Sākas tiesāšanās par solidaritātes nodokli 1
Vakar Satversmes tiesā sāka skatīt 37 lielo algu saņēmēju iesniegto prasību par solidaritātes nodokļa neatbilstību Satversmei.
Prasības iesniedzējus, kuru vārdus, darbavietas, amatus un ienākumu apmērus tiesa neatklāja, pārstāvēja divi zvērināti advokāti – Alise Leškoviča un Kaspars Strazds. Pēc viņu paustā tiesai, no 2016. gada 1. janvāra ieviešot šo nodokli, Saeima esot pārkāpusi Satversmes 91. pantu par to, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Tāpat esot pārkāpts Satversmes 109. pants, kurā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.
Solidaritātes likums lielo algu saņēmējiem liedzot iespēju saņemt sociālo nodrošinājumu atbilstoši viņu veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) apmēram. VSAOI no solidaritātes nodokļa atšķirot vien tas, ka pirmo ieskaita speciālajā budžetā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. Toties solidaritātes nodokļa ieņēmumus tieši ieskaita valsts budžetā, izlietojot nevis sociālajai apdrošināšanai, bet pavisam citām vajadzībām, tostarp aizbāžot budžetā pēkšņi radušos caurumus. Prasītāju pārstāvji uzskata, ka kopš 2016. gada lielo algu saņēmējus valsts apliek ar divkāršu nodokli. Par to ieņēmumu daļu, kas nepārsniedz 48 600 eiro gadā jeb 4000 eiro mēnesī, viņi maksā VSAOI. Bet par pārsniegto maksā vēl solidaritātes nodokli. Tādējādi viņiem esot radīti sliktāki apstākļi nekā pārējiem, kuri maksā tikai VSAOI.
Satversmes tiesā uzaicinātā Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Ilze Tralmaka uzskata, ka solidaritātes likums nepārkāpj Satversmes pantus. Ieviešot šo nodokli, Saeimas nodoms neesot bijis nodrošināt lielo algu saņēmējiem kādus papildu labumus.
Saeimas nodoms bijis pavisam cits – pirmkārt, izlīdzināt nodokļu slogu darba ņēmējiem, otrkārt, nodrošināt papildu ieņēmumus budžetā iedzīvotāju sociālās aizsardzības un nevienlīdzības mazināšanai. Pirms solidaritātes nodokļa ieviešanas darba ņēmējs maksājis VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Bet, tiklīdz viņa ienākumi pārsnieguši 48 600 eiro gadā jeb 4000 eiro mēnesī, tā par pārsniegto daļu maksājuši tikai IIN. Pēc Saeimas pārstāves teiktā, valstij ir tiesības gan noteikt nodokļu likmes, gan izlemt, kādiem mērķiem izlietojami no konkrētā nodokļa gūtie ieņēmumi.
Kā atceramies, pirms diviem gadiem Finanšu ministrijā, meklējot papildu ieņēmumus valsts drošībai, skolotāju algām, veselības aprūpei, aptuveni 41 miljonu eiro gadā paredzēja iekasēt, ieviešot solidaritātes nodokli. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem par 2015. gadu, Latvijā lielo algu saņēmēju skaits nepārsniedza 6000 personu.
Ja tiesa izspriestu, ka solidaritātes nodoklis patiešām neatbilst Satversmei un ir atceļams, tad var iznākt, ka lielo algu saņēmēji un šī nodokļa maksātāji varētu atprasīt no valsts vairāk nekā 80 miljonus eiro – summu, kuru viņi iemaksājuši aizvadītajos teju divos gados.
Prasību par solidaritātes nodokļa neatbilstību Satversmei tiesā turpinās skatīt arī šodien, uzaicinot paust savu viedokli bijušo Saeimas deputātu un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Kārli Šadurski, bijušo finanšu ministru Jāni Reiru, tagadējo finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, citas valsts amatpersonas, kuras bija atbildīgas par solidaritātes likumprojekta sagatavošanu un pieņemšanu Saeimā. Iespējams, ka ar to šīs lietas skatīšana ievilksies un ka līdz tiesas spriedumam vēl būs jāpagaida.
