Karstākajā ražas laikā Sakņu paviljons bēdīgi stāv pustukšs. Uz kurieni “pārcēlies” iecienītais paviljons? 34
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Jau no pieciem pēcpusdienā līdz vēlam vakaram Nakts tirgū cilvēku ir tik daudz, ka nestāv ne tuvu tam, kas Sakņu paviljonā sanāk pa visu dienu,” tā “Latvijas Avīzei” teic Agita Hauka.
Viņas vadītās Latvijas Zemnieku federācijas biedri jau gadiem ilgi savus kartupeļus, burkānus, ābolus un citus labumus tirgo Rīgas Centrāltirgū.
Līdz šim daudzi tirgojušies gan Sakņu paviljonā, gan Nakts tirgū, un taisnības labad jāteic, ka neviens to neliedz darīt arī šoruden. Taču nu iezīmējusies jauna tendence, proti, paviljonam zemnieks atmet ar roku un dodas tikai uz Nakts tirgu.
Esot daudz izdevīgāk. Kāpēc? Pirmkārt, minētā cilvēku plūsma ir nesalīdzināmi lielāka, otrkārt – zemnieks var pārdot sezonas preci tad, kad viņam tā ir, nevis piespiedu kārtā pirkt tirgošanās abonementu paviljonā visam gadam.
“Zemnieks var atļauties stāvēt tirgū trīs četras dienas nedēļā, kamēr paviljonā nomas vieta jāpērk uz ilgāku periodu. Dārzeņi ir sezonas prece, kurus nevar tirgot visu gadu katru dienu. Tātad laikā, kad savi kartupeļi vai sīpoli beigušies, jātirgo apelsīni vai banāni, lai daudzmaz atpelnītu vietu. Tikmēr Nakts tirgū tu vari atvest savus maisus un iztirgot praktiski vienā reizē,” tā Agita.
Viņa piebilst, ka arī pircējam Nakts tirgus ir stipri draudzīgāks, kas ir pilnībā saprotams – paviljonā pārpircēji tirgo praktiski to pašu, tikai ar savu uzcenojumu, tātad par augstākām cenām.
Jautāta, kāds ir risinājums zemnieku atpakaļceļam uz Sakņu paviljonu, viņa teic, ka tā varētu būt īpaša vieta tikai sezonas precei.
“Ja tirgus vadība grib zemniekus dabūt atpakaļ, jātaisa tirdziņš paviljonā. Lai zemniekam būtu iespēja tirgoties tad, kad ir prece, nevis visu laiku jāpērk kaut kas no citiem. Tad tur nebūs sterilā kārtība ar apelsīnu krāvumiem, bet gan attiecīgās sezonas prece, kuru zemnieks tirgo no reizes uz reizi tad, kad viņam ir laiks to darīt.”
Starp citu, līdzīga situācija savulaik piedzīvota ar zemnieku tirdziņu pie tirdzniecība centra “Spice”. Apsaimniekotāji uz nomas maksas rēķina gribējuši pelnīt visu gadu, kamēr zemnieks lauzījis galvu, ko tirgot “tukšajos” mēnešos. Tā sākotnēji tik labā ideja aizgājusi pa skuju taku.
“Mēs būtu priecīgi, ja zemnieki un kooperatīvi plašāk izmantotu Centrāltirgu kā vietu, kurā pārdot saražoto produkciju,” tā “Latvijas Avīzei” teic SIA “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Māris Skudra.
Viņš arī norāda, ka uzlabojumi ir vajadzīgi, diskusijas par to notiek – pēdējā bijusi jūlijā. Pēc tam vadība sazinājusies ar zemnieku pārstāvjiem, piemēram, ar mājražotāju kooperatīvu “Kuldīgas labumi”, par kopīgu iniciatīvu īstenošanu, kas pagaidām gan vēl nav realizētas.
Viņš arī norāda, ka patlaban neviens no Sakņu paviljonā esošajiem tirgotājiem oficiālos līgumus par tirdzniecības vietu nomu nav pārtraucis.
Paviljonā izveidojusies prakse, ka tirgotāji vasaras sezonā pārceļas uz āra tirdzniecības vietām, bet, sākoties rudenim, atgriežas telpās, kas noteikti gaidāms arī šoruden. Samaksa par vietu paviljonā arī esot mazāka par vietu Nakts tirgū, proti, pirmajā tie ir 4,76 eiro, bet otrajā – 25 eiro diennaktī.
Varbūt vaina kases aparātos, kas paviljonā ir obligāti, bet ārpusē kā nu ir, tā ir? Nē, nosaka tirgus vadītājs, skaidrojot – kas attiecas uz kases aparātiem un nepieciešamajiem dokumentiem, juridiskais regulējums Nakts tirgū ir tāds pats kā Sakņu paviljonā.
“Zemniekiem un pašu audzētās produkcijas tirgotājiem, veicot tirdzniecību tirgū, pietiek ar VID reģistrētām darījumu apliecinošām kvītīm, kas ir jūtami mazāks birokrātiskais slogs salīdzinājumā ar iepirktas produkcijas tirgotājiem.
Nakts tirgū tirgo sezonālos produktus, bet paviljonā strādājošie tirdzniecību veic ar plašu dažādu produktu klāstu visa gada garumā. Katram no tirgotājiem, vai tā būtu zemnieku saimniecība, mājražotājs vai lauksaimniecības preču uzpircējs, ir savs uzņēmējdarbības modelis ar tam raksturīgām atšķirībām un tiesisko regulējumu.
“Rīgas Centrāltirgus” attiecībā par plašāku vietējo ražotāju lauksaimniecības produkcijas klātbūtni Sakņu paviljonā redz vietējo ražotāju kooperācijā, kas ļautu ražotājiem apvienoties, samazinot loģistikas, uzglabāšanas un tirdzniecības izmaksas,” rezumē tirgus vadītājs.
Tikmēr Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs par sadarbību ar tirgus vadību raksturo šādi – “runas ir, bet izpildījums švaks”.
“Jau gadiem tiek diskutēts par to, ka Rīgas Centrāltirgū pamatā jābūt Latvijas zemnieku produkcijai, bet realitāte ir tāda, ka zemnieki savu produkciju realizē Nakts tirgū, jo tas ir izdevīgāk no loģistikas un izmaksām.
Zemnieku organizācijas ir iesniegušas skaidrus priekšlikumus gan Rīgas domes deputātiem, gan Centrāltirgus administrācijai, kas būtu darāms, lai zemnieki ienāktu Centrāltirgū.
Piemēram, samazinot nomas maksu, sakārtojot autostāvvietu jautājumu un nodrošinot visiem tirgotājiem skaidrus nosacījumus par produkta ražotāju un izcelsmi. Rīgas Centrāltirgum ir jākļūst par Latvijas zemnieku produkcijas mājvietu,” tā E. Treibergs.
