Sakņu trupe apdraud ne tikai egles! Padomi, kā pasargāt savu mežu no infekcijas 0
Andis Kociņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Sakņu piepe ir galvenais sakņu trupes izraisītājs Latvijā un boreālos mežos kopumā. Sakņu trupes izplatīšanās, līdzīgi kā priežu lielajam smecerniekam, cieši saistīta ar cilvēka veikto saimniecisko darbību. Celmi un mežizstrādes laikā radītie sakņu un stumbru bojājumi veicina infekcijas izplatīšanos.
Kā pasargāt mežu vai mazināt šīs infekcijas ietekmi uz kokaudzēm, un kas ietekmē sakņu trupi izraisošo sēņu attīstību un izplatību – AS Latvijas valsts meži (LVM) speciālisti, kopā ar zinātniekiem meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, pirms vairāk nekā pieciem gadiem uzsāka pētījumu Sakņu trupes izplatību ierobežojošo faktoru izpēte.
Pētījumu pēc LVM pasūtījuma realizēja Latvijas valsts mežzinātnes institūts Silava laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam. “Pētījumā iegūtās zināšanas ir svarīgas, lai izstrādātu rekomendācijas trupes izplatības ierobežošanai intensīvas mežsaimniecības apstākļos,” skaidro LVM izpētes vadītājs un eksperts meža aizsardzības jautājumos Indulis Brauners, kurš bija iesaistījies izpētes projektā un labprāt dalījās ar gūtajiem secinājumiem un nodevumiem.
Pētīta sakņu piepes bioloģija
Sakņu trupes, ko pamatā izraisa bazīdijsēnes sakņu piepe Heterobasidion annosum un celmene Armillaria spp., izplatības palielināšanās ir saistīta ar mežsaimniecības intensitātes pieaugumu. Iepriekš veiktajos pētījumos konstatēts, ka egles audzēs Latvijā trupējusi ir katra piektā nocirstā egle un sakņu trupes radītie zaudējumi galvenās cirtes aprites laikā var sasniegt vairāk nekā 4000 eiro uz hektāra, bet vidēji sastāda 1050 eiro.
Tāpēc pētījuma mērķis bija analizēt sakņu trupes izplatību ietekmējošos faktorus un izstrādāt rekomendācijas trupes izplatības ierobežošanai. Darbā veikti šādi sakņu piepes Heterobasidion spp. bioloģijas pētījumi:
* sastāva kopšanas cirtēs atstāto mazo dimensiju celmu nozīme un to augstuma ietekme uz sakņu piepes izplatību;
* sakņu trupi izraisošo sēņu sastopamība mākslīgi atjaunotās un dabiski atjaunotās priedes Pinus sylvetris jaunaudzēs;
* sakņu piepes dinamikas pētījumi parastās priedes un klinškalnu priedes Pinus contorta jaunaudzēs;
* sakņu trupi izraisošo sēņu sastopamība pieaugušās priedes audzēs;
* bioloģisko un ķīmisko preparātu efektivitātes salīdzinājums sakņu piepes sporu infekcijas ierobežošanā;
* veikts trupējušās koksnes daudzuma novērtējums egles audzēs;
* analizēta augsnes apstrādes (atstāto sakņu fragmentu) ietekme uz H. annosum sastopamību;
* analizēta mehānisko bojājumu ietekme uz sakņu piepes bazīdijsporu infekciju parastās priedes audzēs;
* analizēta kūdras augšņu ietekme uz sakņu piepes izplatību.
Stādu rezistence pret celmenes infekciju
Meža ražību, kvalitāti un veselību iespējams paaugstināt, izmantojot pret sakņu piepi un celmeni rezistentu stādmateriālu. Tāpēc nepieciešams noskaidrot dažādu koku sugu un atšķirīgas izcelsmes stādmateriāla izturību pret trupi izraisošām sēnēm.
Stādmateriāla uzņēmību, kā arī Armillaria spp. sugu patogenitāti iespējams novērtēt, veicot mākslīgās inficēšanas eksperimentus. Šādi pētījumi Latvijā līdz šim nebija veikti.
Darbā analizēta Armillaria solidipes, A. cepistipes un A. borealis dzīvotspēja, izplatīšanās potenciāls un patogenitāte 5–6 gadus vecos parastās priedes un parastās egles stādos.
Pēc divām veģetācijas sezonām secināts, ka Armillaria spp. micēlija un rizomorfu attīstība uz priedes un egles stādiem neatstāja būtisku ietekmi.
Sakņu piepes mākslīgās infekcijas eksperimenti
Latvijā sastopamas divas no Heterobasidion sugām: priežu sakņu piepe (H. annosum) un egļu sakņu piepe (H. parviporum). Šīs sēņu sugas galvenokārt inficē skuju kokus, bet var inficēt lapu kokus mistrotās audzēs un dažreiz tīraudzēs.
Lai novērtētu dažādu koku sugu uzņēmību pret sakņu piepi, tika ierīkoti parauglaukumi ar dažādu sugu kokiem, kas tika mākslīgi inficēti ar sakņu piepi.
Pēc 10 gadiem analizējot iegūtos datus, zinātnieki nonāca pie vairākiem secinājumiem. Iegūtie rezultāti apstiprināja, ka bērzs, baltalksnis, melnalksnis, apse, osis, ozols salīdzinājumā ar egli ir mazāk uzņēmīgi pret sakņu piepi, tādējādi izmantojami meža atjaunošanā stipri inficētās platībās. Mākslīgās inficēšanas eksperimentā priede bija mazāk uzņēmīga pret sakņu piepi nekā lapegle un egle. Savukārt lapegles un egles audzēs 10 gadu laikā pēc audzes inficēšanas patogēna izraisītā trupe būtiski samazināja pirmā zāģbaļķa kvalitāti, jo strukturālās izmaiņas konstatējamas attiecīgi vidēji 1 m un 2,5 m augstumā.
Sakņu piepes dinamikas pētījumi
Lai novērtētu patogēna izraisīto mežsaimniecisko zaudējumu nozīmību jaunaudzēs un izstrādātu rekomendācijas sakņu trupes izplatības ierobežošanai, tika analizēta infekcijas izplatības dinamika divās klinškalnu un trijās parastās priedes audzēs.
Pētījuma noslēgumā tika secināts, ka abu analizēto priežu sugu jaunaudzēs būtisks infekcijas avots ir iepriekšējās paaudzes celmi, kas nodrošina infekcijas izplatību audzē, sasniedzot 0,9 m gadā. Turklāt, patogēnam akumulējoties audzē, palielinās augļķermeņu attīstībai pieejamā substrāta daudzums, tādējādi sekmējot patogēna primāro un sekundāro izplatību. Līdzīgi kā parastās priedes arī klinškalnu priedes audzēs pēc kopšanas cirtes atstātie neapstrādātie celmi nodrošina jaunu infekcijas centru veidošanos.
Sakņu trupes izplatības novērtējums priežu audzēs
Izvērtējot patogēna izplatību, pētījuma laikā apsekoja 130 audzes dažādos meža tipos 145 ha lielā platībā. Sakņu piepi konstatēja 32 audzēs (25% no analizētajām audzēm). Iegūtie dati liecināja, ka visbiežāk sakņu trupe sastopama pieaugušās priežu audzēs uz auglīgām minerālaugsnēm; īpaši infekcijas risks palielinās vecākās audzēs.
Savukārt, pētot mehānisko bojājumu ietekmi uz sakņu piepes izplatību pieaugušās parasto priežu audzēs, ņemti paraugi no 90 kokiem, kuriem veikta sveķu tecināšana. Analizējot iegūtos koksnes paraugus, varēja secināt, ka mehāniski radītie bojājumi priedes stumbrā neveicina sakņu piepes izplatību.
Sakņu piepes izplatības salīdzinājums dabiski un mākslīgi atjaunotās priežu jaunaudzēs
Lai prognozētu Heterobasidion spp. ietekmi uz priedes audžu ilgtermiņa attīstību un to kvalitāti, nepieciešams noskaidrot patogēna izplatību priežu jaunaudzēs Latvijā.
Tika apsekotas 69 parastās priedes jaunaudzes – 39 mākslīgi atjaunotas un 30 dabiski atjaunotas audzes. Iegūtie dati apliecināja, ka dabiski atjaunotās priedes jaunaudzēs sakņu piepe konstatēta retāk – 27% analizēto audžu. Mākslīgi atjaunotās audzēs sakņu piepe konstatēta būtiski biežāk – 74%. Heterobasidion spp. izplatība mākslīgi atjaunotās audzēs skaidrojama ar biežākiem sakņu kontaktiem vai arī ar to, ka stādīšana veikta tuvu ar sakņu piepi inficētiem celmiem. Tāpēc jāmeklē risinājumi inficēšanās risku samazināšanai, lai nodrošinātu sekmīgu stādīto jaunaudžu attīstību, saglabājot selekcijas efekta pārnesi ražošanā.
Tāpat, apsekojot priedes jaunaudzes, secināts, ka koku kalšanu izraisa priežu sakņu piepe Heterobasidion annosum, kas spēj inficēt gan priedi, gan egli. Tādējādi priedes aizstāšana ar egli stipri inficētās platībās nedos vēlamo rezultātu.
Augsnes apstrādes ietekme uz sakņu piepes izplatību
Viens no veidiem, kā samazināt Heterobasidion spp. pārnesi nākamās paaudzes kokos, ir izstrādāt celmus pēc galvenās cirtes, jo Heterobasidion spp. micēlijs nespēj saglabāt dzīvotspēju, atrodoties augsnē ārpus koksnes substrāta. Savukārt stādu sakņu inficēšanos ar augsnē sastopamajām Heterobasidion spp. sporām negatīvi ietekmē un vairākumā gadījumu arī novērš augsnē esošā pret sakņu piepi antagoniskā mikroflora. Tomēr arī pēc celmu izstrādes, tāpat kā pēc augsnes sagatavošanas stādīšanai vietās, kur nav veikta celmu izstrāde, daļa sakņu un to fragmentu (arī mazāka izmēra sakņu fragmenti) paliek augsnē un potenciāli var kalpot par infekcijas avotu.
Lai novērtētu sakņu piepes micēlija saglabāšanās ilgumu dažāda tilpuma trupējušos egles sakņu fragmentos, tika ierīkots eksperiments – pie viena gada veciem egles un priedes stādiem augsnē iestrādājot ar Heterobasidion spp. inficētus egļu sakņu fragmentus.
Analizējot inficētos sakņu fragmentus pēc trim gadiem, tika atrasts vēl dzīvotspējīgs Heterobasidion spp. micēlijs, kas potenciāli var inficēt jaunās paaudzes kokus, tomēr ar katru gadu inficēšanās risks samazinās. Vienlaikus pētot jaunaudzēs nokaltušo stādu iemeslu, tas nebija sakņu piepes izraisīts, tādējādi apstiprinot agrāk izteiktu apgalvojumu, ka Latvijas apstākļos minerālaugsnēs līdz trīs gadu vecumam stādi neinficējas.
Infekcijas izplatība maza diametra skuju koku celmos
Heterobasidion spp. attīstība celmos ir tiešā veidā saistīta ar mikroklimatu koksnē. Maza diametra celmi ātrāk izžūst, kas būtiski ietekmē sakņu piepes micēlija attīstību. Pieaugot celma augstumam, mitruma un pieejamā koksnes substrāta daudzums palielinās, bet pieejamās atklātās koksnes laukums samazinās, kas var ietekmēt Heterobasidion spp. sporu dīgšanu un micēlija tālāku attīstību. Augstos celmos (augstāki par 0,5 m) sēnei nepieciešams ilgāks laiks, lai sasniegtu sakņu sistēmu un varētu inficēt blakus augošos kokus.
Lai noteiktu Heterobasidion spp. un dabiskās lielās pergamentsēnes P. gigantea, kas noārda koksni, bet augošus kokus nebojā, attīstību maza diametra, dažādu augstumu priežu celmos, trīs parauglaukumos tika analizēti 300 celmi diametrā no 4 līdz 10 cm – puse no tiem 15 cm augsti un puse 50 cm augsti; 120 celmi apstrādāti ar Heterobasidion spp. sporu suspensiju un 180 celmi atstāti neapstrādāti. Pēc 22 mēnešu inkubācijas perioda lielā pergamentsēne bija attīstījusies 39% celmu, savukārt dzīvotspējīgs sakņu piepes micēlijs konstatēts tikai 3% visu celmu. Tādējādi var secināt, ka dabiskā P. gigantea ir nozīmīgs faktors sakņu piepes ierobežošanā maza diametra priežu celmos. Celmu augstums gan būtiski neietekmēja dabiskās P. gigantea sastopamību uz celma virsmas.
Turklāt lielajai pergamentsēnei raksturīgs augsts potenciāls kolonizēt priedes celmus un ieaugt līdz sakņu kaklam, nodrošinot aizsardzību pret sekundāro Heterobasidion spp. infekciju.
Arī trupējušos celmos pergamentsēne sekmīgi kolonizē veselo koksni, samazinot Heterobasidion biomasas akumulāciju, tādējādi ierobežojot augļķermeņu veidošanas potenciālu trupējušā koksnē. Tomēr nepieciešams vēl analizēt lielās pergamentsēnes micēlija attīstību dziļāk celmu saknēs, lai noskaidrotu trupējušu celmu apstrādes lietderību arī patogēna sekundārās infekcijas ierobežošanā stipri inficētās platībās.
Bioloģisko un ķīmisko preparātu salīdzinājums sakņu piepes ierobežošanā
Sakņu piepes ierobežošanai var izmantot gan bioloģiskos aizsardzības līdzekļus kā, piemēram, Rotstops, kura sastāvā ir lielās pergamentsēnes sporu suspensija, gan ķīmiskos – piemēram, 35% urīnvielu. Tomēr bioloģisko preparātu efektivitāti ietekmē vides apstākļi, celmu apstrādes kvalitāte, kā arī patogēna sporu daudzums, turklāt tie kvalitatīvi aizsargā priedes koksni, bet egļu celmu apstrāde dažkārt ir neefektīva. Šo iemeslu dēļ nepieciešams novērtēt celmu apstrādi ar urīnvielu kā alternatīvu sakņu piepes primārās jeb sporu infekcijas ierobežošanai.
Lai salīdzinātu abu preparātu efektivitāti egles koksnē, tika ierīkots eksperiments, kura laikā ar lielās pergamentsēnes preparātu un urīnvielu apstrādāti skuju koku bluķīši un egļu celmi pēc krājas kopšanas cirtes.
Pētījumā iegūtie dati liecina, ka analizētajos parauglaukumos urīnviela īstermiņā labāk ierobežo Heterobasidion sporu infekciju nekā celmu apstrāde ar preparātu Rotstops. Turklāt preparātu ar dzīvām sēņu sporām efektivitāti ietekmē gan apstākļi, kādi tiek nodrošināti transportēšanas, uzglabāšanas, preparāta sagatavošanas laikā, gan meteoroloģiskie faktori pēc celmu apstrādes.
Pētījuma nozīmīgākās rekomendācijas
Lai samazinātu sakņu piepes radītos zaudējumus parastās un klinškalnu priedes audzēs, primāri nepieciešams ierobežot priedes celmu inficēšanos ar bazīdijsporām, veicot preventīvos pasākumus – jaunaudžu kopšanu ziemā, bioloģisko preparātu izmantošanu kopšanas un galvenajās cirtēs. Stipri inficētās platībās jāapsver celmu izstrāde un ieteicams stādīt lapu kokus.
Egles audzēs, galvenajā cirtē, konstatējot vairāk nekā 20% platības sakņu piepes bojātus kokus, ieteicams veikt atjaunojamās koku sugas maiņu.
Bioloģisko preparātu Rotstops ieteicams lietot arī trupējušās egles audzēs, tā samazinot infekcijas izplatīšanās potenciālu un palielinot antagonistisko sēņu sastopamību.
Kā alternatīvu bioloģiskajiem preparātiem egles audzēs var izmantot urīnvielu tās augstās efektivitātes, zemo izmaksu un vienkāršās uzglabāšanas dēļ.
Jauni izaicinājumi fitopatoloģijā saistīti ar klimata pārmaiņām, kas ietekmē gan patogēnu, gan potenciālo saimniekaugu (tostarp introducēto) bioloģiju.
