Konkurss “Sakoptākais mežs” uzsāk sesto sezonu, daudzi palika ārpus izvērtējamo loka 0
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Konkursa “Sakoptākais mežs” žūrija augusta pirmajā nedēļā uzsākusi izbraukumus pie visiem meža īpašniekiem, kuri pieteikušies konkursam un izturējuši atlasi. Šis konkurss, kuru rīko Latvijas Mežu īpašnieku biedrība (LMĪB), norisinās jau sesto gadu.
Šogad konkursa komisijas izvēlētie meža īpašnieki visbagātāk pārstāv Latgali, taču aktīvi bijuši arī Vidzemes un Kurzemes mežsaimnieki. Šovasar uz “Zelta čiekuru” nominācijā “Par ilgtspējīgu saimniekošanu” pretendēs septiņi meža īpašnieki: Juris Mālakalns Madonas novadā, Andis Malējs Cēsu novadā, Valērijs Drozdovs Krāslavas novadā, Larss Džordžs Hedlunds Rēzeknes novadā, Ludvigs Karvelis Ludzas novadā, Valdis Kalns un Oskars Kugelans Kuldīgas novadā.
“Visi pieteiktie īpašumi ir uzmanības cienīgi. Lai atlasītu labākos, redzot dabā viņu prezentēto īpašumu, rūpīgi jāizvērtē katrs no tiem. Mēs gribam pateikties visiem, kuri pieteicās. Arī tiem kuri šoreiz palika izvērtējamo loka ārpusē,” saka LMĪB vadītājs Arnis Muižnieks.
Konkursanti tiek svērti, vērtējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību cirsmu atjaunošanai, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas plānošanai, meža zinātnieku atziņu izmantošanai un arī sadarbībai ar pašvaldību.
Protams, sava nozīme arī tam, kā meža īpašnieks prezentē savu saimniekošanas prasmi un vērtības, pie kurām turas, daļu savas dzīves atdodot mežam. Un nav jau tā, ka komisija aizbrauc, konkurss beidzas un viss aizmirstas.
Trīs no konkursantiem, kuri spējuši uz vērtētājiem atstāt visspilgtāko iespaidu, tiek virzīti meža nozares gada balvai “Zelta čiekurs”. Taču arī tie, kuri šo balvu nesaņem, atstāj savas dzīves dziņas pēdas nospiedumu meža nozares informatīvajā telpā.
Tā zīmīgas ir pagājušā gada konkursa dalībnieka Andreja Ieraga atziņas: “Mežs man neļauj zaudēt spēju rūpēties pašam par sevi. Viss, ko tajā daru, piepilda manu mūžu.”
Un arī Alda Bondara pārdomas: “Savā ziņā esmu uz to lietu pasists, varbūt pat nedaudz slims. Jūtu, vajadzētu kaut ko izcirstu nopirkt, lai varētu par mežu rūpēties kā par mazu bērnu. Lai būtu atkal jābrauc un kaut kas jādara.”
Iespaids par pagājušā gada dalībniekiem ir tik spilgts, ka Latvijas Meža īpašnieku biedrība pie tiem nolēmusi organizēt pieredzes apmaiņas braucienu.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
