Lai čekas maisus paglābtu no laikazoba, rosina to digitalizāciju 3
Par to, kā jānotiek Valsts drošības komitejas materiālu zinātniskai izpētei, drīzumā kopīgi lems Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Saeimas, muzeju un zinātnisko institūtu pārstāvji.
Uzdevumu zinātniski izpētīt čekas maisu saturu deva Saeima, maijā pieņemot grozījumus likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Likumā teikts, ka vajag zinātniski, vēsturiski un juridiski izpētīt un izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. VDK dokumentu zinātnisko izpēti uzticēja veikt Ministru kabineta izveidotai speciālai starpdisciplinārai komisijai. Šobrīd ar komisijas veidošanu nodarbojas IZM, jo tās kompetencē ietilpst zinātnes joma. Ministrija aicinājusi darbam komisijā savus pārstāvjus izvirzīt Latvijas Nacionālajam vēstures arhīvam, Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātei, Vēstures institūtam, Sociālās atmiņas pētniecības centram, Filozofijas un socioloģijas institūtam, Latvijas Nacionālam vēstures muzejam, Okupācijas muzejam un Okupācijas izpētes biedrībai. Visi aicinātie kandidatūras izvirzījuši. Izglītības un zinātnes ministres padomnieks Didzis Šēnbergs pagaidām atturējās izpaust, kādas personas ieteiktas darbam komisijā. Kopumā komisijā varētu darboties desmit līdz divdesmit personas.
Komisijas sastāvs vēl būs jāapstiprina Ministru kabinetam.
Pētīs trīs gadus
Jau nākamajā nedēļā paredzēta pirmā sēde, kurā gan pagaidām lems tikai par sagatavošanos izpētei. Tiks spriests arī par veidiem un principiem, pēc kuriem notiks zinātniskā izpēte. Kaut arī likums paredz, ka komisija jāizveido līdz nākamā gada sākumam, D. Šēnbergs spriež, ka ir noderīgi pasteigties. Ja komisija jau tagad izstrādās darba plānu, tā līdz nākamā gada budžeta apstiprināšanai, arī pagūs pieprasīt un, cerams, saņemt finansējumu.
Pagaidām nav skaidrības, cik daudz naudas būs nepieciešams, lai nodrošinātu komisijas darbību. Nojaušams gan, ka gana apjomīgi līdzekļi būs vajadzīgi dokumentu digitalizācijai. Latvijas Nacionālā vēstures arhīva pārstāvis Ainārs Bambals teic, ka lielu daļu VDK dokumentu pēc 20 vai 30 gadiem vairs nevarēs izlasīt. Tie aizpildīti ar ķīmisko zīmuli un teksts pamazām izdziest. Daļa dokumentu rakstīti uz ļoti neizturīga papīra. Tāpēc dokumentus vajadzētu digitalizēt, lai saglabātu nākamajām paaudzēm un arī pētniekiem būtu ērtāk strādāt. Digitalizēšanas izmaksas nav aprēķinātas. Taču A. Bambals stāsta: zināms, ka 15 000 lietu par nomenklatūras darbiniekiem digitalizēšana izmaksātu 200 000 eiro. Čekas dokumentu ir vēl vairāk. Arī D. Šēnbergs piekrīt, ka laikazobs dokumentus sagrauzis. “Zinātniskās izpētes ietvaros dokumentus daudz šķirstīs un pētīs, tas sairumu var tikai paātrināt,” teic D. Šēnbergs.
Kā tiks atalgots komisijas locekļu darbs, kuriem pašiem būs jāveic izpēte, pagaidām nav skaidrs.
Darbs komisijai būs jāpabeidz līdz 2018. gada 17. jūnijam. D. Šēnbergs gan uzskata, ka būtu pareizi ar izpētes starprezultātiem sabiedrību iepazīstināt jau agrāk.
Pret komunistiem un čekistiem
Sagatavošanās sēdē aicināta piedalīties arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), kura bažījas, ka komisijas darbā varētu iesaistīties personas, kuras pie VDK dokumentiem nebūtu pielaižamas.
Viņa arī norāda, ka likumā diemžēl nav noteikti nekādi kritēriji, kādām personām būtu jāveic čekas dokumentu izpēte. Rezultātā var rasties situācija, ka čekas darbību pēta tie, kuri paši vajājuši disidentus vai citādi stiprinājuši represīvo padomju sistēmu. “Tas komisijas darbu padarītu par farsu,” tā I. Mūrniece.
D. Šēnbergs šādas bažas noraida: “Ir pilnīgi nepieļaujami, ka komisijas darbā varētu iesaistīties personas, kas pašas varētu būt saistītas ar VDK, kā arī cilvēki, kas bijuši Latvijas komunistiskās partijas biedri vai darbojušies padomju nomenklatūrā. Pat ja šie cilvēki mainījušies, nav pieļaujams, ka viņu līdzdarbošanās diskreditētu komisijas darbu.”
D. Šēnbergs gan piebilda, ka tikšot uzklausīti visi ieteikumi par to, kā un kas jāpēta. Tātad ieteikumus varēs sniegt arī tie, kuri nav komisijas locekļi.
Iespējams, politiķu bažas saistītas ar to, ka LU Vēstures fakultāte darbam komisijā līdz ar trīs citiem vēsturniekiem izvirzījusi Antoniju Zundu, kuram tiek pārmesta padomiskā pagātne un tas, ka, padomju varas norieta gados viņš, būdams Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns, vērsies pret studentu, padomju disidentu Konstantīnu Pupuru. LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns Andris Šnē apgalvo, ka darbam komisijā izvirzīti tie fakultātes pārstāvji, kuri jau līdz šim pētījuši 20. gadsimta notikumus. Zinātnieku darbībai padomju laikā uzmanība jau pievērsta. A. Šnē norāda, ka A. Zunda ir respektabls vēsturnieks, kurš vadījis, piemēram, pie Valsts prezidenta izveidoto vēsturnieku komisiju.
VDK bibliotēka vēl nav uzieta
Jāpiebilst, ka paši politiķi, kaut arī piedalīsies komisijas pirmajā sēdē – kopā ar I. Mūrnieci turp došoties arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne, kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete –, komisijas pastāvīgajā darbā nepiedalīsies.
Likums arī paredz, ka pēc zinātniskās izpētes VDK materiāli būs publiski pieejami, tiesa gan, valdības noteiktajā kārtībā un apjomos. Jāpiebilst, ka jau tagad tikai maza daļa no VDK dokumentiem ir slepena. A. Bambals arī norāda: neatkarības atgūšanas laikā VDK dokumenti tika sadalīti vairākās daļās, kas saskaņā ar arhivēšanas principiem bija nepieļaujami. Tagad, piemēram, pat nav zināms, kur atrodas VDK bibliotēka, kurā bija dažādas instrukcijas un rokasgrāmatas, ko arī nepieciešams izpētīt, lai pilnībā saprastu čekas darbību.
