Sāks Kalnmeiera pēcteču apspriešanu 1
Šodien beidzas ģenerālprokurora amata kandidātu pieteikšanās laiks Tieslietu padomē, bet kandidātu uzvārdi tiks publiskoti tikai tad, kad viņus būs izvētījis Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un devis atzinumu par visu personu atbilstību likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktajām prasībām.
Tie, kuri būs šo sietu izturējuši un saņēmuši augstākās slepenības pakāpes pieeju informācijai, tiks aicināti uz Tieslietu padomes sēdi, lai izklāstītu savu redzējumu par prokuratūras turpmāko darbību.
Pēdējā brīdī piesakās arī tiesnesis Stukāns
Četri prokurori nav slēpuši ziņu aģentūrai LETA, ka viņi ir augstā amata pretendentu lokā. Trīs no viņiem strādā Ģenerālprokuratūrā: Sevišķi svarīgu lietu nodaļas prokurors Juris Juriss, Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickēvičs un Prokuratūras personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Jānis Ilsteris. Kandidātu vidū ir arī Rīgas tiesu apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.
Īsi pirms pieteikšanās laika beigām lēmumu par kandidēšanu pieņēmis arī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns. Viņš sacīja, lai piekristu tik būtiskām pārmaiņām savā dzīvē, šis solis esot rūpīgi jāapsver.
Stukāns ir arī Tieslietu padomē, kura ar balsojumu izraudzīsies piemērotāko pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pēcteci un nosūtīs šo kandidatūru balsojumam Saeimā. AT komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece skaidroja, ka Stukāns, būdams viens no pretendentiem, nezaudēšot TP locekļa pilnvaras piedalīties balsošanā, ja vien pats neatteiksies to darīt.
Drošības dienesta redzeslokā
Par to, ka tuvojas ģenerālprokurora vēlēšanas, liecina pēdējā laikā aktīvi izvērstā “aizdomu ēnas” kampaņa pret Juri Jurisu, kurš ir galvenais valsts apsūdzības uzturētājs smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietā. Par “dunča dūrieniem” viņa mugurā parūpējies portāls “pietiek.com”, kur aprakstīta pirms četrarpus gadiem notikusī milzu apmēra mahinācija ar akciju sabiedrības “Ventspils nafta” akcijām, kuras piederēja “Latvijas Naftas tranzītam”.
Tā Latvijas valstij esot izmaksājusi vismaz 120 miljonus eiro, jo akcijas esot pārdotas par nesamērīgi zemu cenu. Mahināciju esot piesedzis ne tikai prokurors Juris Juriss, bet arī Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji, kuri kopā ar Lemberga arestētās mantas glabātāju Rudolfu Meroni nozogot valsti. Arī pats ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers piedalījies darījuma sagatavošanā – ar viņu esot veiktas pārrunas, lai iegūtu atļauju šai mahinācijai, apejot tiesu.
“Pietiek.com” norādīta saite uz interneta vietni “www.prokuratura.info”, kur jau iepriekš ne reizi vien ir ķengāts prokurors Juriss, bet kurā tagad ir publiskota “Meronigeitas datu bāze” ar daudziem e-pastiem, arī prokurora Jurisa sarakste. Atverot šo interneta vietni, pirmais, kas iznirst acu priekšā, ir “Latvijas Republikas prokuratūra” ar valsts ģerboni līdzās. Tādējādi tiek radīta viltus sajūta par to, ka informācija ir oficiāla.
Ģenerālprokurors Kalnmeiers pastāstīja, ka pie šī portāla pārbaudes jautājuma patlaban strādājot Valsts Drošības dienests, par to prokuratūra ziņojusi arī informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai “CERT.LV”. Ģenerālprokurors sacīja, ka portāls esot reģistrēts ārzemēs, tāpēc tā aizvēršana neesot tik vienkārša.
Savukārt Juris Juriss pastāstīja, ka “www.prokuratura.info” materiāli esot nosūtīti pārbaudei uz atsevišķām tiesībsargājošajām institūcijām. Prokurors pagaidām neminēja šo iestāžu nosaukumus, jo neesot saņēmis atļauju to darīt. “Viena daļa no tās sarakstes, ko esmu caurskatījis, ir ar izdomātiem vārdiem un adresēm. No tūkstoša e-pastu ir tikai pāris patiešām manis nosūtītās vēstules.
Turklāt tās vistiešākajā veidā ir saistītas ar manu pienākumu pildīšanu, lūdzot liecinošai personai attiecīgu pierādījumu iesniegšanu tad, kad viņa ieradīsies Latvijā. Mums kaut kādā veidā tam cilvēkam ir jādara zināms, par ko mēs viņu pratināsim, lai šis process būtu efektīvs,” saka Juriss.
Aresta uzlikšana mantai nav prokuroru kompetencē
Ģenerālprokurors Kalnmeiers uzskata, ka šī kampaņa esot speciāli plānota, jo par “pietiek.com” aprakstīto ir notikušas pārbaudes. Prokuratūra konstatējusi, ka “Latvijas Naftas tranzīta” akcijas nekad neesot bijušas arestētas.
Turklāt mazākuma akcionāri Lemberga tiesas prāvā šo jautājumu vairākas reizes esot aktualizējusi un tiesa to skatījusi. “Nekas tāds, kas aprakstīts pieminētajā portālā, netika konstatēts,” sacīja ģenerālprokurors un piebilda, ka par publicētajiem e-pastiem gan viņš neko nevarot pateikt, jo neesot izvērtēts to autentiskums.
“Ir viena nianse, ko šie portāli nav akceptējuši, – no 2008. gada lēmumi par aresta uzlikšanu mantai ir tiesas kompetencē. Neviens prokurors, izmeklētājs vai SAB darbinieks nevar ne izņemt, ne atdot atsavināto mantu. Tur nav iespējamas nekādas darbības, kā to mēģina pasniegt,” skaidroja prokurors Juriss. Savukārt SAB pārstāve sacīja, ka baumas un izdomājumus birojs nekomentēšot.
Kas notiks ar Lemberga krimināllietas iztiesāšanu, ja galvenais valsts apsūdzības uzturētājs Juriss nokļūs ģenerālprokurora krēslā?
J. Juriss: “Jau ilgāku laiku apsūdzības uzturēšana ir kolektīvs darbs, turklāt jāņem vērā, ka darba apjoms tomēr samazinās. Kopā ar mani strādā arī prokurori Aivis Zalužinskis un Ilga Paegle. Ģenerālprokuroram ir jābūt koncentrētam uz nepieciešamās palīdzības sniegšanu, atbalstu tiem prokuroriem, kuri strādā pie smagām un sevišķi smagām lietām, kas sabiedrībā radījušas lielu rezonansi. Ģenerālprokurors nedrīkst no tā visa norobežoties.”
Ģenerālprokurora izraudzīšanās
Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaras beidzas 11. jūlijā. Ģenerālprokurora pilnvaru laiks ir pieci gadi, viņš amatā var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Tieslietu padome lēmumu par piemērotāko kandidātu pieņem, balsojot par katru pretendentu atsevišķi. Sēdes laikā padome izlemj, vai balsojums būs slēgts vai atklāts.
Ģenerālprokurora amatam tiek virzīts kandidāts, par kuru nobalsojusi vairāk nekā puse no likumā noteiktā Tieslietu padomes locekļu kopskaita (8 balsis).
