Sāks ar obligāto veselības maksājumu, bet sola, ka “uz rokas” iedzīvotājiem naudas būs vairāk 2
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Finanšu ministrija (FM) diskusijai valdībā vakar iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstību, un no tā izriet, ka FM piedāvā plānotās nodokļu izmaiņas veikt trijos posmos. Kā pirmais pasākums tiek piedāvāta obligātā veselības apdrošināšanas maksājuma ieviešana no nākamā gada.
Ja plāns tiek apstiprināts piedāvātajā versijā, tad iedzīvotāju nodokļu maksājumiem nevajadzētu pieaugt, jo veselības maksājums tiks ieviests, pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un solidaritātes nodokļa likmes. Tiek solīts, ka iedzīvotājiem “uz rokas” paliekošais naudas daudzums varētu pat nedaudz pieaugt.
No 2021. gada tiek piedāvāts ieviest piecus procentpunktus lielu veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu, pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un solidaritātes nodokļa likmes.
Lai nodokļu likmju pārdales rezultātā nepalielinātos nodokļu slogs personām ar zemiem un vidējiem ieņēmumiem, tiek paredzēts palielināt diferencēto neapliekamo minimumu no 300 eiro līdz 350 eiro mēnesī. Tāpat plānots ieviest minimālo sociālo iemaksu apmēru visiem tiem vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru.
Lai nepalielinātu kopējo darbaspēka nodokļu likmju apmēru, plānots samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvās likmes no 20% līdz 18% ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā, no 23% līdz 21% (ienākumiem 20 004–62 800 eiro gadā) un no 31,4% līdz 27,55% (ienākumiem virs 62 800 eiro gadā).
Finanšu ministrija uzskata, ka, ieviešot visus šos pasākumus, 2021. gadā darbiniekam samaksātā darba alga pēc nodokļu nomaksas nedaudz palielinātos, salīdzinot ar 2020. gadu. Problemātiska paliek situācija ar tiem strādājošajiem, kuriem ir apgādājamie, tādēļ Labklājības ministrija aicināta izvirzīt priekšlikumus, kā palīdzēt mājsaimniecībām, kurām ir vairākas apgādībā esošas personas un vidējais ienākumu līmenis uz personu ir zems.
Izmaiņas katru gadu
FM piedāvā nākamās nodokļu sistēmas izmaiņas veikt attiecīgi 2022. un 2023. gadā. 2022. gadā plānots veikt izmaiņas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem, proti, uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Šīs izmaiņas paredz, ka vispārējā nodokļu režīmā strādājošie uzņēmumi un pašnodarbinātie maksās sociālās iemaksas no visa saimnieciskās darbības ienākuma, ja tie pārsniedz 20 004 eiro gadā (1667 eiro mēnesī).
Savukārt trešajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stātos spēkā no 2023. gada, plānots noteikt, ka visos saimnieciskās darbības ienākumu līmeņos sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek maksātas pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk par minimālajām noteiktajām. Vienlaikus tiek paredzēts, ka no 2021. gada vairs nebūs spēkā speciālais nodokļu režīms autoratlīdzībām. Uz autoratlīdzībām attiektos tādi paši nodokļu maksāšanas nosacījumi kā uz citām saimnieciskās darbības formām.
Reformēs mikrouzņēmumus
Finanšu ministrija uzskata, ka mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms ir pakāpeniski jāierobežo un jāpielīdzina vispārējam darbaspēka nodokļu režīmam. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas, MUN maksātājiem obligāto sociālo iemaksu slogs ir gandrīz trīs reizes mazāks nekā vispārējā nodokļu maksāšanas režīma darba devējiem un rezultātā iedzīvotāju skaits, kuri nav sociāli apdrošināti, ir liels.
Jāatgādina, ka no aptuveni 900 tūkstošiem strādājošo Latvijā gandrīz trešdaļa jeb 273 tūkstoši maksā sociālās iemaksas, kas ir mazākas par minimāli nepieciešamajām. FM piedāvā, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīmā no 2021. gada varēs turpināt strādāt tikai pensionāri un invalīdi. Būtiskas izmaiņas gaida arī pašnodarbinātos – paredzēts, ka triju gadu laikā nodokļu slogs viņiem pakāpeniski pieaugs, būtībā pielīdzinot viņus vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem.
Starp citām FM piedāvātajām nodokļu izmaiņām ir arī pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakai. Paredzētas arī jaunas nodokļa likmes transportlīdzekļiem atkarībā no CO2 izmešiem. Lai novērstu vecu un nolietotu vieglo auto ievešanu un reģistrēšanu Latvijā no Rietumeiropas valstīm, paredzēts arī atjaunot vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli.
Būs strīdi
Finanšu ministrija informē, ka pirms diskusijas valdībā piedāvātais dokuments par nodokļu politiku tiks izskatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēdē. Ministru kabinetā ziņojumu plānots skatīt nākamajā nedēļā.
Latvijas Bankas (LB) ekonomists Kārlis Vilerts aģentūrai LETA izteicies, ka Finanšu ministrija piedāvā nodokļu rokādi, palielinot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi un vienlaikus samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa slogu, taču šādā gadījumā strādājošiem ar apgādībā esošām personām nodokļu slogs pat pieaugtu.
Tāpat viņš atzīmējis – lai gan šī nodokļu rokāde palielina sociālo iemaksu daļu, kas paredzēta veselības aprūpei, ar to ne tuvu nav pietiekami, lai nosegtu visas nozares nepieciešamības un finansējumu: “Līdz ar to arī turpmāk piedzīvosim jau ierasto situāciju, kad ik gadu budžeta pieņemšanas procesā būs cīņa par atlikušo veselības aprūpes nozares funkcionēšanai nepieciešamo finansējuma daļu.”
Par to, ka par Jāņa Reira (“Jaunā Vienotība”) vadītās Finanšu ministrijas piedāvājumu sagaidāmi lieli politiski strīdi, jau liecina koalīcijas partneru – Jaunās konservatīvās partijas – pārstāvja, Saeimas deputāta Krišjāņa Feldmana pirmā reakcija pēc FM izplatītā paziņojuma vakar. Piedāvājums nodokļu reformai esot katastrofāls, neesot pieļaujams, ka “tiek celti vismaz pieci dažādi nodokļi”, un “ir nepieciešams runāt par kompleksu reformu”, aģentūrai LETA teicis K. Feldmans.
“Piedāvājums, kas uzlikts galdā, nav pieņemams, jo tas parāda, ka ir mēģinājums krīzes laikā noraut rokas bremzi – līdzīgi kā bija pirms desmit gadiem ar nodokļu celšanu un izdevumu samazināšanu, tādējādi bremzējot citu ekonomikas pretciklisko pasākumu izdošanos.”
Ministrs: “Lai nodokļu sistēmu padarītu taisnīgāku.”
Jānis Reirs, finanšu ministrs: “Covid-19 izraisītā krīze skaidri parādīja, ka mūsu valstī ir daudz cilvēku, par kuriem netiek veiktas vismaz minimālas sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Līdz ar to viņi paliek bez sociālā nodrošinājuma – slimības pabalstiem, vecuma pensijām, arī pabalstiem krīzes situācijā. Uzlabojumi nodokļu politikā jāveic, maksimāli fokusējoties uz to, lai nodokļu sistēmu padarītu taisnīgāku, kā arī nekavējoties jārisina sociālās aizsardzības nodrošināšana alternatīvajos režīmos strādājošajiem.”
