziņas

Audzētavu nevar izveidot īsā laikā. Atkarībā no sugas paiet līdz pat desmit gadiem, kamēr no sēklas vai spraudeņa izaug pārdošanai derīgs augs. Ar interesantu kokaugu kolekcionēšanu un stādu audzēšanu Zaiga nodarbojas jau gandrīz trīsdesmit gadu, Sakstagalā gan sākusi tikai pirms pieciem gadiem. Sakārtojot apkārtni, sējot, stādot un rokot dīķi, ierīkota audzētava 5 ha platībā. Tajā iekārtots arī demonstrāciju dārzs, kur kok­augu grupas mijas ar daždažādām ziemcietēm. Kompozīcijas Zaiga izveidojusi, lai dārzkopjiem atvieglotu izvēli. Audzētavā ir mūžzaļo un vasarzaļo rododendru, dārza pīlādžu, dekoratīvo ābeļu, ceriņu, kā arī citu augu grupas, lai tad, kad atnāk pircējs, viņš var iegādāties visu vajadzīgo – kokus, krūmus, ziemcietes, vasaras puķes, ūdensrozes. Pirms iepirkšanās var lēnām izstaigāt šo dārzu, apskatīt, kurš augs ar kuru labi sader, visu apsvērt un iztēloties, kā iedomātā dobe izskatīsies paša dārzā.

Zaigas kolekcijā ir milzums augu dažādību, to precīzu skaitu saimniece nemaz nezina. Tik daudz brīnumu arvien nāk klāt, ka ne izsekot! Liela daļa – no Kalsnavas arborētuma, LU botāniskā dārza, citām stādu audzētavām, arī sēklu apmaiņas fondiem citās valstīs un pat atvesti kabatā kā spraudeņi vai sēklas no ārzemju braucieniem. Daudz interesanta kolekcijai pamazām ievākts arī vecos muižu parkos.

Kritusi Francijas valdība! Šī ir pirmā reize pēdējo 60 gadu laikā…

Kokteilis

“Tā nav patiesība!” Guntars Račs noliedz, ka Laura Grēviņa ir viņa meita

“Valdības roka stiepsies pensiju otrajā līmenī vēl kādu reizi.” Saeima pieņem likumu samazināt iemaksu pensiju otrajā līmenī

– Pirms astoņiem gadiem Cesvaines parkā nejauši uzgāju Eiropas dižskābarža (Fagus sylvatica) sējeņus. Vienu pārstādīju savā dārzā. Aug teicami un neapsalst, kaut arī stāv visos četros vējos klajā vietā. Tas nozīmē, ka visaukstumizturīgākos, pašizsējā ieaugušos dižskābarža stādiņus droši var izmantot visā Latvijā, – ir pārliecināta “Sakstagala” saimniece.

Ko vērts izmēģināt?

Iegādājoties mazāk pazīstamus košumaugus, arī jaunākas šķirnes, stādaudzētavas īpašniece neņem vērā, ka Latgalē tie varētu nosalt, ka ar tiem īpaši jāauklējas. Protams, auga prasības iepriekš jānoskaidro, lai gan pieredzes par daudziem trūkst vai arī tā ir nepilnīga. Kā rāda prakse, augi spēj pielāgoties jauniem apstākļiem, daļa gan parasti iet bojā, bet pārējie izdzīvo un izaug. Latvijas austrumos droši var audzēt no vietējā sēklu materiāla iegūtas ovālās katalpas, kalnu kļavu (Acer pseudoplatanus) ‘Purpurascens’, vēdekļa kļavu (Acer palmatum), protams, piemērotā vietā – pilnīgā aizvējā. Skarbākos apstākļos – vairāk nekā -30 °C salā un ziemas vējā – tiem klājas grūti. Tāpat ar skaistajiem mūžzaļo bārbeļu, pirakantu un īleksu krūmiem – tie neapsalst un neapdeg, ja iestādīti no vējiem un pavasara saules pasargātā vietā. Daudz izturīgākas ir leikotejas un daudz­ziedu pīeras.

Pēdējos gados lielveikalos “Depo” tirgo, piemēram, ļoti skaistus importa rododendru stādus ar interesantu ziedu krāsu. Diemžēl šķirnēm nekad nav minēta pamatsuga, tādēļ pirkt riskanti. Zinot izcelsmi, varētu spriest, vai rododendri šeit neizsals. Zaiga savus mūžzaļos un vasarzaļos rododendrus pavairo ar sēklām no pašas kolekcijas augiem. Sējai viņa izmanto tikai izturīgās Katavbas (R. catawbiense), Smirnova (R. smirnowii), blīvo (R. impeditum), asmataino (R. hirsutum), Sihotīnas (R. sichotense), īsaugļu (R. brachycarpum), dzelteno (R. luteum), mīksto (R. molle), kliņģerīšu (R. calendulaceum), Japānas (R. japonicum), Kanādas (R. canadense), kokveida (R. arborescens) un citas rododendru sugas. Viņas audzētie stādi krāšņi zied un labi pārziemo. Lai rododendriem būtu veselīgs lapojums un ieriestos daudz ziedpumpuru, tie jāaudzē skābā substrātā un jābaro ar paredzētajiem mēslojumiem. Nedrīkst arī iekaltēt vai pārlieku mērcēt. Mūžzaļajiem rododendriem nepatīk, ja ziemā lielos mīnusos tos purina spēcīgs vējš un dedzina tieši saules stari, tāpēc vieta jāatrod aizvējā un ēnas pusē. Vasarzaļie rododendri turpretim jāstāda saulē, arī vējš ziemā tiem neskādē.

Stādaudzētavā gandrīz nekas dobēs netiek segts vai vīstīts. Saimniece ir pārliecināta, ka labāk augus norūdīt, nevis ļaut tiem izsust mitrumā. Lielāku skādi nodara saule, nevis sals. Augus, kuriem mēdz rasties apdegumi, jau decembra beigās saules pusē der nosegt ar egļu zariem, vai arī rudenī pirms augsnes sasalšanas apspraudīt ar eglītēm. Pret agro, spēcīgo pavasara sauli jutīgas ir Kanādas egles šķirnes ‘Conica’, ‘Blue Wonder’, ‘Alberta Blue’, ‘Daisy’s White’, rozmarīna zalktene, sniega roze, rietumu tūja ‘Smaragd’, Korejas tūja, parastā kadiķa šķirne ‘Gold Cone’, Losona pacipreses, īves. Šie augi nav jāpiesedz, ja tos stāda ēkas ziemeļu pusē vai lielu koku, piemēram, priežu paēnā.

Labi kopjot, viss aug

Ziemā pāris mēneši audzētājai ir brīvāki. Janvāra beigās jau sākas jaunā sējas, piķēšanas, spraudeņošanas sezona. Pirmos sēj rododendrus, begonijas, vēlāk samtenes, lobulārijas, sudrabsveces, lavandas, salvijas, stēvijas, dihondras, delfīnijas un citas puķes. Diedzēšana notiek istabā, pārsedzot sējumus ar plēvi. Marta sākumā kastītes nes uz apkurināmo 60 m2 siltumnīcu, kur dīgstus izpiķē. Ik pavasari zem plēves seguma saimniece arī apsakņo košumaugu spraudeņus, izsēj stratificētās sēklas. Daļa no tām sadīgst pirmajā, daļa tikai otrajā trešajā gadā. Ienākot šajā bērnistabā, kur aug jaunie, vēl pārbaudē esošie brīnumi, Zaiga aizmirst visu. Savā augu pasaulē viņa jūtas vislabāk.

Sējas darbus audzētāja cenšas veikt augoša un pilnmēness dienās, spraudeņošanu – dilstoša mēness, nezāļu apkarošanu – tukšajās mēness dienās. – Mēness fāžu ietekme uz augiem ir būtiska, tikai lielais darbu apjoms ne vienmēr ļauj precīzi sekot līdzi šim kalendāram, – apgalvo Zaiga.

Sējai viņa izmanto bagātinātu kūdras substrātu, jo tas ir tīrs no nezāļu sēklām, arī kastītes tad nav tik smagas. Pārpiķējot augus liek podos auglīgā zemē un pusgadu līdz divus notur siltumnīcā. Pabaroti, laistīti, apčubināti, tie ātri sakuplo, un turpmāk jau ziemo stādu laukumā, podos uz zemes. Augot augsnē, nevis kūdrā, tie labāk pacieš sausumu un bez piesegšanas izdzīvo pat bargā salā. Nelielos apjomos ir mēģināts pārziemināt augus arī kūdras substrātā. Diemžēl Latgales skarbajos ap­stākļos ziemošanas rezultāti ir jūtami sliktāki nekā zemē iestādītajiem.

Atsevišķus vārgākus retumus Zaiga pārziemina neapkurināmā plēves siltumnīcā. Tur lieliski jūtas Poncirus trifoliata, Ailants augstākais jeb Dievu koks (Ailanthus altissima), koelreutērija, halimodendri, hibiski, Atlantijas ciedrs un citi. Ja ārā temperatūra noslīd līdz -35 °C, zem seguma ir par 5 – 10 grādiem siltāks, turklāt arī pilnīgs bezvējš. Tie augiem ir lieliski ziemošanas apstākļi.

– Kaut arī audzētava ir neliela, vinnēju ar augu dažādību. Dodoties izbraukuma tirdzniecībā, no katras sugas vai šķirnes paņemu līdzi pa vienam stādam un arī tikai tos, kuri šajā brīdī ir ziedoši vai efektīgāk izskatās. Tad pircējiem ir ko izvēlēties. Ar stādiem regulāri braucam apmēram 150 km rādiusā ap stādaudzētavu, sākot no Rēzeknes līdz pat Balviem, Gulbenei, Dagdai – stāsta saimniece.