Kā atjaunot dīķa krastus 0
“Kā atjaunot dīķa krastus, ja tiem izveidojušās izskalojumu vagas lietusgāžu laikā? Kā cīnīties ar niedrēm, neizmantojot amūrus?” MĀRIS
Izskalotas nogāzes
– Lai nepieļautu krastu izskalošanos, virspusē ietekošos nokrišņu ūdeņus vajag kontrolēti novadīt pa izveidotām lietusūdeņu noteces vadziņām. Var izmantot arī augšpusē iebūvētu ūdeņus pārtverošu perforētas caurules drenu ar filtrējoša materiāla aptinumu, tranšejā ieberot oļus, granti, – skaidro hidrotehniķis Māris Mālkalnietis.
Ja izskalojums ir noticis un vagās ieber tikai augsni, rezultāts ir īslaicīgs, jo uzplūstošie ūdeņi no augstākām platībām nepārtraukti radīs izskalojumus, vienlaikus ienesot dīķī grunti. Gandrīz vertikālās, sausās nogāzēs ir redzētas pat pusmetru platas vagas ik pa metram cita no citas.
Pret lietusgāzēm visneizturīgākās ir liesas smilts augsnes. Rupja kļūda ir tikai uzbērt uz smilts nogāzes auglīgu augsni. Ja uzbērto slāni nesastrādā ar pamatnes grunti, tas ātri izžūst, to viegli aizskalo lietus un aizpūš vējš. Lielāka noturība ir smilšmāla nogāzēm, bet visstiprākā – grantainām, ko var pat neapsēt (zāliens ir vislabākais un lētākais nostiprinājuma veids). Mālainākas, auglīgākas grunts nogāzes var apsēt, nepieberot smilšmāla grunti, tās tikai jānolīdzina, jāuzrušina un jāapsēj. Vienkāršu un pret izskalojumiem noturīgu stiebrzāļu maisījumu minerālgruntīm iegūst no pļavas auzenes, sarkanās auzenes, pļavas skarenes, baltā āboliņa.
Ja dīķa saimnieks tomēr nevēlas dīķī novadīt virsūdeņus pa izveidotu padziļinājumu nogāzē, izskalojumu vagas var pildīt ar velēnām, bet tas ir smags darbs.
Niedru audzes
Katrā ūdenstilpē nav vēlams liels augu daudzums, bet pelddīķī tas ir pilnīgi nepieļaujams. Ar ūdensaugiem apklātā spoguļlaukuma daļai jābūt vismaz 5%, bet ne lielākai par 30%.
Parastās niedres (Phragmites australis) ir vislabākie ūdensaugi, jo tām ir spēcīga, vairākus metrus gara sakņu sistēma, kas spēj ļoti efektīvi nostiprināt dīķa krastus. Tomēr visvērtīgākās ir niedru smalkās ūdenssaknes, kas ziemā zem ledus bez saules gaismas uzņem ūdenī esošās barības vielas un uzkrāj tās sakneņos. Salīdzinot ar citiem ūdensaugiem, piemēram, vilkvālītēm, kalmēm, niedru ūdenssaknes 10–15 reižu palielina ūdens attīrīšanas spējas. Protams, šie dīķi attīrošie un spēcīgi augošie ūdensaugi laikus jānopļauj un visas augu daļas jāizvāc no ūdens. Ja to neizdara, nākamajā veģetācijas periodā dīķis aizaug vēl vairāk. Niedres noteikti jānogriež un jāizvāc pirms ledus izkušanas.
Daudz sliktākas ūdens attīrītājas ir platlapu vilkvālītes (Typha latifolia). Saulainā un auglīgā vietā šo sugu ir grūti ierobežot – plešoties uz visām pusēm, gada laikā tā var aiziet uz priekšu pa 2 metriem. Vilkvālītēm blīvā stumbra daļa nespēj uzņemt daudz ūdens, augs barojas ar saknēm, skābekli ūdenī neizdala, bet stipri piesārņo to ar lēni sadalāmām augu daļām. Iznīdēt var, tikai vairākus gadus pēc kārtas sistemātiski nopļaujot dzinumus zem ūdens līmeņa un vēl sagraizot sakneņus. Ja vilkvālītes nav stipri iestiepušās ūdenstilpes dziļumā (vairāk par 50 cm), sakneņus ļoti viegli var izraut ar rokām. Katrā ziņā dīķa tīrībai daudzkārt labāk, ja tajā aug niedres, nevis vilkvālītes!
