Sāks mācības klātienē, pēc tam spriedīs par iespējamu skolēnu mācību gada pagarināšanu, informē Muižniece 126
Attālinātās mācības pagaidām netiek apsvērtas
Šajā mācību gadā nekādi ierobežojumi Covid-19 izplatības dēļ nav plānoti, visas mācības sāksies klātienē. Skolām būs nodrošināti paštesti Covid-19 konstatēšanai. Vienlaikus skolu vadība varēs lemt par individuāliem aizsardzības pasākumiem, ja būs konstatēti Covid-19 inficēšanās gadījumi skolēnu vai pedagogu vidū.
Iespējams mācību gada pagarinājums
Oktobra un novembra laikā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavos un sabiedrības apspriešanai nodos likumprojektu par skolēnu mācību gada pagarināšanu, žurnālistus informēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (“Konservatīvie”).
Jaunajā mācību gadā izglītību pēc jaunākas metodikas sāks vairāku klašu skolēni, līdztekus notiek gatavošanās pārejai uz mācībām latviešu valodā.
Kā skaidroja ministre, pagarinātais mācību gads norisinātos līdz Jāņiem jeb līdz jūnija beigām. Sekojoši tiktu pagarināts pavasara brīvlaiks līdz divām nedēļām, ziemas brīvlaiks būtu trīs nedēļas garš, bet par rudens brīvlaika izmaiņām vēl ir plānots diskutēt.
Muižniece uzsvēra, ka pagarināts mācību gads palīdzētu izlīdzināt skolotāju un skolēnu noslogojumu, jo tas saīsinātu mācību dienas no vienas līdz divām mācību stundām.
Sekojoši tas ļautu skolotājiem pilnvērtīgāk gatavoties nākamajai darba dienai, ļautu bērniem vairāk laika veltīt ārpusskolas aktivitātēm, kā arī dotu iespēju skolotājiem vairāk laika veltīt skolēniem, kuriem nepieciešama papildu palīdzība.
Papildus Muižniece uzsvēra, ka tas sniegtu iespēju mācības īstenot ārpus klases, piemēram, dodoties uz muzejiem, sadarbojoties ar citām skolām vai rīkojot nodarbības ārpus skolas.
Muižniece arī norādīja, ka modelis atbilstu rietumvalstu pieredzei.
Noslēgsies pāreja uz jauno modeli; gatavojas izglītībai valsts valodā
Tāpat arī gaidāmajā mācību gadā noslēgsies trīs gadu posms pārejai uz kompetencēs balstītu izglītības modeli. Tajā mācības organizēs arī 3., 6., 9. 12. klases skolēniem, kuriem, pēc IZM vadības teiktā, būs lielāka autonomija mācību procesā.
Aizvien turpinās mācību materiālu pilnveide pedagogiem. Pārmaiņas izglītības procesā viesīs arī jauninājumi eksaminācijas un novērtēšanas procesā vidusskolas beidzējiem.
Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko uz šo pārmaiņu kopumu lūkojas cerīgi. Viņa pastāstīja: “Noslēdzot vidējās izglītības apguvi, skolēnam ir iespēja kārtot viņa izvēlētus augstākā līmeņa eksāmenus. Starp tiem ir arī pilnīgi jauni eksāmeni, kā programmēšana, dizains un tehnoloģijas, kas šobrīd liek domāt, ka mēs spēsim nodrošināt pasaules mērogam atbilstošu eksāmenu piedāvājumu mūsu jauniešiem.”
“Tā ir mūsu iespēja labot sistēmu, kurā līdz šim bērni ir tikuši šķiroti pēc ģimenē lietotās valodas. Jau pavisam drīz, 2025. gadā, visi skolēni mācīsies pēc vienota standarta valsts valodā,” norādīja ministre.
Ministre cer, ka streiklauži mācīs bērnus citu prombūtnē
No 1. septembra spēkā stājas jaunais pedagogu darba samaksas dotāciju aprēķins un sadales modelis “Skolēns pašvaldībā”. Tas vērsts uz papildu finansējuma sadali pašvaldībām ar sakārtotu izglītības iestāžu tīklu novadā, atgādināja ministre.
“Sperot šo pirmo soli, mūsu mērķis nebija ikvienam [pedagogam] būtiski palielināt algu ar tādu lielu izrāvienu, bet sakārtot sistēmu. Mērķis ir radīt taisnīgu sistēmu, kur katrs skolotājs par līdzvērtīgu darbu saņem līdzvērtīgu atalgojumu. Nav noslēpums, ka mums šobrīd ir ārkārtīgi milzīgas atšķirības skolotāju atalgojumā. Vienā izglītības iestādē skolotājs saņem minimālo noteikto likmi, kamēr citā vietā tā ir pat 2,5 reizes lielāka,” stāstīja Muižniece.
Atalgojuma jautājumi ierasti ir iemesls nozares ministrijas viedokļu atšķirībām ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA). Tā nav vienisprātis ar ministriju par valsts budžeta mērķdotācijas sadales maiņu – to pārvirzīs no skolas uz pašvaldību. To nemainot, arodbiedrība paziņojusi par beztermiņa streika rīkošanu no 19. septembra.
Nozares ministre arodbiedrības paziņojumu vērtē ar izpratni, tomēr raksturo skarbi: “Laikā, kad ir dažādi ģeopolitiski notikumi, sabiedrība divus gadus nogurdināta Covid-19 dēļ, kad mums draud skarba ziema ar augstiem rēķiniem, manā ieskatā, tieši šobrīd streikot un papildus noslogot tos skolotājus, kuri [streika gadījumā] izvēlēsies pildīt savus darba pienākumus, manuprāt, nav īsti atbildīgi pret valsti.”
Muižniece atgādināja, ka, uzklausot visu pušu viedokļus, šobrīd tiek piedāvāts pakāpeniski pāriet uz sabalansētu skolotāju darba slodzi 60:40. Jaunā darba slodze tiktu panākta līdz 2027./2028.mācību gadam, katru gadu par diviem procentpunktiem samazinot pedagogu kontaktstundu skaitu.
Tomēr ministre norādīja, ka saprotot arodbiedrības mērķi cīnīties par labākiem darba apstākļiem.
