Sākoties ANO klimata konferencei, līderi sola īstenot “zaļo revolūciju” 2
Ierodoties uz ANO klimata konferenci Madridē, valstu līderi pirmdien solījuši īstenot “zaļo revolūciju”.
“Vai mēs tiešām vēlamies, ka mūs atceras kā paaudzi, kas iebāza savu galvu smiltīs?” jautāja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, sākoties divu nedēļu ilgajai “COP25” konferencei, kurā plānots detalizētāk apspriest Parīzes klimata vienošanās prasību īstenošanu.
Konferencē piedalīsies valstis, kas parakstījušas ANO vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.
Pasaulē arvien vairāk aktivizējoties diskusijām par draudošo klimata krīzi, uz valstu līderiem tiek izdarīts arvien lielākas spiediens aktīvāk un efektīvāk cīnīties pret klimata pārmaiņām.
Piektdien tūkstošiem protestētāju Austrālijā, Indijā, Eiropā un citur pasaulē demonstrācijās pievērsa uzmanību “ārkārtējam stāvoklim klimta jomā”, ko pagājušajā nedēļā izsludināja Eiropas Savienība (ES), un arvien skaidrākajiem pierādījumiem par globālās sasilšanas smagajām sekām.
Spiedienu uz līderiem turpina izdarīt arī skolēnu protestu kustība “Piektdienas nākotnei”, kuru iedvesmojusi zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga.
Gutērrešs piedāvāja līderiem divus ceļus attiecībā uz pasākumiem cīņai pret klimata pārmaiņām: cerības ceļu un padošanos.
Pirmā ceļa izvēle nozīmē samazināt fosilās degvielas izmantošanu un panākt līdz 2050.gadam kopējo oglekļa dioksīda emisiju neitralitāti, norādīja Gutērrešs.
ANO ģenerālsekretārs ir brīdinājis, ka siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijas samazināšana, par ko līdz šim panāktas vienošanās saskaņā ar 2015.gadā Parīzē noslēgto vienošanos, ir “pilnīgi neadekvāta, lai ierobežotu globālo sasilšanu robežās no 1,5 līdz diviem grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar laiku pirms rūpnieciskās revolūcijas.
Sākotnēji bija plānots, ka ANO konferenci, kas veltīta klimata pārmaiņām un ar tām saistītiem jautājumiem, šogad organizēs Brazīlija, taču pēc labējā politiķa Žaira Bolsonaru ievēlēšanas prezidenta amatā Brazīlija pagājušajā gadā atteicās no šī uzdevuma.
Pēc tam konferences organizēšana tika uzticēta Čīlei, kura plašo pret valdību vērsto protestu dēļ pēdējā mirklī paziņoja, ka to nedarīs, tādēļ pasākums tika pārcelts uz Spāniju.
Konferences uzdevums ir sagatavot ambiciozus mērķus valstīm nākamajam gadam, veidot alianses un stiprināt ticību klimata aizsardzības pasākumiem.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena brīdināja, ka bezdarbība ilgtermiņā izmaksās vairāk nekā proaktīva pieeja.
Jaunā EK, kas darbu sāka tikai vakar, desmit dienu laikā nāks klajā ar savu plānu vides un klimata aizsardzībai – Eiropas Zaļo līgumu, sacīja Leiena.
Lai gan neviens no Vācijas ministriem neapmeklēja konferences atklāšanu, jo sarunas ministru līmenī plānotas konferences otrajā nedēļā, Vācijas vides ministre Svenja Šulce piebalsoja Leienas sacītajam.
“Jo ilgāk mēs gaidām, jo grūtāk un dārgāk tas kļūs,” brīdināja ministre.
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels aicināja īstenot “zaļo revolūciju”.
“Mums bijusi rūpnieciskā revolūcija, mums bijusi tehnoloģiskā revolūcija, tagad pienācis laiks zaļajai revolūcijai,” sacīja Mišels.
Francijas premjerministrs Eduārs Filips pirms konferences norādīja, ka “Eiropa saražo aptuveni 10% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešiem, tādēļ tas nav kontinents, uz kuru šodien gulstas vislielākā atbildība, bet Eiropa ir kontinents, kas vēlas uzņemties vadību”.
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess aicināja Eiropu uzņemties vēl lielāku atbildību par globālo emisiju. Viņš sacīja, ka Eiropa sāka rūpniecisko revolūciju un tai būtu jāvada arī centieni samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju.
Sančess paziņoja, ka Spānija samazinās savu emisiju ātrāk, lai sasniegtu Parīzes klimata vienošanā mērķus.
Taču Gutērrešs brīdināja, ka līderiem ne tikai jāsasniedz Parīzes vienošanās mērķi, bet arī ievērojami jāpalielina savas ambīcijas šajā jomā.
Gaidāmās divas konferences nedēļas solās būt spraigas, jo līderiem jāatrisina vairāki jautājumi, kas palika nepabeigti no pērnā gada konferences Polijā, tostarp jautājumi par starptautisku emisijas tirdzniecības sistēmu izveidi un kompensācijām nabadzīgajām valstīm par zaudējumiem, kas saistīti ar klimata izmaiņām.
“COP25” tiek uzskatīta par pakāpienu ceļā uz nākamgad plānoto samitu, kas solās būt daudz nozīmīgāks.
