Sākotnējie rezultāti: Azerbaidžānas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi valdošā partija 0
Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva valdošā partija izcīnījusi vairākumu vietu nule kā notikušajās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās, liecina vēlēšanu komisijas apkopotie sākotnējie rezultāti.
Partija “Yeni Azerbaijan” (“Jaunā Azerbaidžāna”; YAP) izcīnījusi 65 no parlamenta 125 vietām, pēc rezultātu apkopošanas no 87% iecirkņu pavēstīja centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Mazahirs Panahovs.
Atbilstoši provizoriskajiem rezultātiem neatkarīgie deputāti ieņems vairāk nekā 40 deputātu krēslus.
Valdošā partija, kurai nebija tikpat kā nekādas konkurences no opozīcijas puses, bija solījusi, ka svētdienas vēlēšanas būs demokrātiskas, tomēr opozīcijas partijas kritizēja valdību, norādot, ka tām bijušas ierobežotas iespējas izvērst kampaņu, un vairākas partijas balsojumu boikotēja.
“Vēlēšanas bija pilnībā falsificētas,” ziņu aģentūrai AFP norādīja opozīcijas partijas “Musavat” līderis Arifs Gadžilijs, uzsverot, ka plaši izplatīta bijusi nelikumīga biļetenu mešana urnās un vairākkārtīga balsošana.
Vēlēšanu komisijas kontrolē Alijeva partija, bet telekanāli nav atvēlējuši ētera laiku opozīcijas partijām.
Vara pamatā ir koncentrēta prezidenta rokās, un parlamentam politiskajā sistēmā ir ierobežota loma.
Alijevs Azerbaidžānas autoritārā režīma vadībā atrodas kopš 2003.gada, kad no dzīves aizgāja viņa tēvs – Azerbaidžānas padomju laika līderis un bijušais Valsts drošības komitejas ģenerālis Heidars Alijevs.
Alijevu dinastijas pārvaldītā Azerbaidžāna izpelnījusies starptautiskās sabiedrības nopēlumu par politisko oponentu vajāšanām un neatkarīgo mediju apspiešanu.
Svētdienas vēlēšanas novēroja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pārstāvji.
Azerbaidžānas ārkārtas parlamenta vēlēšanās piedalījušies 2,39 miljoni iedzīvotāju no 5,32 miljoniem balsstiesīgo, tādējādi kopējā aktivitāte ir nepilni 48%, apliecināja centrālajā vēlēšanu komisijā.
Pavisam Azerbaidžānā ir 10,027 miljoni iedzīvotāju.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Panahovs informēja, ka vēlēšanas uzskatāmas par notikušām visos vēlēšanu apgabalos.
Azerbaidžānas ārkārtas vēlēšanās piedalījās 1314 deputātu kandidāti, kuri pārstāvēja 19 politiskos spēkus, taču Azerbaidžānas parlamentā raksturīgs liels neatkarīgo deputātu īpatsvars. Vēlēšanas notikušas 5573 vēlēšanu iecirkņos.
Azerbaidžānā darbojas vienpalātas parlaments, kas sastāv no 125 deputātiem. Deputāti tiek izvēlēti uz piecu gadu termiņu vispārējās vēlēšanās pēc mažoritārās sistēmas vienmandāta apgabalos. Esošais parlamenta sastāvs tika ievēlēts 2015.gada novembrī notikušajās vēlēšanās.
Kārtējām parlamenta vēlēšanām Azerbaidžānā bija jānotiek 2020.gada novembrī, taču YAP, kuru 1992.gadā dibināja valsts vadītājs Heidars Alijevs un kurai piederēja deputātu mandātu vairākums, pagājušā gada novembrī ierosināja parlamenta atlaišanu. Partija skaidroja savu lēmumu ar vajadzību atbalstīt valstī uzsākto reformu ceļu, veikt izmaiņas likumdošanā, kā arī padarīt parlamenta sastāvu gados jaunāku.
Jāpiebilst, ka iniciatīvu atbalstīja arī opozīcija un neatkarīgie deputāti. Deputātu lēmumu apstiprināja Konstitucionālā tiesa.
2019.gada 5.decembrī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs parakstīja rīkojumu par piektā sasaukuma parlamenta atlaišanu un vienlaicīgi pasludināja, ka parlamenta ārkārtas vēlēšanas notiks 2020.gada 9.februārī.
Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka YAP arī šajā sasaukumā iegūs absolūto vairākumu.
