Veselības aprūpes reformu sāks ar “ideālo” ģimenes ārstu 0
Veselības ministrija (VM) sagatavojusi valdībai informatīvo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu un patlaban apmeklē pašvaldības, lai vienotos par slimnīcu profilu, kā arī par iespējām nodrošināt ar telpām ģimenes ārstus un viņu medicīnisko palīgpersonālu.
Reformas viens no galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt labu ģimenes ārstu aprūpi jebkuram Latvijas iedzīvotājam, tāpēc ministrija ir radījusi “ideālās” ģimenes ārsta prakses modeli ar optimālo pacientu skaitu – 1500 iedzīvotājiem. Ministrija aprēķinājusi, ka tad ārsts vienam slimniekam varēšot veltīt pietiekami daudz laika.
Veselības ministre Anda Čakša vēlas panākt, lai ģimenes ārsti nebūtu kā vientuļie zaldāti, bet veidotu kopprakses. “Mazāk apdzīvotajās teritorijās koppraksē varētu apvienoties trīs ģimenes ārsti, kamēr lielākajās pilsētās – seši. Praksēs papildus vajadzētu būt gan fizioterapeitam, gan vecmātei, arī pediatram… Koppraksēs ārstiem būtu jāstrādā maiņās, lai ārsts būtu pieejams arī vakara stundās un brīvdienās. Pastāv jautājums, vai prakse izvēlēsies algot arī dežūrārstu. Skaidrs ir viens – lai īstenotu šo modeli, pretī ir jābūt finansējumam,” uzsvēra A. Čakša.
Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska atbalsta piedāvāto modeli, jo tas esot veidots pēc Eiropas attīstīto valstu primārās veselības aprūpes principiem. Taču viņa norādīja, ka atšķirībā no Rīgas un citām lielajām pilsētām ģimenes ārstu kopprakses laukos ir ļoti apšaubāma prasība infrastruktūras dēļ.
VM veidos sadarbību ar pašvaldībām par telpu nodrošinājumu ģimenes ārstiem. Ārsti nereti ir saspiesti vienā kabinetā kopā ar medicīnas māsām, lielajās pilsētās vienā telpā maiņās strādājot pat divas ģimenes ārstu prakses, kas nenāk par labu pacientiem un mediķiem.
A. Čakša: “Ja tiks sakārtota primārā veselības aprūpe, tad mazāk slimnieku nokļūs neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļās un mazāk nosūtīs pie speciālistiem. Darbs ir ļoti apjomīgs un par to prasās labāki samaksas nosacījumi, protams, ņemot vērā padarītā kvalitāti. Izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu piešķirto finansējumu – vairāk nekā 19 miljonus eiro –, kā arī valsts budžeta naudu, būs iespējams apmācīt gan ģimenes ārstus, gan arī citu specialitāšu mediķus, kuriem būtu jāpaplašina zināšanas.
Ar struktūrfondu naudu tiks palīdzēts cienīgi pabeigt savu darbu tiem ģimenes ārstiem, kas ir pensijas vecumā. Lai notiktu paaudžu nomaiņa, šogad rezidentūrā liels akcents ir likts tieši uz ģimenes ārstu apmācību. Ministru kabineta noteikumi ļauj praksi ātri nodot jaunajam ārstam, taču ministrijai ir jāatrod motivācija, lai paaudžu maiņa notiktu aktīvāk.”
Ministrija iecerējusi arī reorganizēt slimnīcas. Pasaules bankas ziņojumā ir konstatēts, ka, piemēram, olnīcu vēža pacientu mirstība pēc operācijas bijusi 1,5 reizes augstāka zemas intensitātes slimnīcās salīdzinājumā ar slimnīcām, kur šīs operācijas veic daudz biežāk. Lai uzlabotu ārstniecības kvalitāti, stacionāro pakalpojumu sniedzēji tiks iedalīti četros līmeņos, taču vēl nav pilnībā skaidrs, kurā līmenī katra slimnīca ierindosies. Patlaban par to notiek sarunas ar pašvaldībām, un aprīļa vidū ministre tiksies arī ar Latvijas Slimnīcu biedrību.
Ministrija pagājušajā gadā iezīmēja stratēģiski svarīgās slimnīcas, kas atrodas reģionu centros, un tās ir – Vidzemes slimnīca Valmierā, Rēzeknes, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Liepājas slimnīca, kā arī Ziemeļkurzemes slimnīca Ventspilī. Bet ap šīm slimnīcām plānots veidot atbalsta slimnīcas. Svarīgākais ir, lai pacients nepieciešamības gadījumā stundas laikā tiktu nogādāts reģionālajā slimnīcā. Šobrīd slimnīcas savstarpēji cīnās gan par slimnieku, gan cilvēkresursiem jeb mediķiem, pārpērk viena no otras ārstus. Kad slimnīcām būs kopīgi jādomā par apkalpojamās teritorijas iedzīvotājiem, tad resurss tiks plānots kopīgi, cer ministrijas veselības aprūpes politikas veidotāji.
“Ministrija piedāvā veidot sadarbības modeli, ko mēs atbalstītu gan ar burkānu, gan, iespējams, mazliet arī ar pātagu. Patlaban notiek sarunas gan ar pašvaldību, gan slimnīcu vadītājiem, lai varētu skaidri noteikt akūto slimnieku gultu skaitu uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju, kā arī hronisko slimnieku gultu skaitu tajās slimnīcās, kas būs kā atbalsta slimnīcas reģionālajām ārstniecības iestādēm. Būtībā līdz šim hronisko slimnieku gultas vispār nebija, tā vietā pastāvēja tā sauktās aprūpes gultas. Tagad skaidri pasakām, ka būs gultas hroniskiem slimniekiem, ar kuriem ģimenes ārsts nespēj tikt galā mājas apstākļos un kuriem nepieciešams pāris dienu atrasties slimnīcā. Tiesa, ir precīzi jānosaka, ar kādām veselības problēmām pacients tur ir jāuzņem un cik plaša apjoma palīdzība ir jāsniedz. Līdz ar lielāku iespēju ārstēties hroniskajiem slimniekiem plānojam līdz 2023. gadam pakāpeniski samazināt akūto slimnieku gultu skaitu. Pastāvēs arī trešā gultu grupa – sociālās gultas, ko organizēs pašvaldības. Šiem slimniekiem nereti ir diagnoze “viens mājās”, nav kas iedod medikamentus, sagatavo ēdienu. Tas gan vēl ir diskusijas temats, kādā veidā panākt, lai sociālais pacients neatrastos slimnīcā,” pastāstīja veselības ministre.
Šo sadarbības modeli jau ir atbalstījusi Preiļu novada pašvaldība un slimnīca. Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda pastāstīja, ka slimnīca centīsies veidot ciešāku sadarbību ar Rēzeknes slimnīcu un ka Preiļu slimnīca esot tuvu tam, lai izpildītu 2. līmeņa slimnīcām izvirzītās prasības. Šajā ārstniecības iestādē ir terapijas, neiroloģijas, ginekoloģijas, dzemdību nodaļa, kur pagājušajā gadā piedzima 485 mazuļi, kā arī aprūpes nodaļa, tiek sniegta ķirurģiskā palīdzība, taču ir nodoms izveidot arī pediatrijas nodaļu ar vismaz piecām gultām. Ģimenes ārsti esot pietiekami kompetenti pediatrijas jautājumos, tāpēc, iespējams, viņi tikšot iesaistīti šīs ieceres īstenošanā.
