Sudraba sākšot no baltas lapas 34
Pirmdien viesnīcā “Maritim Park Hotel Rīga” 247 personas vienbalsīgi nodibināja politisko partiju “No sirds Latvijai” un ar vienu balsi “pret” par partijas priekšsēdētāju ievēlēja vienīgo izvirzīto kandidāti – bijušo valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu.
Jaundibinātās partijas biedri ir noteikuši 10 būtiskākās Latvijas problēmas, starp kurām minēta arī Latvijai svešu ideoloģiju arvien plašāka izplatīšanās, taču darbības virzienos nav neviena vārda, kā šīs svešās ideoloģijas ierobežos. Tās pamatā nāk no Krievijas, nevis Eiropas Savienības. Taču programmā norādīts, ka lielāks drauds ir ES: “Nepieļausim tālāku Latvijas ārējās un iekšējās suverenitātes ierobežošanu ES federalizācijas un funkciju centralizācijas rezultātā.”
Vēlot jaunās partijas vadītāju, pret Sudrabu nobalsoja bijušais “Saskaņas centra” (“SC”) biedrs Andis Vaičulis, kurš savulaik no “SC” izslēgts, jo tiesā apstrīdējis partijas valdes vēlēšanu rezultātus. Pēc vakardienas balsojuma A. Vaičulis skaidroja, ka neesot pret Sudrabas kandidatūru, bet partijas biedram nepatīkot, ka nav dota iespēja laikus uzzināt vairāk par personām, kuras pretendē uz valdes locekļu un citiem partijas vēlētiem amatiem – šīs personas atklātas tikai kongresa dienā.
Partijas valdē tika ievēlēta viena no kustības “No sirds Latvijai” dibinātājām Diāna Novicka, kura, kā sacīja partijas priekšsēdētāja, “ar mani ir kopā no pirmās kustības veidošanas dienas un uzņēmusies rūpes par bērniem un jaunajām ģimenēm”. Valdē ievēlēja arī bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri, uzņēmēju Viesturu Tamužu, kurš vēl ne tik sen minēts Latvijas miljonāru sarakstā (pie turības ticis, darbodamies atkritumu biznesā), kā arī Aivaru Meiju, kuram arī ir uzņēmējdarbības pieredze un kurš partijā pārstāvot seniorus, bet kādreiz kandidēja uz Jelgavas pilsētas mēra amatu no “Pilsoniskās savienības” saraksta, arī Aldi Kromanu, kurš nākot no vidējā biznesa un strādājot pie partijas rīcības programmas sadaļas par kooperācijas veicināšanu uzņēmējdarbībā.
Par valdes locekli kļuva arī uzņēmējs no Dagdas Raimonds Nipers, kurš pie Sudrabas, kad viņa strādāja par valsts kontrolieri, devies ar idejām, kā likvidēt netaisnīgo nodokļu politiku. Valdē strādās arī Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis. Šādu partijas valdes sastāvu atbalstīja 213 partijas dibinātāji, bet pret nobalsoja 34 kopsapulces dalībnieki.
I. Sudraba savā runā asi kritizēja pēdējo divu gadu desmitu varas partijas, kuras dižojušās ar savu varaskāri un augstprātību, arī nekompetenci un mantkārību, un kurām daudz svarīgāks par valsti ir paša “es”. I. Sudraba: “Mums ir jaunāko laiku teika, saukta “Latvijas veiksmes stāsts” . Tas, iespējams, tiešām ir nostabilizējis atsevišķus makroekonomiskos rādītājus un tāpēc ir tālu skandināts Eiropas gaiteņos, bet Latvijā tas atspoguļojas tikai lielas tautas daļas nabadzības un neticības stabilitātē. Šis tā dēvētais Latvijas veiksmes stāsts ir ierakstīts vēsturē ar cinisku varas liekulību, atklātiem meliem un neizpildītiem solījumiem. Tikai pārdesmit gadi ir bijuši vajadzīgi, lai tauta zaudētu jebkādas cerības uz attīstību, vienlīdzību, labklājību. Pēdējie gadi, iespējams, ir bijuši kāda politiķa vai biznesmeņa veiksmes stāsts, taču drastiska un tehniska jostas savilkšana uz tautas rēķina nav un nevar būt Latvijas veiksme. (..) Valdība šodien spēj nodrošināt tikai vienu pārliecību: ka mēs nekad nespēsim atmaksāt valsts parādus, kurus valdība mums sarūpējusi, nespēsim to izdarīt vecās ekonomiskās sistēmas ietvaros. Tā padarot ne tikai sevi, bet arī mūsu bērnus un mazbērnus par mūžīgajiem kalpiem lielo finanšu korporācijas sistēmās. Bet mēs to kategoriski negribam.”
Sudraba uzsvēra, ka Latvijai ir vajadzīgs valsts ilgtermiņa stratēģiskās attīstības plāns un ka līdz ar tā izstrādi tiks izvērtēts valsts budžets un nodrošināta tā sociāli atbildīga un lietderīga izmantošana. “Mēs izveidosim valsts budžetu no “baltas lapas”, un tas būs sabiedrībai saprotams,” sacīja partijas priekšsēdētāja. Interesanti, ko par to teiks starptautiskie naudas aizdevēji, kuri joprojām seko gan budžeta veidošanas, gan arī naudas tēriņu procesam?
Partija ir noteikusi 11 darbības virzienus, sākot ar izcilas valsts pārvaldes izveidi un beidzot ar izmaiņām izglītības sistēmā, kur nav ne vārda par iecerēto izglītības reformu krievu skolās. Šis jautājums ir apiets ar tukšu solījumu nodrošināt tādu valsts valodas apguves līmeni, lai, pabeidzot pamatskolu, jebkura izglītojamā valsts valodas zināšanas būtu līdzvērtīgas latviešu valodā skolu pabeigušā zināšanām.
Partijas programmā ir norādīts, ka tiesības uz varu ir tiem, kuriem ir nopelni un ka jāizbeidz viduvējību virzīšana augstos amatos. Partija vēlas atbrīvot ministrijas no administratīvā sloga, nosakot ierēdņu atbildības un pilnvaru apjomu, lai lēmumus varētu pieņemt zemākajā iespējamajā līmenī. Šāda deleģēšanas procesa attīstība notikšot vienlaikus ar ierēdņu spēju un kompetenču novērtējumu.
Darbības virzienu priekšplānā ir izvirzīta tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcija, kas kalpos kā nacionālās vienotības simbols, veicinot sabiedrības uzticību un mazinot politisko šķelšanos. Izmaiņas tiek solītas arī vēlēšanu likumos, lai cilvēki varētu balsot par personu, nevis partiju.
Partija mainīšot valsts lomu tautsaimniecībā. Piemēram, veicināšot kooperāciju, īpaši atbalstot esošo lauksaimniecības kooperatīvu darbību un veicinot jaunu kooperatīvu veidošanos, kā arī tādu kooperatīvu darbību paplašināšanos, kas sekmētu Latvijas uzņēmumu sadarbību un nodrošinātu lielākas iespējas piedāvāt savu produkciju un pakalpojumus Latvijas, Eiropas un pasaules tirgos.
Partijas dibināšanas kopsapulcē piedalījās diezgan daudz personu cienījamā vecumā, kuras vēlas, lai pensiju sistēma kļūtu taisnīga un kā pirmais solis būšot atbalsts programma vientuļajiem pensionāriem.
“Latvijas faktu” aprīlī veiktā aptauja rāda, ka par Sudrabas partiju Saeimas vēlēšanās būtu ar mieru balsot 2,8% respondentu. Savukārt G. Kūtris sacīja, lai īstenotu partijas izvirzītos uzdevumus, tai ne tikai jāsasniedz 5% barjera, bet jāiegūst Saeimā vairākums.
Kas sponsorē šo partiju? I. Sudraba sacīja, ka naudu ziedojot katrs partijas biedrs no savas personīgās kabatas.
