Sakopjam dvēseļu dārzu. Varbūt pienācis laiks pārmaiņām? 0
“Novērtē, kādus stādījumus veidot un kā kopt apstādījumus kapos. Kritiski novērtē situāciju – varbūt pienācis laiks pārmaiņām,” skaidro kapvietu ierīkotājs Andris Šīmanis no Salaspils.
Apskata rāzes
Ja kāda rāze jeb paklājaugs neaug un jau gadiem, jāpārdomā, kāpēc. Piemēram, ir augi, kas ik pēc dažiem gadiem jāpārstāda. Dažiem noteikti vajadzīga saule, citiem – paēna. Piemēram, tradicionāli populārā kapmirte un efeja klajā, saulainā vietā neaugs.
Pat uz dažādām kapu kopiņām augšanas apstākļi var būt atšķirīgi.
• Ja rāze neieaugas (paklājaugi ir arī dārgi, ja jāpērk), uz kapu kopiņas vasarā var stādīt ledenītes, tās ir izcili izturīgas. Ziemā glītumam kapu noklāj ar skujām.
Savalda saknes
Nejaukas ir populāro klinteņu dzīvžogu un tuvumā augošu koku saknes, kas vienā sezonā piesakņo apmalēs iebērto auglīgo augsni. Lai to ietekmi mazinātu, no apmalītēm izgrābj sakņu pilno augsni un ieklāj melno ģeotekstilu (izskatās kā pīts, no plastmasas). Vislabāk, ja pirms tam noņem apmalītes un tekstilu paklāj apakšā, tas vismaz uz kādu laiku aizkavēs sakņu iekļūšanu. Tad uzber auglīgo augsni un iestāda paredzētos augus. Ģeotekstils arī pasargās melnzemes sajaukšanos ar smiltīm.
Stāda dubļos
Kapu apstādījumiem vislabākā ir tā sauktā kapu zeme un augsne, kas paredzēta podu puķēm. Šajos substrātos ir sastāvdaļas, kas palīdz ilgāk saglabāt mitrumu. Arī mitruma trūkums ir viens no iemesliem, kāpēc augi kapos nīkuļo. Lai augiem pietiktu mitruma ieaugties, pirms stādīšanas augsni pielej tik ļoti, līdz tā kļūst kā dubļi, un stāda augus. Mitrums pamazām iesūksies augsnē, to uzņems arī piebriestošās kūdras un melnzemes frakcijas.
• Vienai standarta kapvietai vajag aptuveni 45 litrus substrāta.
Augsne svarīga
Šīs speciālās augsnes ir dārgas, tāpēc tām trešdaļu vai pat pusi var piejaukt no tās melnzemes kaudzes, ko mēdz atvest pie kapiem pašvaldības (sevišķi lauku kapsētās). Šī augsne īpaši labi derēs, ja jāpiepilda dzīvžoga stādīšanai paredzētie grāvīši.
Augsni pilda kapu kopiņas apmalītēs ar aprēķinu, lai nebūtu pilns līdz pašai augšai. Tas tādēļ, lai varētu ērti apliet stādus un augsne kopā ar lieko ūdeni nenotecētu uz kapvietas seguma.
Mēslo visus
Lielākajai daļai paklājaugu vajag vismaz tagad pavasarī un vēl kādu reizi augšanas sezonā dot mēslojumu. Noteikti tas vajadzīgs visiem apstādījuma augiem (dzīvžogam, ziemcietēm, soliteriem), jo kapu augsnes ir nabadzīgas.
Piemērotākais ir ūdenī šķīstošais mēslojums, kas tūliņ iedarbojas, piemēram, populārais līdzeklis Vito. Granulas (pērnvasar un šopavasar) sausuma dēļ neiedarbojās.
• Jo sliktāk, jo labāk – tādus dzīves apstākļus vēlas tā sauktie saulrieteņi (līdzinās stingriem kāpostiņiem vai rozītēm). Šiem sukulentiem neder ne trekna augsne, ne papildmēslošana, nevajag arī laistīt.
Apcērp klintenes
Ir īstais laiks arī tradicionālo klinteņu dzīvžogu apcirpšanai. To vēlams darīt vairākas reizes sezonā, pēc tam augus samēslojot. Klintenes var cirpt arī netradicionālākā formā, piemēram, ovālu augšmalu, dažādot augstumus (atstājot augstāku pie ieejas daļas, aiz pieminekļa u.c.).
• Ja dzīvžogs pāraudzis, to var nozāģēt līdz pat 5 cm zemu. Salaista, samēslo un gaida, kad ataugs. Lai atkal nepāraug, regulāri cērp jau no mazotnes.
