Sakopts mežs ir laba vieta, kur smelties enerģiju jauniem darbiem un izaicinājumiem 0
Mārtiņš Ailts, žurnāls “Baltijas Koks”
Nu jau ceturto gadu pēc kārtas Latvijas Meža īpašnieku biedrība rīko konkursu meža īpašniekiem Sakoptākais mežs. Biedrība no saņemtajiem pieteikumiem izraudzījās septiņus meža īpašumus. Ņemot vērā, ka apbalvošana kavējas Covid-19 ierobežojumu dēļ, līdz pasākuma norisei iepazīstināsim ar konkursā pieteikto īpašumu saimniekiem – šoreiz tas būs jelgavnieks Atis Poga, kurš apsaimnieko savu īpašumu Vecpiņņi Valgundes pagastā.
Nedaudz par Ati no studiju gadiem
Starp citiem konkursa finālistiem Atis man ir vispazīstamākais – kopā paralēlkursos studējām Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē un darbojāmies studējošo mežkopju biedrībā Šalkone, kur jau studentu laikos Atis manā redzeslokā nonāca savas atsaucības, aktīvās iesaistes kopīgos pasākumos un ģimeniskuma dēļ.
Atceros, ka Atis reiz studentu biedrības biedriem organizēja sporta spēles savas ģimenes mājā, kur nedaudz iepazinām gan foršo vectēvu, kuram, cik noprotu, ir vislielākais nopelns Ata lēmumā izglītoties Meža fakultātē, gan jaukos vecākus, kuriem pateicoties Atis izstaro ģimeniskumu, draudzīgumu un uzticību. Tas arī izskaidro to, kāpēc Atim tik viegli iesaistīt ģimeni un pat draugus nu jau sava no vectēva mantotā meža apsaimniekošanā.
Ģimene un draugi gan visbiežāk tiek iesaistīti tieši lielajos darbos – meža atjaunošanā un kopšanā. Spēja iesaistīt ģimeni un draugus šādos darbos ir ļoti augstu vērtējama, jo, būsim godīgi un atzīsim, ka sūrā patiesība ikdienā lielākajai daļai saimnieku ir tāda, ka mežā viņi strādā vieni paši – ar mačeti, krūmgriezi vai zāģi, cīnās ar odiem, dunduriem, karstumu, aukstumu un visbeidzot ar sevi, jo mežsaimniecībā atšķirībā no citām nozarēm darba augļi vispirms ir jāredz savā iztēlē, tikai pēc tam, pēc ilgāka laika – arī dabā.
Par īpašumu
Vecpiņņi ir klasisks ģimenes mežsaimniecības piemērs, jo meža apsaimniekošanas darbos tiek iesaistīta visa ģimene un tas ģimenei, protams, ar pārtraukumiem, ir piederējis vairākās paaudzēs. Atis mežu ir mantojis no vectēva, kurš viņu ievadījis gan meža apsaimniekošanas, gan mednieka gaitās.
Lai gan starp dalībniekiem Vecpiņņu saimnieks ir pats jaunākais, var just, ka Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē iegūtais grāds mežzinātnē un darbs AS Latvijas valsts meži Atim devis lielu impulsu un pietiekami daudz zināšanu, lai rūpētos par ģimenes zaļo zeltu.
Saimnieka 11,8 hektārus lielajā meža īpašumā, daļēji izmantojot ES atbalsta fondus, izkopts teju katrs kvadrātmetrs, kā arī uzturēts meliorācijas grāvju tīkls. Īpašuma kopšana Atim ir ļoti liels izaicinājums un reizē cīņa ar dabu, jo meža zeme ir ļoti auglīga, līdz ar to ir gan nemitīga cīņa ar apiņiem, kas ir apdraudējums jaunajiem kokiem, gan spēcīgu zāli, kas nomāc jaunos kociņus atjaunotajā meža daļā.
Īpašnieks, sagaidot vērtēšanas komisiju, bija sagatavojis arī ļoti labu uzskates materiālu ar bildēm un kartēm no dažādiem darbiem, lai komisija labāk izprastu paveiktās aktivitātes mežā. Atis pieteicies konkursam, jo ir pārliecināts, ka šo, nu jau teju piecpadsmit gadu laikā ir izdarīts gana daudz, lai īpašumu būtu vērts rādīt plašākai sabiedrībai un, iespējams, iedvesmot arī kādu citu meža saimnieku.
Kāpēc pieteicies konkursam?
Kā stāsta Atis, konkursam viņš plānojis pieteikties jau gadu agrāk, taču uztraucies par to, ka ne visi darbi ir paveikti. Šogad pieteicies, jo bijis gatavs īpašumu rādīt arī citiem.
Tiem, kas vēl tikai domā par dalību šādā konkursā, Atis iesaka, ka nevajag baidīties no nepadarītiem darbiem, jo mežā tādi būs vienmēr, turklāt atzina, ka saņēmis arī ļoti vērtīgus žūrijas ieteikumus, kādā virzienā saimniekot tur, kur pats šaubījies par pareizo izvēli.
Galvenais mērķis bija parādīt savu darbu un iedvesmot citus meža īpašniekus vairāk padomāt par sava meža apsaimniekošanu neatkarīgi no sugas, kas tajā aug. Par pārsteigumu Atim, pēc konkursa tika saņemti arī atzinīgi vārdi no kolēģiem un nozares cilvēkiem, kuri pat nezināja, ka viņam ir pašam savs mežs.
Kāds ir tavs sapņu mežs?
Tas pavisam noteikti ir sakopts mežs. Nav svarīgi vai tur aug baltalkšņi, apse, priede vai kāda cita koku suga, bet vissvarīgākais, ka tas ir sakopts, jo tad tā ir ļoti laba vieta, kur smelties enerģiju jauniem darbiem un izaicinājumiem. Mežā jau darbs ir vienmēr.
Kā tu vērtē sabiedrības negatīvo noskaņojumu pret mežsaimniecību Latvijā?
Diemžēl daļa sabiedrības uzskata, ka mēs tikai cērtam un pēc tam neko mežā nedarām, kas ir kļūdaini un nepareizi. Reālā situācija gan liecina par kaut ko citu, jo visu laiku notiek aktīva mežizstrāde, bet meži kaut kā nebeidzas, to skaits pat pieaug. Viss aug un notiek. Vairāk jāstrādā ar sabiedrības izglītošanu, un viss būs labi.
Kā tu realizēsi pirmos iegūtos līdzekļus no saviem darba augļiem?
Pats svarīgākais ir ieguldīt atpakaļ īpašumā – iegādāties stādāmo materiālu un ierēķināt līdzekļus jaunās un citu audžu kopšanai. Tas, kas paliks pāri, tiks atstāts dēlam. Protams, vēl nav izlemts kādā formā – varbūt tas būs noguldījums bankā, varbūt papildus iegādātā mežā.
Vai mežs ir tavs sapņu darbs?
Viennozīmīgi jā, mežs ir mana ikdiena un sapņu darbs. Jau vairākus gadus ikdienā strādāju par plānotāju AS Latvijas Valsts meži un esmu ļoti apmierināts, jo varu pats plānot savu laiku, daudz atrasties svaigā gaisā, mežā, man ir zināmi savi darba uzdevumi un izpildes termiņi.
Turklāt darbs meža nozarē nozīmē arī zināmu stabilitāti, jo šobrīd Covid-19 dēļ daudzi cilvēki ir zaudējuši darbu, bet mums nekas nemainās, turklāt tā tas bijis arī iepriekšējās krīzēs. Varbūt nākotnē gribēšu ko citu, bet šobrīd jūtos labi.
Ko saka tava otra puse par darbu vienam pašam dziļi mežā?
Iespēju robežās cenšos savu ģimeni iesaistīt visās aktivitātēs. Var jau arī ar otru pusīti braukt nevis uz kafejnīcu, bet uz mežu piknikā un pēc tam mazliet izvingrināt kaulus ar mačeti. Tāpat ir forši, ja ir vieta, kur aicināt satikties arī draugus un radus.
Kāds ir Tavs aicinājums citiem meža īpašniekiem, kas vēl domā par dalību šādos konkursos?
Galvenais ir nebaidīties no domas, ka viss vēl nav izdarīts. Mežs, gluži kā Rīga, nekad nebūs gatavs. Turklāt ir svarīgi arī žūrijai izklāstīt savus nākotnes plānus, jo tādā veidā var gūt vērtīgas atziņas, par kurām varbūt līdz šim nav padomāts.
Ko tu novēlētu citiem meža īpašniekiem Jaunajā gadā?
Pirmkārt, aizbraukt uz savu mežu un apsveikt to dzimšanas dienā, jo bioloģiski ziemas saulgriežus, bet no likumdošanas viedokļa 1. janvāri var uzskatīt par meža dzimšanas dienu.
Otrkārt, pasargāt savas egļu jaunaudzes ceļa malā no eglīšu kārotājiem. Kā to izdarīt? Trīs varianti: pirmais – sēdēt klāt ar mašīnu un sargāt, otrais – paņemt meža krāsas baloniņu un mērķa kokus appūst ar košu krāsu, trešais – ar mačeti nedaudz apstrādāt sānu zarus.
Ņemot vērā Covid-19 izraisītos apstākļus, 2020. gadā nenotiks meža nozares gada balvas Zelta čiekurs pasniegšanas ceremonija, kurā sveic arī konkursa Sakoptākais mežs pirmo triju vietu ieguvējus. Balvas tiks pasniegtas neierastākā veidā, savukārt plašāka sabiedrība ar laureātiem tiks iepazīstināta februārī filmā.
Šogad ierasto balvu fondu – motorinstrumentu jaunaudžu kopšanai un divas dāvanu kartes – papildinās Latvijas Lauksaimniecības universitātes piemiņas velte un kompānijas Makita Oy specbalva. Sociālo tīklu vietnē Facebook ir publicēti īsi videoatskati par katru apskatīto meža īpašumu.
